Mataino armija

« previous entry | next entry »
Apr. 18., 2023 | 11:24 am

Lasīju kašķi tviterī par to, cik adekvāti ir prasīt armijā būt gludi skūtiem un ar īsi apgrieztiem matiem. Tas ir viens no tiem tematiem, kas man vienmēr ir licies jocīgs. Gan šī prasība, gan arī šīs prasības kaislīgā aizstāvēšana no tik daudzu indivīdu puses. Čupām cilvēku metās pamatot kamdēļ vīriešiem armijā jābūt īsiem matiem, bet piemirst, ka sievietēm mati ir atļauti gari, līdz ar to, droši vien matu garums tomēr nav tik kritisks izdzīvošanai. Bārda arī nedrīkstot būt. Būs tas jānodod Ukraiņu armijai, kur puses no bildētajiem izskatās pēc mežavečiem. Varbūt ja noskūsies, sāks atgūt teritorijas? Ja man būtu jādzīvo LV vai Ukrainas mežos gada aukstajos mēnešos, tad bārdu es uzskatītu par lielu plusu, tā ir lielisks sejas un kakla sildītājs. Tad ir runa reprezentablu izskatu. Daudzu apziņās joprojām gluds skuvums saistās ar disciplīnu un citām pozitīvām īpašībām, kas varbūt tā varētu būt, ja skūšanās būt vienīgais veids, kā sevi disciplinēt (ļoti jocīgs veids, jāpiezīmē). Šie un līdzīgi argumenti arī bieži vien ir dzirdami, kad runā par intīmo apmatojumu. Cilvēki metās ar putām uz lūpām aizstāvēt kamdēļ sievietēm (un vīriešiem arī reizēm) ir jāizskatās pēc pedofīla slapjā sapņa un jāskuj viss nost, jo citādāk iestāsies atomkatastrofa, pat ja viņu vecākiem tas pat nenāca prātā un kaut kā viss bija labi. Katrā ziņā, ja ir vēlme pēc kāda paraduma, kas būtu ikdienišķs un liktu izskatīties labāk es ieteiktu dažādas skūšanās aizstāt ar vienkāršiem vingrojumiem. Piemēram, katru rītu pamostoties uztaisīt 50 pietupienus tā vietā, lai noskūtu rugājus. Gan izskatam un fiziskajai formai tas nāktu par labu daudz vairāk nekā savas ādas ikrīta noberšana ar skuvekli.

Link | ir doma | Add to Memories


Comments {12}

indulgence

(bez virsraksta)

from: [info]indulgence
date: Apr. 24., 2023 - 07:26 pm
Link

Par bārdu ir tradīcija: sauscemes spēkos to skuj, virsniekiem ļauj ūsas, bet jūras spēkos bārda atļauta visos laikos. Protams, frontē skūties nav īpaši laika, un tur pilns bija noaugušu veču, taču tikko kā tika rotācijā atpūtā, tā visi skuvās - bārdas nenēsātājam nav briesmīgākas sajūtas par 5-7 dienu rugāju biežņu, kas knieš un niez. 1970-80 gados vai visu Eiropas valstu karavīri staigāja garmataini - vēl hipiju ietekme liela, - taču paši atteicās, jo gluži vienkārši ar īsiem matiem ir daudz ērtāk. Un dienests nav tā vieta, kur cilvēkam daudz laika fēnoties un mazgāties, bet zem kaskas tas ērkulis aši sasvīst. Tas pats ar uniformu - var kaut flaneļa pidžamā skraidīt - prasmes tas nemazina, - taču uniforma ir karadarbībai piemērotāka.
Aber turēt uniformu tīru, pašam mazgāties un skūties, tas, kaut komandieru prasība, ir arī pašcieņas jautājums. Tāpēc vecos laikos mātes tīri labprāt laida atvases dienestā - lielai daļai džekiņu armija bija tā vieta, kur šis pirmo reizi iemācījās savas apenes un zeķes izmazgāt.

Atbildēt