chrono - ...

Ui... Kaut ko tik briesmīgu es sen nebiju lasījis. Pat ja noignorē to Pakistānas kebaba drāmu un pupiņus - nu, saprotu, cilvēks kaut kādas sagadīšanās pēc ieklīda šitajā koncī. Kam negadās. Bet kāds velns viņu dīdīja mēģināt rakstīt recenzijai līzīgu priekšmetu?

Var jau būt, ka īpaši muļķīgs man tas murgojums šķiet tādēļ, ka TA metāls man ir visai tuvs sirdij, un kaut vai šitā paša Mogh sakarā bišku piktojos uz sevi, ka palaidu garām viņu uzstāšanos Depo, bet nu arī ja neņem to vērā, paliek žēl tam rakstam upurētos virtuālos kokus, lai vai cik imagināri tie nebūtu.
Par mūziku, kas tā kā būtu viena no koncerta fundamentālākajām sastāvdaļām, tur ir precīzi divi teikumi, konkrēti, "Par dziesmas tekstuālo izpildījumu, labāk neizteikšos, bet domāju, ka tās bija skaņas, kādas šim māksliniekam būtu jāizdveš, ja viņš izdomātu kādreiz atgriezties savā islāmticīgās zemes plašumos pirms nāvessoda izpildes." un "Par muzikālo kvalitāti, lai spriež speciālisti, kuri pārzin šāda stila mūziku.". Pilnīgi prieks, cik rūpīgu un detalizētu vērtējumu spēj sniegt cilvēks, kura skatījumā koncertu apmeklēja "Vairums metāla cienītāji un interesenti, kā es!". Latvijas Rokmūzikas Asociācijas zelta fonda cienīgs raksts.

Par mākslinieku pat kaut ko centies rakstīt tas indivīds, kaut kādā mistiskā veidā nespēdams aptvert, ka no sevis neko jēgpilnu izspiest nebūs spējīgs.
"“Mogh”. Īsti nesapratu vai tā sauc grupu, vai to dziedātāju." - pilnīgs ekvivalents ""FORD" - īsti nesapratu, vai tā sauc visu mašīnu, vai tikai priekšējo radiatora režģi".
"Vienīgi varētu palūgt MCB pirms eventiem ielikt vairāk informācijas par ārzemniekiem. Īsti nesanāk internātā meklēt un speciāli iepazīties ar māksliniekiem." Jo ierakstīt gūglē ČETRUS SŪDA BURTUS ir kaut kas, kas normāliem cilvēkiem mēdz "nesanākt". Gadās, protams, reiz redzēju pie sienas pielīmētu ziņojumu ar tekstu "Palīgā, pazuda sūnis", bet es esmu diezgan drošs, ka tā ziņojuma autors nemēģina rakstīt recenzijas.
"Cik sapratu šim Mogh atpakaļ ceļa uz savu dzimto zemi nav. Tur šāda stila dziesminiekiem (kā man iepriekš jau likās) ir kirdih! Alahs nepalīdzēs! Cik varēja saprast tad īsti ticīgs vīrs pie mikrafona arī nemaz neizskatījās!" - izcilas dedukcijas spējas. Protams, ja papriekš būtu painteresējies (un pieņemot, ka ja ne ar pirmo mēģinājumu, tad kaut kad eventuāli gan jau "sanāktu"), kas tas par izpildītāju, tad varētu dadomāties, ka izpildītājs, kurš jau pirms deviņiem gadiem izdevis albumu ar nosaukumu "Allaho Asghar" (+/- "Allahs ir niecība"), nudien nav "īsti ticīgs". Varētu arī noskaidrot, ka projekts Mogh radīts jau trimdā Indijā, pēc tam, kad iepriekšējo projektu sakarā grupas līderim nācās atstāt Irānu - attiecīgi, jautājums par atgriešanos dzimtajā zemē viņam arī nav sevišķi aktuāls. Tiesa, ja tas būtu zināms, būtu diezgan skaidrs, ka pat tās šīs pseidorecenzijas daļas, kas ir kaut cik par tēmu, labākajā gadījumā ir pamuļķīga liekvārdība. Attiecīgi, varēja bez tā arī iztikt. Vai bez šīs recenzijas kā tādas. Tiešām tāda sajūta, ka pamatdoma bija papukstēt par pakistāņiem, un pārējais ir piepīts klāt tikai tādēļ, lai varētu palielīties, ka "gandrīz redzēju pupiņus".