Nosferatu

« previous entry | next entry »
Jan. 9., 2017 | 04:32 pm

Noskatījos šo 1922. oriģinālo vampīrfilmu. Vēl pirms pāris gadiem tas nebūtu noticis, man riebās vecas filmas gandrīz tikpat ļoti kā ne-dēmoniskā kristietības puse mākslā. Bet šķiet apnikums, kas iestājies, pārēdoties konvencionālo, dara savu. Skatījos to kā sava laika kultūrpieminekli, kā kaut ko, ko nevar salīdzināt ar mūsdienu darbiem, bet kuri stāv uz šīs filmas pleciem. Naivums gan šajā filmā ir daudz. It kā jau gaidīts, bet viegli kaitinošs tik un tā. Kopsummā gan man pat patika. Dažādu mūsdienās atstrādāto it kā baiso momentu un triku trūkums ir patīkami atsvaidzinošs, liekot mūsos mītošās bailes apzināties skaudrāk un patiesāk. Beigas gan man gribētos sliktas. Tēlu pliekanība lika vēlēties tos ziedot, ļaunuma nolemtības sajūtas vārdā.

Link | ir doma | Add to Memories

Comments {4}

ctulhu

(bez virsraksta)

from: [info]ctulhu
date: Jan. 9., 2017 - 05:44 pm
Link

Kāpēc sliktas beigas?

Atbildēt | Diskusija

chrono

(bez virsraksta)

from: [info]chrono
date: Jan. 9., 2017 - 06:00 pm
Link

Reizēm ir vēlme, lai galvenie varoņi gūst laimi un reizēm, lai paliek tikai slikto beigu pēcgarša. Šoreiz man gribējās pēdējo. Galvenie tēli bija mani bija tikai kaitinājuši un sliktās beigas būtu papildinājušas to neapturamā ļaunuma sajūtu, kura veidoja garšīgākos momentus filmā.

Atbildēt | Iepriekšējais