Emocijas ir dvēseles kustība

« previous entry | next entry »
Jun. 17th, 2026 | 01:44 am

Šodien uzzināju visiem jau sen zināmo, ka ilgstoši aizturētas dusmas var radīt lielu nejūtību un apgrūtināt spēju izjust pārējās emocijas. Arī depresijas pacientiem bieži vien ir apspiestas dusmas,  jo tā ir nobloķēta enerģija. Protams, nevajag krist otrā galējībā un dusmās kaut ko lauzt vai darīt citiem pāri, taču tās ignorēt arī ir aplami, pat ja ļoti grūti izturamas emocijas, kas izjauc iekšējo mieru un harmonisko kārtību. Taču dusmas var palīdzēt aizstāvēt sevi vai citus un dod enerģiju kaut ko izdarīt (kas nāktu par labu un būtu jau sen jāizdara). 
Tā jau saprotu, ka katrai emocijai sava funkcija un visas vajadzīgas, tikai skumju jēgu nedaudz apšaubu, jo var iekrist dziļā purvā un zaudēt daudz, daudz laika. Un kāda jēga, ja citi redzēs, ka man ir skumji? Varbūt vienīgi tās var iedot atmiņām kaut kādu  jēgu, parādīt, cik ļoti zudušais ir nozīmīgs un neaizvietojams. Un varbūt, ja skumju nebūtu, cilvēks nemaz negribētu mazināt problēmas, jo nemanītu, ka slīkst?  Dziļa vienaldzība taču būtu daudz, daudz sliktāka. 


 
Nebiju domājusi, ka grupu darbs tā var iztukšot. Taču tā varēja arī nebūt, ja būtu atcerējusies dažas vienkāršas lietas.  Vakar jutos jocīgi par šo lielo vienaldzību, jo biju gaidījusi priecīgākas emocijas. Solījums, ka pēc visa šī “lidosim dievišķos augstumos”, nepiepildījās. Vēlāk izlasīju, ka pēc liela stresa jāpagaida 48 stundas, kamēr ķermenis atjaunosies.  Ilgi nevarēju sev piedot stulbu kļūdu, ka aizmirsu starpbrīdī paēst. Kāpēc šāda bezatbildība un aizmāršība? Tas skaidrs, ka uztraukumā ēst var negribēties, bet kāpēc pat neiedzēru ūdeni? Tātad nekādi atgādinājumi sev nelīdz. Tas vēlreiz pierāda, ka var lasīt neskaitāmus ieteikumus par elpošanas vingrinājumiem, visādām pretstresa tehnikām, bet tik un tā pielietojums dzīvē tam ir nulle. Nekas slikts jau nenotika, kājās noturējos,  ar  to vairāk kaitēju sev un runas spējām.  Mums teica arī daudz labu lietu, tikai uztrauc šī bezatbildība pret sevi, kuras dēļ šī lielā pārslodze organismam. To tiešām būtu varējusi novērst vai vismaz mazināt. Vēl kaut kur  pazaudēju savu jaku un nejutu, kā mājupceļā izmirkstu lietū. Taču tie ir sīkumi, pašlaik jūtos diezgan mierīgi.

Protams, vienmēr ir vēl trešā iespēja, veselīga emociju regulācija, tieši fiziski. Galvenais neignorēt tās.
“Cilvēkiem, kuriem nākas apvaldīt emocijas, ir pārāk augsts ierosas līmenis, tādēļ ieteicami šādi paņēmieni:
Relaksācija, izmantojot meditāciju, elpošanas vai muskuļu sasprindzinājuma regulēšanu
Relaksācijas un miera sajūtas saglabāšana
Dziļā elpošana
 Vai šis ieraksts mani motivēs to visu pielietot dzīvē?  Vai vienkārši atkal jauns, skaists koncepts, kas nekur neved? Tas jau skaidrs, ka zināšanas vieglāk iegūt nekā prasmes. Jāpieņem, ka uzreiz viss nesanāks, kļūdas būs. Man jau pirms gada teica, ka analizēt ir viens, bet piedzīvot pavisam kas cits. Toreiz to uztvēru kā piekasīšanos, jo varbūt īsti nesapratu. Bet tā nu tas ir, ka emocionālā brieduma prasmes jātrenē visu dzīvi. 

Link | Leave a comment | Add to Memories

Comments {9}

citaantonija

(no subject)

from: [info]citaantonija
date: Jun. 17th, 2026 - 02:06 am
Link

Intellectualization: psychodynamic defense mechanism where a person focuses on facts, logic, and abstract thinking to manage or distance themselves from uncomfortable emotions tied to events inside or outside themselves.

Reply

honeybee

(no subject)

from: [info]honeybee
date: Jun. 17th, 2026 - 09:24 am
Link

Es kā reiz ar draudzeni par šo nesen runāju (nu, par visādām praksēm)
Un nonācāmbpie secinājuma, ka nevaram tās ievērot visu laiku, dzīve vnk tā nestrādā, tu kkur nobruksi un viss, un tas ir ok

Atslēgas moments ir darīt visas pareizās lietas (meditācija, uzturs, sports) tad, kad vari un kad dzīvē viss ir OK
Tad, kad nobruksi, tāpat būs neēšanas un kļūdas un kkādas emocijas un whatnot, tas nāk komplektā ar būšanu par cilvēku

Bet, ja ir labi labo-laiku paradumi, tad pie tiem atgriezties ir daudz vieglāk un nesāpīgāk, organisms pats ir stiprāks unnpārnes krīzi vieglāk, un ir kkāda pateicība sev par to, ka esi bijis labs un gādīgs pret sevi.

Bet nu galvenais šobrīd - ja cilvēks, ko Tu mīli, atnāktu mājās pārguris, izlijis, noraudājies un izsalcis, un vēl kkur aizmirsis jaku, vai tu teiktu "kāda stulba kļūda" un "tāda bezatbildība" un "ko tas līdz, ka tu to saproti, vai tu to vispār pielietosi?"
Nesaki sev to, ko tu neteiktu/negribētu teikt cilvēkam, kuru mīli (es parasti iedomājos bērnu, YMMV)

Reply | Thread

honeybee

(no subject)

from: [info]honeybee
date: Jun. 17th, 2026 - 09:40 am
Link

Un ah, piedod, ka spamoju, bet es nupat sapratu vienu lietu, ko man pašai vajag sev atgādināt (jo man iet grūti ar piedošanu sev)
Nepiedot meiko sensu tad, ja cilvēks ir izdarījis kaut ko šausmīgu un uzvedas tā, it kā tas būtu normāli, un vispār necieš no tā
Bet ja tu esi izdarījusi kko stulbu un pati no tā proporcionāli ciet, tad šīs ciešanas jau ir pietiekami. Tu saskaries ar savas rīcības sekām un saproti, kas bija cēlonis. Viss. Tev nav jāuzliek sev papildu ciešanas ar nepiedošanu un to, ka tev nav piedots.

Nu, ja es laikā nenoreaģēju uz dīvainiem trokšņiem no ledusskapja, tad sekas ir 2 dienas bez ledusskapja un čakars ar remontu, un remonta izmaksas, tas jau ir gana slikti un pārmērīgs sods par to, ka kaut ko palaidu garām, vēl vairāk sodīt sevi ir neproporcionāli nejauki, es tā nedarītu cilvēkam, kuru mīlu

Reply | Parent | Thread

citaantonija

(no subject)

from: [info]citaantonija
date: Jun. 17th, 2026 - 12:21 pm
Link

Jā. Sodīt vsi šaustīt sevi, kad jau tā ir slikti, galīgi neloģiski. Bet var padomāt, ko nākamreiz var labāk, pat ja visu nevar prognozēt.:)

Reply | Parent

citaantonija

(no subject)

from: [info]citaantonija
date: Jun. 17th, 2026 - 12:19 pm
Link

Liels paldies par atbalstu. Tā jau ir, ka jāpieņem arī tādas dienas un nepilnības. Šo uzrakstīju, lai galvā vairāk vietas citām domām.

Reply | Parent

kihelkonna

(no subject)

from: [info]kihelkonna
date: Jun. 17th, 2026 - 09:33 am
Link

skumjām nav jēgas, no tām ir tikpat daudz jēgas kā no nāves - ja pieņem, ka tev tā nav vajadzīga.

Reply | Thread

citaantonija

(no subject)

from: [info]citaantonija
date: Jun. 17th, 2026 - 12:31 pm
Link

Tu par vārdu jēga? Droši vien drīzāk funkcija vai kas tāds. Līdzīgi kā iesnām? Studiju laikā man uz pusgadu vai pat ilgāk bija pazudusi spēja izjust jebkādas emocijas, tad es skumjas novērtēju. Pirmo reizi mūžā ilgojos., kaut spētu vismaz paraudāt. Un skumjas var palīdzēt just līdzi citiem, mierināt.
Pilnīgi ok, ka no skumjām gribas izvairīties un nevajag tajās grimt vai speciāli veicināt, jo visi tiecamies uz gaismu. Bet ne jau no mūsu gribas tās uznāk. Vai tomēr nē? Bija tāda filmiņa Inside out, kur parādīts, ka skumjas vajadzīgas, pat ja diezgan disnejiska un skaļa.

Ja nebūtu nāves, tad nebūtu vietas jaunām dzīvības formām. Bet vai tā uzreiz ir jēga?:)

Reply | Parent | Thread

kihelkonna

(no subject)

from: [info]kihelkonna
date: Jun. 17th, 2026 - 12:47 pm
Link

es šajā brīdī esmu uzsēdusies ļoti utilitāram domāšanas veidam. kas ko grib un ko tas dod. kam tas ir vai šķiet labi. protams, daudz kas mūs padara par labākiem cilvēkiem starp tiem cilvēkiem, starp kuriem gribam būt. tikai no dabas viedokļa tā ir kļūda :)

(ņem šo kā joku, neņem nopietni)

Reply | Parent | Thread

citaantonija

(no subject)

from: [info]citaantonija
date: Jun. 17th, 2026 - 12:53 pm
Link

Saprotu. Piedod šo virspusējību, jo piemirsu nianses un to, ka tu kā HSP cilvēks tu jūti visu dziļāk, tāpēc dzīvē tiešām smagi un apgrūtinoši tas viss. Nekādā gadījumā negribēju romantizēt skumjas vai jaukt tās ar depresiju, kam esi izgājusi cauri. Tas nav nekāds joks.

Reply | Parent