- 1.6.20 21:26
- atmosfēriski sapratis jokus jaukus nenopietnus jokus saulstariņus no botāniskā dārza vēdera spiešanu pēc piecelšanās nogulšanās traumas tieksme pēc vidutāja skaidri apjaustas nojautas sapratnes cinki un cari caunes cunftes cielaviņas cienasts no blē kundzes un viņa visas tās dienas raisīja sarunas pret argumentētiem saišķiem, kam nebija nepiemetināmā nebija ne tas ne itas tiešām izvalbīja gandrīz visas iespējas, kas bija atnestas no piesmakušā mūžameža un gaidīja saviem brāļiem ielīksmojam un bija mierīgs nepadevās un neleca no biksēm vecās štropēs un viņš bija saulstariņš krastos kas pāriet pār malām milimetru pa milimetram izdedzinot krūšu stepi strēli pēc strēles apšaudot skropstas no piecadatiņas laidās lejā guberņas un gāgāni un viņiem visiem bija gandrīz neizmērojams sacīkšu auto un numberi namedņi un citi cisterciji viņam laupīja autokrānus autortiesības un atlīdzības sistēma sajāta līdz kliņķim viņš rēķināja, ka tā vēl izdzīvos divas bumbu ziemas un gaidīja kad rabarberi sāks krist no krustcelēm pa kristāla birumam jau bija noticis un viņš rēķināja ka viņa vēlme atkāpties mazinās ar katru vikingu uznācienu ka kanādas liedags bija jau sarauts gabalos un nedienas vēl tikai glūnēja pāri visam ziedošajam kas bija viņa redzes leņķī nācis kā klusējošas mājas kuru īpašnieki savu nebalto dienu nolikuši uz klona raudāja bez asarām acis spoži spīdēja liedaga smiltīs visiem bija loms un visi bez ķērāju pases bija palikuši par vigvamiem sevis paša bilijam čaildišam aidolam un viņš tiešām bija noticējis savas spozmes kvadrātos satērzējis viseriona gruvešu par visiem peas bija zināms ka viņi ir kluksti uz pētersīļa malas un ka viņš bija daivās sadalījis savus starmešus kas izsmēja spozmi bez mitas bija kaldinājis šīs pasaules sairšanu un svaros mērcējis kadiljaku un dienās kad rokas pašas mēļoja savu atkāpšanos viņš šļakstījās ar tinti un nedeva nedienām raisīt savus botinkus un tagad kad viss šis bija aiz muguras viņa sviesta kubuls bija bez autoratlīdzības un viņš mēļoja ka garšļaukus izturēs vēl divas šļūtenes bet tad gan būs jātīra bikses no vīles maliņām no visas zosu pastētes kas atstājusi aiz sevus abulus un klunkstus un tas bija izlīdis viņam uz sejas virspuses un virtuves ermoņikas bija ļāvušas viņam starot priekā kad par kapeiku griešanu bija uzzinājis izpildkomitejas virsleitnants puķītis kuram bez sava iegansta bija arī vēl blakus nodarbošanās braukāt pa vasarnīcām un attīstīt savā pēctecībā stipru rūgtumu uz visu kas bez mitas kustējās apkārt notikumu ugunīm un gandrīz jau bija raisījušās sarunas, ka neviens nevar būt tik ļaunatminīgs lai liegtu sev spēju sveicināt rudeni un gandrīz bez jebkāda horoskopa izkāpis priedes liedagā būtu varējis arī katafalkēties uz lieveņa atstājis bikses bez buktēm un laika gaitā ievīstītās šķēlgliemežnīcas būtu viņu slīcinājušas tintē un raidlaikiem būtu palicis skapis pie zoda un spīdētu kodolīgās lēkmes un es būtu elektrificēts ja neteiktu ka kodolīgākais no visām jēgām ir ieslēgts dzimtbūšanā kad no visas patversmes gaismām būtu sakompilēts azimutam līdzīgs katorgs un tas lēkātu uz pēdējā disko žokeja mices un laizītu pātarus pa taisno no erceņģeļa spārniem ar lekniem pirkstiem spaidītu klavieres un lēkātu aiz bērnišķīga prieka cik ziedoša ir jaunība ar zemitāniem pa partizāniem un ar pubertāti pa putukrējuma torti visiem bija ielikts gaņģis un visi to smeķēja.
- 0 rakstair doma
- 1.6.20 19:55
- Biju Vinterbergā 2 dienas, izbraucos pa kalnu, pārvarēju bailes nobraukt wallrides, dažus akmeņu krāvumus, un dropus, ko citgad nevarēju ar ko arī sevi apsveicu!
- 0 rakstair doma
- 1.6.20 20:30
- Runājot par šo:
http://klab.lv/poll/?id=21364&mode=results
es tieši mēnesi esmu pārdomājusi šo jautājumu, un sapratusi, ka īstenībā mans alter ego ir Hollīhoka Manheim-Mannheim-Guerrero-Robinson-Zilberschlag-Hsung-Fonzerelli-McQuack, bet princese Kerolaina ir mana māte un Tods ir mans tēvs. - 2 rakstair doma
- 1.6.20 15:08
- (postu nācās izvākt un biš pārrakstīt, jo atcerējos, ka tur pa vidu vispār bija arī visāds excitement)
kā jums liekas, kas notika weekendos? pareizi - iešana iet!
vispirms pierastie 6.2 km uz Smichov staciju. to mēs noejam nupat jau gandrīz biedējoši ātri. neko, speed limitus vēl nepārsniedzam, viss legāli. tad jau kavējošs vlak uz Pilzeni, kur jāpārsēžas reģionālajā uz nekurieni Kozolupy. ekspresīgais vlak tā kavēja, ka mazajam reģionālajam nācās mūs gaidīt. ir bik neērti, ka sanāca tā, ka tas mazais tramvajvlak tupa mūs gaidīja. bet nu. visi izdzīvoja un izkāpa Kozolupy.
sākas viss ceļš, protams, ar kāpšanu lejā no kalna. **nopūšas** besī kāpt no kalna, jo tad drīz būs jākāpj atpakaļ augšā. I shit you not! pa ceļam ejot uzēdam brokastis, jo vlakā joprojām jāsēž ar masku, tur nevar ieturēties. kaut kā ejam tur, cauri visādiem miestiem. tad jāiet gar upi, tur it kā viss normāli, viss kā parasti, bet ir mazliet tā pašauri uz takas un neiepist upē. šur tur safrīzoju uz mirkli, jāatzīstas. bet tad nonākam kaut kādā nesaprotamā pļavā, kur nav ne trases strīpiņu (būtu jābūt), arī telepurķi saka, ka we're quite off the trail. mēģinam aptuveni iet tur, kur būtu jābūt the trail, bet tur ir nocirsti koki un aizaugusi pļava, bļaķ, nu. kaut ko brienam pa pļavu aptuvenā virzienā uz, visu laiku cenšamies saprast, kur vispār jāiet. kur te ir bijis paredzēts iet. tad saprotam, ka mums vispār vajadzēja būt mazupes otrā krastā un iet gar actual upi. bet tur ņihuja nesaprast. ieraugam, ka trase atgriežas šajā krastā aiz tā tur grāvja. **nopūšas** aizbrienam pa pļavu līdz turienei, atrodam sevi atpakaļ uz trases. tā. turpinam iet gar upi, tur, kā jau parasti, kraujas un šauras takas un skērī šit. VZ prātīgi piezīmē, ka labi, ka šodien nelīst. te pa dubļiem būtu bijis nelabi mazliet.
nākamā vieta, kur nokļūt ir Buben. facepalm. neko. aizejam uz turieni, bet nu maldīšanās nupat sanāk tāda aizdomīgi vairāk nekā būtu gribējies / ir pierasts. trases strīpiņu zīmētāji nav bijuši uzdevumu augstumos. bet nu, paliek mierīgāk lēnā garā. kad iziet uz ielas iet, tur jākāpj kalnos, bet nu tādos samērā slow burners. it kā par pārāk chill. un tad kaut kur pie 12-14 km sākās patiešām interesanti.
vispirms bija milzu nebeidzams kalns kaut kur ap miestu Pňovany, kurā spēj tik kāpt. kad uzkāpām, skatījāmies uz skatu lejā un VZ teica, ka vismaz ir tāda uzvaras uzkāpuma sajūta vispār. bet nu tad pa ielu sāka braukt vāgeni pretī un sabojāja to uzvaras sajūtu :D tad tur kaut ko gājām, atklāju, ka man vienā no kartē ieliktajiem punktiem ir bags. tad bija iespēja izvēlēties, iet 14.5 km pa sarkano trasi un kāpt kalnā, pie kura kartē atzīme 509, vai iet tālāk pa ceļu un tur gar upi un tā, zemāki kalni, bet vairāk km. nolēmām pieturēties pie initial plāna - gar upi un garāks gājiens.
te jāpiezīmē, ka ši visa iešanas iet ballīte pirmoreiz bija time-slotted. mums bija plānā ap 27 km un tas jānoiet mazāk kā piecās stundās, jo no rīta jocīgi vlak connections un vakarā paliktuvē jāiečekojas laicīgi.
ok. ejam. izrādās, ka Pňovany stacija ir kaut kur lejā no kalna pie upes, apmēram 4-5 km no paša miesta. drusku apņirzdāmies. aizbraucot uz turieni, efektīvāk gandrīz liekas vai nu kāpt vlakā un braukt uzreiz citur, vai tuvāk aiziet citur. bet nu, smieklīgi viss bija tikai neilgu brīdi, jo tad nonācām pie Tilta. šitā tilta. tur... nu. panikas lēkmes mijas ar neizpratni, ejot tam pāri un cenšoties neskatīties sev zem kājām, vai kur sper soli. aktīvi runājam par to, cik paaudzēs un kā tieši vajag nolādēt tos, kuri piedalījušies šajā projektā. bet little did we know, tas ir tikai total excitement sākums. noieti pret šo brīdi ir 17 km un te vēl būs notikumi, par kuriem neviens neko vēl joprojām nenojauta. ar jaudu. -
Mūzika: The Chemical Brothers - Enjoyed
Garastāvoklis:: miegaini sāp celis - 0 rakstair doma
- 1.6.20 13:41
- vēl viens no pārsteigumiem somatiskās performances online kursā (13-17 gadus veciem pusaudžiem): izrādās, bērniem patīk iekšējās ekspedīcijas un apzinātības vingrinājumi. sajūsmina vairāk nekā piemēram uzdevumi kaut ko darīt ar instastories un "čalendžiem" vai globāliem tēmturiem. Jūtu sevī kaunu par veca cilvēka aizspriedumiem "kas patīk mūsdienu jauniešiem". varbūt stafs ar tehnoloģijām, selfijiem un soc.medijiem viņus neinteresē, jo tajā viņi ir jau piedzimuši.
post-humanism in action. - 0 rakstair doma
- 1.6.20 13:21
- Kur Rīgas Centrā var dabūt plastmasas futlārīti/ielikni Nano SIM kartei, lai to varētu ievietot vecāka gadugājuma telefonā, kur var ievietot tikai Sandard SIM vai Micro SIM? Man ir tikai tādi ielikņi, kas paredzēti tikai priekš Micro SIM ievietošanas Standard SIM vietā. Ja kas, šeit skatāms SIM Izmēru/nosaukumu attēls.
- 5 rakstair doma
- Cilvēkam vispatīkamākā skaņa ir viņa vārds? Nu nē
- 1.6.20 11:39
- Mani vienkārši besī, ka dažādas iestādes, kā, piemēram, ebajs, savos spama epastos mani uzrunā vārdā. "Lavendera, vai tu šito redzēji?" "Lavendera, mums ir piedāvājums Tev!"
Nez, nevar kaut kādā veidā nokārtot, lai šī familiaritāte izbeidzas un tie mūdži mani turpmāk uzrunā "Ak, Visudaiļā Galaktikas Dieviete"? - 2 rakstair doma
- 1.6.20 10:31
- Šķiet, ka manu datoru kāds izspiego.
Tas, ka saņēmu aizdomīgu epastu - "no jūsu aliexpress profila veikts aizdomīgs pirkums ar numuru ..... ja to veicāt jūs, spiediet yes, ja ne - no" būtu pavisam parasts notikums, ja vien tas nebūtu atsūtīts tieši pāris stundu pēc tam, kad es patiešām iepirkos ali. (Manam pirkumam ir cits numurs, protams.) - 0 rakstair doma
- valar 16 632
- 1.6.20 06:36
- guļu kā nekad - vakar atnācu no pastaigas, uzēdām atnestās zemenes un ķiršus un nosnaudāmies, pamodos, uztaisīju vakariņas, iekārtojos palasīt grāmatu un nogulēju līdz naktij. iztīrīju zobus, apgriezos uz otriem sāniem un tikko pamodos -
guļu un rūku - un jūtos labi, laimīga. varbūt mans miegainums ir saistīts ar svaru, kad pagājušo reizi biju šajā svarā (kaut kad pērnā gada decembrī un tad atkal janvārī), biju izmocījusies un pārgurusi. varbūt tagad izguļu tā laika noglabāto nogurumu? no daudzajām svara mešanas reizēm atceros, ka atgriešanās iepriekšējā svarā nozīmē atgriešanos iepriekšējās emocijās - varbūt arī iepriekšējā izsīkumā un nogurumā, ej nu sazini -
bet tikmēr ārā saule jau uzlēkusi, sveiki, kaimiņi (saule jau uzlēkusi un muļķu zemē sākas rosība, got it, got it?!), ir pirmais jūnijs, un, tāpat kā vakar, dzīve ir lieliska - vasaras viducis, brīvdiena -
kopā: 344 580 - 0 rakstair doma
- 31.5.20 23:37
- Nu viss korons beidzies, atgriezušās ceļojumu paketes, kas aicina uz delfināriju
- 3 rakstair doma
- 31.5.20 23:14
- Maija beigu un jūnija sākuma galvenā problēma ir tāda, ka agrie vasaras rīti ir ļoti skaisti, bet tādas arī vasaras pēcpusdienas, un vasaras saulrieti, un vasaras vakari, un vasaras naktis, un pa kuru laiku lai cilvēks guļ?!!
- 13 rakstair doma
- 31.5.20 22:56
- lesters abigails ieradās savās bērēs un radīja atmosfēru, kas līdzinājās dimantiem, kad tiem apgriezti paraplāni, tie nelikās zinis par beļģijas atmosfērisko šantāžu, tomēr galvenokārt tas izskatījās pēc bižutērijas, tomēr tas nebija uzreiz saprotams, jo galvenais iemesls bija apslēpts. jā, tieši tajās dienās, kad viņš atģida, ka nebija gūlies zem skalpeļa trīs dienas, bija ieradušās bietes un sasējušas viņu, slēpa no viņa ieganstus, neatklāja viņam slēpto validolu, tas bija veidols, kodols, apotēze, porto ģenēze, gandrīz viengabalains saldsērīgums, tas bija apputeksnējis viņa atmiņu, tas viņam ģida, tas viņam skaldīja valūtu, droši vien varēja teikt, ka kokirbe ir visu sasējusi spozmē un gandrīz jau gaida savas ierastās pēdas, lai tajās sapītos kā pītās klaigās kur tu mani nes viņa teica savai tēvnīcai, tai bija apsietas rokas un tām apkārt radās godkāre, tai bija sava stilizācija un viņa nepiesēja vārdiem pārāk lielu spozmi, jo tajā marinēja graudus, tajos visos grauzdiņos, kas viņam lipa pie acīm bija arī paipalu olas, leca visas kā skaldītas, tās atminējās, ka atgādina sev par starpgadījumiem, par spozmi, bet neleca vien savā tērgāšanā, tām bija tirgus dāmas palikušas parādā lielu naudu un par savām ollektīm viņa bija nopirkusi graudus, jo iekapsulēja stolāros un tas bija viņas vienīgais iemesls iesmieties starp pauzēm, starp padusēm, starp skropstām un ludzu. jūdzu tajā marianoči kvadrātā atzīmējiet, kāpēc visas piepes ir sausas, kad tām pieviļ gredzenus, vai tās maz ir sasmīdinātas un vai tām gribas dzert kapri sulu, vai tās ir kādas nebūt izredzētās varbūt nevajag pārdot ditu rietumu vai varbūt gribat teikt ka preiļi ir kaut kāds lamuvārds varbūt gribat ar visu meliorācijas stimulu stāties antagones vietā un spozmē trīt pātarus vai arī gribat diētu varbūt gribat vārītas olas es ieteiktu pirelli statuju daudzas tā jau dara un iesaka savām ziedotājām kā mēs iesakām saviem tēvu stāviem un mums piedod mūsu atpalicību kā mēs saviem dēmoniem piedodam viņu niekalbību pretstatā kalnrūpniecības svētajai marijai ar adelaidu priekšgalā ievīstītās avīzēs plēš skropstas no sejas un uzslienas tik stāvu lai tajā neparādītos kāds grotesks māns un tas atslābina, jo gandrīz nekas nepaliek nepamanīts un nekam nav tik drošas pateicības vārdi kādi ir mūsu vēlīnajam gruzīnam ar pantomīma stāju ar visu toreodorisko skūpstu uz atvērta loga uz visa kas marķīzes neļķēs kā skūpsts uz altār kā gvatemala sniedzas pēc šnaidera automāta kā vēlīnais gruzīns ir mūs aptīrījis un atstājis uz taburetes tumbu ar auklu par atvēzētiem stalaktītiem partitūru smīnā lēkā gandrīz vai nolinčotas gailenes tām visām ir savas sērdienības un tās visas ir teritoriālas es pat gribētu viņas atrofēt lai neliktos tik iezīmētas šajās kaislēs kas ar grēka pieplūdumu visas mūsu gliemežnīcas ir iemetusi vējdzirnavās un tagad staigā pretvējā kā glāzgovas daiļavas un iemet mutē pa amoliņam par dzelzs rūdas atmiņu druskai par rūras apgabala sēto gana dabu gan jau arī viņam kāda acs būs tikusi un varbūt viņa būs notievējusi bet varbūt ņēmusi svarus un triekusi tos pret sviesta kubulu kurš nu drumslās delverē pa pavēderi un nejau no cirka viņas bija atkarīgas bet no aisberga dzīslām no beramās kravas un no acetonētā grēdu grīdās saplēstā stikla prusaka tik tiešām dramatiska elēģija mēnesnīcā izkārta veļa gaida piesūcamies tulznu.
- 0 rakstair doma
- Lai ieceres spētu būt noturīgas
- 31.5.20 22:49
- Kā iemācīties būvēt bezgalību?
- 2 rakstair doma
- 31.5.20 19:28
- kāds no jums ir redzējis rīgas megalielveikalos vai alkoautletos šādu atspirdzinošu dzērienu?
ja esat, pastāstiet kur, man drīzumā var drusku savajadzēties - 5 rakstair doma
- 31.5.20 13:54
- eh, labāk nevajadzēja lasīt komentārus pie LV rakstiem par nemieriem ASV
- 0 rakstair doma
- 31.5.20 11:11
- Nu kā lai saprot, kuru no šīm filmām ir vērts skatīties?...
https://www.youtube.com/watch?v=QVuf5iTExis - 1 rakstair doma
- 31.5.20 10:41
- Bezgalību ir iespējams dalīt bezgalīgi daudz reižu, un katra daļa tik un tā būs bezgalīgi liela. Bet, ja bezgalīgi daudz reižu dala galīgu skaitli, katra daļa ir mazs, galīgs lielums. Tā kā šīs daļas ir mazi, galīgi lielumi, toties to ir bezgalīgi daudz, ja tās atkal savieno kopā, to summa ir bezgalīga. Tas liecina, ka jebkurš skaitlis būtībā ir bezgalīgs.
(No Elodina nodarbības) - 1 rakstair doma
- svētdienas rīts - vasaras viducis, zāle zied
- 31.5.20 06:19
- dzīve ir laba, saule lec, baloži dūdo, putnu kakafonija paliek mazliet klusāka - visi baro mazuļus. vakar redzēju bezdelīgas (un pīļu bērnus, par to jau rakstīju). zāle zied un smaržo tik saldi (raudu un šķaudu). mūsmāju iemīļojusi žagata, izēd kaķu barību un apkakā balkonu - un to darot izskatās ļoti smalka un lietišķa.
mazums (12!) nogulēja visu nakti (urā!), atbrauca manas nevegānu sandalas (ak Dies, cik ērtas, taupu iešanai uz darbu, pie kleitām), domāju, kur lai nopērk vecmāmiņu biksītes ar kājiņām (talks attālumiem, kuri 6+ km maz līdz, un negribas raut brunčus ielas vidū uz augšu un pūderēt) - es zinu, zinu, visa pasaule gribētu manas problēmas, kur dabūt vegānu sandales platai kājai un vecmāmiņu mazbiksītes (vai garbiksītes, sauktas par bumbierenēm) -
es esmu ļoti laimīga, mazāk strādāju, vairāk guļu - man maz kā pietrūkst, pasaules notikumi lielā mērā iet garām un šobrīd neietekmē (vēlāk sagaidu palielinātu solidaritātes nodokli un algas iesaldēšanu). masku valkāšana man uz nerviem nekrīt - nu, ja varētu, apciemotu mammu un citus radiņus, labprāt vairāk paburzītos cilvēkos un ietu (vai lidotu uz trejdevīto karaļvalsti) uz labu koncertu vai izstādēm (gan jau, ka vietējie muzeji jau ir vaļā, tāpēc saorganizēšanās, pieteikšanās un iešanas vaina), un tas arī apmēram viss - kognitīvā disonanse. :) - 6 rakstair doma
- 18 790
- 30.5.20 22:38
- soļi 27: 18 790 (12,4 km) no rīta ap pusvienpadsmitiem uzskrēju pīļu ģimenītei ar septiņiem (?) maziem un pūkainiem pīlēniem, šie visi bija sataisījušies uz miegu. tas ir, mamma gulēja, sīkie braši knosījās.
vakarā izvilkām bērnus ārā, piekukoļojām ar ceptiem kartupeļiem pie Ferdinanda - nostaigājām pamatīgu apli - meitenes aizpļāpājās un aizmirsa, ka jāčīkst.
kopā: 327 958 (vai kaut kā tamlīdzīgi) - 0 rakstair doma
- 30.5.20 17:40
- Sēžu kapos, un man jau 4 zaļie tārpi no kokiem uzkrituši. Ceru, ka tā nav kāda zīme no debesīm.
- 1 rakstair doma
- Ballīšu zvēri
- 30.5.20 17:36
- Tā kā vakar bija piektdiena, mēs ar Ronaldu izdzērām 2 aliņus....bezalkoholiskos.
- 0 rakstair doma
- 30.5.20 13:53
- Pirmais, kas man nāk prātā par Central Park Karen ir, ka tā varētu būt jebkura latviešu māmiña vai tētinš, tikai vinus neviens no darba neatlaistu un sabiedrība sadalītos divās vienlīdz stiprās frontēs. jo mūsu cilvēku trauksmes traucējumi, nekritiska łaušanās tiem un ieganstu meklēšana a posteriori savas reakcijas attaisnošanai ir vēl augstākā līmenī. Par rasismu labāk pat nesāksim.
- 9 rakstair doma
- par atkritumiem
- 30.5.20 10:17
- vakar gāju pa savu mīļāko meža taku un pamanīju atkritumus. fui! slikti, citi cilvēki slikti, es labs. pukojos, pukojos, nolēmu atpakaļceļā savākt daļu.
izrādās, ka nav nemaz tik viegli savākt pēc citiem. visādus attaisnojumus izdomāju, savācu tik kādu pusi no redzētā, teicos citreiz paņemt maisiņu līdz. - 3 rakstair doma
- Sirdsdarbs
- 30.5.20 09:58
- "Ja tu nevari iziet publiski – vienalga – varbūt Tu noziedoji kādai, kas to dara, lai viņa varētu turpināt savu darbu par spīti cenzūrai? Mēs sakām, ka, piemēram, Amma ir “ cilvēku līmeņa” skolotāja. Amma ir uzbūvējusi 100 000 māju tiem, kam nav pajumtes. Plus slimnīcu ar 1300 gultas vietām. 100 000 stipendijas bērniem, lai varētu mācīties. Ko Tu esi izdarījusi? Kā palīdzējusi Ammai? Un vai tavs apskāviens ir tāds, ka ar to var dziedināt?Tikai tad, kad katrs bērns uz šīs zemes būs paēdis, laimīgs, aprūpēts, neviens nemocīsies nekādās ciešanās, Tu būsi ar savu enerģiju to panākusi, vai ieguldījusi, vai kopā mēs to būsim radījušas – tikai tad mēs iegūsim tiesības saukties par dievišķām."
- 3 rakstair doma
- 12 410 lalalalalalala!!! HIP HIP URĀĀĀ!!!
- 29.5.20 22:25
- soļi 26: 12 410
kopā: 309 168. tas būtu 207 km, lēnā garā staigāti, aktīvais laiks 4118 minūtes (8,6 astoņu stundu darba dienas, kaut kas traks...). nu, lēnā garā, jo bieži iepauzēts puķes bildējot vai cilpojot. 10768 kcal, ja rumpītis būtu sabojāta skaitļojamā mašīna un nostaigāto nekompensētu, tas būtu -1,25 kg mīkstumu, lūk.
šis ir bez tiem, no rīta nesaskaitītajiem soļiem. no rīta nesaskaitītie soļi netiek skaitīti.
lalalalalalalala, hip, hip, urā!!! pabeidzu maijā! :) - 10 rakstair doma
- Iedrošinājums
- 29.5.20 18:26
- Vecmāmiņu šeit man vairs nav. Atliek vien iztēloties sevi 80 gadu vecumā un uzrakstīt sev vēstuli, vēlējumu vai kādu padomu.
- 2 rakstair doma