man prieks parunāties, it sevišķi, ja (jo) es šajā gadījumā varu mācīties!

tātad, precīzi nu gluži tā, ka epikūrisms beidzās līdz ar Epikūra nāvi visticamāk man netika mācīts, jo viņam ir bijuši gan sekotāji, bet te tas ir sasaistāms ar to konservatīvismu, ka filozofija neattīstījās, te tu pats mani "pabalsti" - viņi sekoja precīzajai mācībai, kas, protams, nav slikta, taču mācībām ir tendence attīstīties vai vienkārši mainīties, un - pastāv, kas mainās. Dogmatiska tādā ziņā, ka, ja pareizi saprotu, Epikūrs īpaši nenodarbojās ar izziņas teorijām, tādejādi vai kā līdzīgi balstot savus uzskatus, bet pamatā liekot sava veida dogmas.

un mēs lasījām Vēstuli Menoikejam (laikam tāds tas vārds bij') un Galvenās atziņas, šie abi bija publicēti Kentaurā latv.v.

(man šķiet, ka man izdevās atbildēt :))

(Reply to this) (Parent) (Thread)

:) paldies.

Par konservatīvismu piekrītu.

Epik. nodarbojās ar izziņas teoriju un augstā līmenī - epikūrismā to sauca par 'kanoniku' un tā bija viena no 3 filoz. daļām (+ētika, fizika) - pie tam pirmā un svarīgākā. Viņš bija empīrists, ne dogmatiķis - spriedumus (arī spriedumus par baudu) balstīja pieredzes sniegtos datos, izmantojot iepriekš definētu un aprakstītu patiesības mērauklu (kanōn) sistēmu.
Bet nu jā, ja esat lasījuši tikai Menoik. un GA, tad tur tas nav. Īstenībā centrālais Epik. darbs ir Vēstule Hērodotam un viņa ieguldījums epistemoloģijā ir daudz interensatāks un novatoriskāks par ieguldījumu ētikā un fizikā (kas pārņemta no Dēmokrita).
Galvenais nedomāt, ka Epik. ir 'lēts' un primitīvs filozofs. Vēstule Hērodotam točna ir viens no vissarežģītākajiem tekstiem sengrieķu valodā - tas pārsniedz Aristotela sarežģītību. Vienkārši Aija Miškine, kas to publikāciju Kentaurā gatavoja, toreiz nebija spējīga tikt ar galā ar tādu tekstu :)

Šī gada beigās Epik. kopoti raksti iznāks bilingvālā izdevumā grieķiski-latviski. Ja atcerēšos, atgādināšu Tev pirms tam. Kā redzams, studentiem ir nepieciešamība pēc tekstiem. tas priecē :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

ļoti interesanti, ka man nekad neienāca prātā, ka kanons faktiski ir izziņas teorija! bet par to, ka tā ir svarīgākā, vēletos iebilst - tomēr viss bija balstīts uz un viss balstīja viņa ētiku.
un ja tu saki, ka viņam ir teksts, kas ir sarežģītāks par Aristoteli, tas novelk sava veida plīvuru no viņa, ja tā var teikt.. man nebija radies iespaids, ka viņš būtu "lēts", jo man tīri patīk tas, ko viņš māca, cik nu es esmu vai neesmu iedziļinājusies.. kaut vai par nāvi un dievu - lai arī kā kurš to formulē, tā nu ir mana ticība, ka tā ir..
lēts ne, bet.. bet savādāks, "nemākoņains", visvairāk tieši aizņemts ar šo ētisko pusi, un citam nav tik lielas nozīmes..

(Reply to this) (Parent)