- 27.1.20 06:26
- bļaģ, es tūlīt pakāršos. tu zini, ko viņš teica, kad es viņu tādu atradu un vilku kājās zābaciņus, lai vestu uz slimnīcu? Manu eņģel, manu enģel viņš teica. Es esmu maza faking dūjiņa, huļi es nevienam citam vīrietim neesmu īpaša. huļi es nemāku normāli savaldīties un lēkāju kā suns aiz prieka, tiklīdz sastopu kko vērtīgu, lai beigās visus aizbiedētu. princis esot jānopelna, saproti, viņa saka. cik ilgi man jārāpo uz ceļiem? es esmu mazā dūjiņa!!!!! Viņa eņģels es esmu, maķvašu!!! Ar ko man kopā smieties par izpisto ceļgalu? Man nav vairs, saproti Jobanie pridurki, sadedziet visi ellē un ielaidiet man ar droboviku tai melnajā caurumā, kam nav ne malas. ne gala
o, xanax iedarbojās laikam, paldies, uzredzēšanos - 0 rakstair doma
- 26.1.20 22:39
- Jānomaina peļķes bilde, man tikko atkal bija saderība. Vai varbūt to dara paraksts, ka šobrīd lasu denisa hanova dons žuāns atgriežas? Vispār nevarēju aizmigt, jo pele aiz sienas grauž, tāpēc domāju palasīt malkas ceļus. Baigais pastāstiņš, nemaz nerunājot par poēmu, kuras dēļ jūtos, ka labāk vispār neko neteikt un atmest sevi aizmirstībā vēl uz desmit gadiem, bet es nerakstu kādam, drīzāk saviem ļaudīm, par cik esmu uz zemes, tad arī citi var izlasīt.
- 0 rakstair doma
- 26.1.20 22:16
- Bet tas Spotify piedāvājums sekot draugiem ir krīpī - tu pamosties septiņos no rīta svētdienā un redzi, ka Artuss Kaimiņš šobrīd klausās Dido
- 3 rakstair doma
- 26.1.20 21:38
- viena no lietām, kas latviešu mūzikā mani nepārstāj fascinēt, ir letvian kantrīklaidonis ar apvedceļu heračī lauku meitenes un dāmas gados"pasēdēšu salonā ar draugiem, mani ārā gaida zirgs, [pēc smaga darba došos mājās]"kāds naher zirgs, kokčiks un hjundajsno otras puses, es esmu par alternatīvajām realitātēmja par tām var ko talantīgi pateiktizņemot neapturamo masturbāciju uz re-sol mažoriem, teiksim tāvai arī pārvērst izteicienu "latviešu kantrī grupas ir vissliktākais, kas mūsu valstī ir" par kaut ko radikālu un psihodēlisku
- 10 rakstair doma
- Stereobrilles
- 26.1.20 21:12
- Nevaru atrast savējās, bet atceros, ka vienā Lucavsalas koncertā tādas dalīja par velti, tātad pusei Rīgas tādas ir! Vai kāds man nevarētu atdāvināt tās kartona brillītes, kam viens stikliņš sarkans, otrs zils? Drīkst arī uzprasīt mazu atlīdzību.
- 1 rakstair doma
- 26.1.20 20:33
- man ir viens draugs, kuram patīk rakstīt poēmas. šovakar atsūtīja šādu:
no rest for the pest. past of the best of the rest. rezignācija rīgas viļņos stundu kāpu pa kāpnēm te nu es esmu bļodā kā gliemezis zini kā sauc brestu? ļitovska. skopie ģīmji, zobratu žokļi, mīmika kā mazas pelītes velk lielu vezumu, aizvelk zivis, noliek groziņā, tur to tālāk padod uz torni pa bizi, tīri zivi virtuvē, nenes no uz galda, skopje ciemā saziepētas līdakas nonākušas tirgū, visi tās tur, turas pie tām kā pie valūtas, ko pie volatīlā salūta, kurš uz rūgstoša poda turēs baranku, tam pēc visiem likumiem pienāksies grāpis ar cukuru. turi arī tu šo rūpalu, tērē naudu kā rūgtu pūpolu, pa šķiedrai plēs sev ādu no miesas, atdod un saņem, pēc tam piešūsi atpakaļ, velkā kamzoli, velkā labu trikotāžu, cep cimdus zem jumta, neguli zem klajas debess, tev uz galvas nokritīs rosols. turies pa gabalu no lielām šosejām, mazās vari apiet ar līkumu, krokodili tā dara, tāpēc vari arī tu, ja tev ir tēvs, tad ieliec viņu templī un godā, māti turi tuvu pavardam. tavas kroplās acis kādu dienu varbūt saskatīs redīsus, ko iesēja šrivanīts no štruntu sektas, viņiem ir teokrātija un tu esi robots, tāpēc tev krūtīs ir kratīšana, izjans attēlots aktā, tu esi no ceļa un uz ceļu tev iet, bet rāpus, krišus, ar kristus piedošanu, plēs no sevis nost velna miltus, sacep ādā kodolīgi, norīvējies ar sāli, nezaimo sēklu, tā ir no particiešiem, rukā kā velns, slavē dievu, katru svētdienas dienu ej uz pagalēm gulēt karstām kal ar acīm neņem rokā piederumus, dursti sevi ar spulgacēm, šķēpi tev nestāsies ceļā, glaudi pa spalvai, plēs pret zvīņu, dursti savu maisu ar iedzīvi, izdursi vēl vielmaiņā balsi, sarunājies ar sevi, izdibini savu balsi, savu tīģera rēcienu, savu kluso krācienu, peles pīkstienu, savu skalpu karini galvgalī, savu pēdu sūro dabu vēro no attāluma, esi amoliņš, taisi kā amoliņš, līgojies baltvīnā, tērcīte satur sevī visumu, izvalbi dobumu, velnē ar apdomu, spraud un rēc, rečitatīvu slavē, kad tev galva kūp, slimībā neliecies vārgs, vārnas tevi vēro, liec aiz auss, tu turējies līdz pēdējam, tagad saņem algu, saņem savu darbu augli tiešā trāpījumā pa seju, pa tukšumu, pa vigvamu, pašam kauns, liecies rēcīgs vīrs, tāds kā uzslavēts, turies braši, kas tev kaiš, ej ikdienas ritmu, ievēro rutīnu, velc savu krustu, velc savu balzāmu, tveice nemērojama, nekas, pacietīsi, tur jau tas nāk, runas vīrs ar rāciju, ber tev šķīvī grāciju, tagad būsi slavens, tagad apdrukāts un velkāts visur, kur spīd patiesības zelmenis, ar rūdītu prātu stājies pret pelēcību, triecies ar pleciem pret rāceņu negācijām, botokss lai tev stāv klāt, lai tavi vārdi ir kā uz zemes tā zem debess, lai tavas kājas tevi nes vēja spārniem, lai tava ticība ir tava rīcība, lai tālmetējs tevi nenotver, lai revolvers tev klausa uz vārda un zem vārda kā tavi kauli tevi nes zem bārdas un virs bārdas lai tu vienmēr esi cūcisks vai ja gribi vari būt kā pūka izlem pats tā būs tava suģestija slavēts lai larvs slavēts lai kauns lai buļļi tevi nes pār pilsētu lai ziedpārslas tevi slacīm aromāta driskām tik caururbjošs tav skatiens tu mani stindzini es tev atdodos nopel mani velēnās gribu tevī uzsūkties gribu būt pārņemts ar tavu būtību caurstrāvots cukurvates acīm redzēt bazaltu gribu būt sākums un beigas omegs un acteks pēcvēsture un savēsture velēnu galējais nacisms turgeņeva pods pie gultas spļauj vientulībai sejā gropes spļauj uz savu uzmanības centru, diedz ap savu atskaiti kamēr sasienies nedzērājā karuselī pilnīgi skaidrā visās bioķīmijās un lukrēcija limfās mezglos saišķos barabankos kunkuļos lauzkās stikla pirdelēs velmējumos burleskās skrotīs un cipresēs ved mani vēl uz mājām esmu iztērēts tukšumu pārņēmis nelabums nelaid vaļā valgus tie tevi izirdinās un kad pāries tu būsi transcendējis kā izšķiesta nauda tu būsi vējā palaista mīkla bet tomēr tu būsi kaut mainīts bet rūdīts bet retrīts bet strīds neķer kreņķi šī ir tā zemes dzīve par kuru biji lasījis aizliegtā grāmatā tagad tu to mutēji tagad tu zini ar ko mums mūsu kosmiskajā pārvaldē jāsaskaras uz brīdi ne velti studēji zinības tās tev tagad paver jaunu dimensiju tās neļauj tev zemu maitāt un kaitēt tu vari uz durkļiem nest mūžību un rēkt savā klausulē pēc vadības pults likumiem tu esi iztērēts tu neesi piesaistīts par sev diktētājs un pats savu augļu rīperis tāpēc nevaino vaino nevaino vaino cik dzīva ir cilvēka dvēsele tā jūt pār jūrām pār zvaigznājiem tā sevi dziedē kā sublimāts turies pie šejienes ja tev tas palīdz tad pārej uz turieni ja tev tā šķiet pareizi kā tas izskatās? vai daudz maz normāli? vai būs labi? derēs? tālvadība novērtēja ar atzīmi, tagad tu esi šajā segmentā, turpini no šejienes, tiksimies atkal pēc eona, tad skatīsimies, kam esi derīgs vai derīga. tev vispār patīk dzīvot? varam arī piedāvāt elpu zīmēt, varam varbūt uz šaha izliet šampūnu, gribi slidenu? varam tev pieskaņot burtlici. kā aizvērt šo poēmu, kā izvairīties no atbildības par to? kā pačurāt, nekur neejot? sarežģīts jautājums, viegla atbilde. pieņem formu, kādu tu gribētu redzēt uz sava sirdspukstu režģīša, napalaid garām iespēju un beidz muldēt, bet vislabāk izdzēs visu. - 0 rakstair doma
- manifests palimpests
- 26.1.20 20:06
- uzrakstīt, lai neskartu uzmanība.
- indoķīnā viens bēbītis apēda maizi.
degolas. mērinstruments apēda pēdu. un ko man ar to visu darīt. šī ir tā joma, kurā varu parādīt savu spēku - nepiekasīties vārdiem, netaksēt ādu, turēties virs gulbjiem. bet pēc tam nekā nav, jo nekas nav garantēts. liepas tik augstu nesniedz, brāļi stabi, nieka tēraudi, melni uzsvērti līniju enkuri. enkuri nēģeru sarkanajām asinīm, vergu nēģeru, citu nēģeru nav. geparda šautriņas, ceptu olu gaisa baloni. cerebrālā aktivitāte virs tārpainajiem elpvadiem. lidojošas bļodiņfrizūras, senžarmēnas parūkas, cilvēks domā par savām domām, kuras ir tik apnicīgas. filozofija ir mašīna, banāli mehānismi. es turos virs kalniem kā fazāns gaiļa vietā. es nepārstrādāju citu saražoto, es tam vispār nepieskaros. - 0 rakstair doma
- 26.1.20 19:28
- Ai, kā ierakstīju par to Fick dich ins Knie ,tik skumji iedūrās, sen nebij dūris, viss tāds samierniecisks. bet ir vairākas lietas, par kurām mēs tikai ar Raimi varētu atbilstoši izzviegties, sootvetsvenno, kā ap četriem iedūrās, tā vēl tagad dur, au au.
Atklāju baigi foršo meiteni, bet tur jāpierod, gluži kā pie manis, haha. Klausījos tā, skumu, atcerējos, hei jō, cibabļaķ. Kuros aizkaros ta vēl puņķi noslaucīt? Nu čau!
Īsumā man iet labi. /Kā iet jums, pāris sulīgos vārdos?/ Man tik ik pa laikam kāds grieķis norau jumtu, bet ar tiem tinderiem nekad neko nevar zināt, grieķis uz vienu brīdi iesnaudās, nezinu, šķiet nav pamodies vēl šobaltdien, neesmu interesējusies arī. Bet tas arī bij tāds, gudrs un asprātīgs un smuks, betnu, visu laiku šitie, šov mī mooore, give mī moooor, tak es jau tā visu pieļaujamo nobildēju. Ta nu kautkur aizpisās sirtaki ritmā. Nuja, un kamēr šis iesnaudās tikmēr man sakrīt mač ar tumsnēju kauktādu Irhanu vai tamlīdzīgi, kur man bija zināt, ka viņi mēdz būt arī gari augumā, zinātnieki, gaumīgi piselīgi un vēl asprātīgi. Norau jumtu mo men tā. Ta līdz četriem rītā un viss pa gaisu, jumts uguns liesmās un kaismās dziesmās. Labi tas viss pofig. Tagad pauze, huiviņzin, gan jau pacēla cepuri un aizgāja pisties tālāk.
Nu, uz darbu vēljoprojām neeju, dzīvoju no haltūrām, rakstu bezjēdzīgus kopīraitus un citus bōring priekšmetus, kas man tagad vispār bij jādara, vienu mēnesi pamēģināju iet darbā, bet man nepatika. attiecīgi, ja dzirdat kko par kaut kādu jocīgu pagrabu, kur vajag kaut kādu jocīgu darbinieku, let mī nov. Normālā negribu, man besī tie uzvalciņi un kūkas pusdienās, lai iebāž sev dziļās vietās jopta. Kas ta vēl tāds? Nekas, paklausieties meiču, interesanta tāda, bučas - 16 rakstair doma
- 26.1.20 17:19
- indieši ir pamanījušies uztaisīt pat likteņa ironijas jeb vieglu garu rīmeiku! un tas nav nekāds joks!
https://www.youtube.com/watch?v=xZcdNFaHrJU - 4 rakstair doma
- 26.1.20 11:57
- starp citu, labs jautājums, vai visas šīs oskarpretendējošās filmas, kas iet divarpus stundas, kinoteātros nevajadzētu pārtraukt vidū piecās minūtēs uz kafijas, tualetes un cigarešu antraktu
forum cinemas varētu balkonus ieviest, lai nav jātaščījas kilometri lejā
bodīpozitīvie un nepīpējošie klienti varētu ielīst telefonos, lai informētu pasauli, kāda gan filma ir slikta pēc 50% noskatīšanās - 1 rakstair doma
- 26.1.20 01:03
- man nekad (izņemot bērnību) nav bijusi sajūta, ka gribētu dzīvot mūžīgi. bet šodien uz brīdi uzplaiksnīja, ka nekad negribētu, lai beidzas šodiena un šie cilvēki.
- 2 rakstair doma
- 25.1.20 20:05
- Redzēju beidzot sapnī spocenīti. Manās mājās notika ballīte ar viesību drånās tērptiem komūnas vecbagātniekiem, daudz cilvēku visās istabās vinai bija ap 35, cieti spuraini īsi mati un vina koda cepumā kas izskatījās pēc domino. Vinas mamma teica wow neesmu redzējusi ka tu tā vnk kod cepumu kopš tev bija 18-19. Vińa mazliet distractēti skatījās citur un teica: nu ja jau ir bez glutēna tad var
- 0 rakstair doma
- 25.1.20 13:41
- Vakar ballītes orgkomiteja aizgāja uz zilo bāru un detalizēti apsprieda, brīžiem ar kustībām, kā barčikā esošos priekšmetus izmantot, lai killotu. Pieņemot, ka killojamais paklausīgi nepurinās. Nu tur neasais zobens, krēsli, cig automāts, grāmatplaukts, tā. Daudz ko gribējās notestēt, jo nu, tech people thinking, for science. Kad sāka aptrūkties priekšmeti (pēc šampanieša glāzēm, kurām nosist pamatni un stūķēt down their throat), visi padomāja un nobukoja vizinājienu uz totālu shithole. Tur Jūnijs dzīvo pagaidām. Neko. Tagad šitā. Vlak.
Vēl es varu dot gudra padomiņa, ka tetovējiet, kas nu ienāk prātā, bet ne uz ribām. It will kill you. Dakujem. **cieš**
Un satiku atkal EB. Nezinu, kas viņai kaiš, ka es viņai patīku, bet vot. Tagad arī šitā. Nē nu, lai jau cieš, kurš var aizliegt, pati gribēja.
Nākamtrešdien uz Lielmiestu. Urgh. Neapm. Besī. Bet jāsatiek laikam tie mani ducklings in person. Sāra Rīd gan uzaicināja mani uz drinku ar viņu un Betiju, and I fancy Betiju AF.
It kā nekas nenotiek, bet visu laiku attopies nezin kur. -
Mūzika: vlak
Garastāvoklis:: vlak - 0 rakstair doma
- 25.1.20 13:09
- Pamanīju ka Netflix ir filma 22.jūlijs - oh nice mana dzimšanas diena - jús neticēsiet, kas notika pēc tam
- 3 rakstair doma
- Pielūko, lai tavs prāts neizkrīt pa logu
- 25.1.20 13:51
- No otras puses, tā ir pārāk liela ērtība, pieņemt, ka viss var būt patiesība šajā melu laikmetā. Bet tā, protams, var izklaidēties prāta treniņā, pierādot un pēc tam atspēkojot lielās patiesības.
"Lielas patiesības noliegšana arī ir liela patiesība." - 0 rakstair doma
- Nu ko, jāver vaļa beidzot 7. čakra
- 25.1.20 13:27
- My favourite part:)
*spend time in silence
*mess with your own thoughts, question your beliefs,try to figure out how the opposite what you think is true might be true. Seek radical new perspectives.
* Spend time outdoors, especially high on mountains (gan jau derēs arī Latvijas pauguri Cīrulīšu dabas takās un Siguldā).
* Self love and kindness to others. - 0 rakstair doma
- Algas darbu sludinājumos
- 25.1.20 10:30
- Tā kā esmu cilvēks, kam šad tad patīk rakstīt peršas (ar zināmiem panākumiem!) - gan pakalpojumu sniedzējiem, gan valsts iestādēm, gan citviet - sakiet, kur būtu jāvēršas par to Darba likuma panta neievērošanu, kas paredz algu norādīšanu darba sludinājumos? Sen neesmu bijis Dona Kihota vai Sīzifa lomā un gribētu patrobelēt valsts institūcijas.
- 8 rakstair doma
- 24.1.20 17:39
- tātad pagājušā svētdiena un mēs tikko izslīdējuši no Hurricane L skavām, nonākuši pie Granda un apjukumā par barčiku. VZ rodas ģeniālā doma iet atkal uz D123. tas netālu no stacijas un omulīgs. slidinamiies, ejam, tas viss. pie D123 uzzinam uzjautrinošo faktu, ka šī ir viena no iestādēm, kas nestrādā svētdienās. visi nopūšas un velk ārā gūgli atkal. tiek atrasts kaut kāds cits barčiks, bet arī tur aizejot, arī tas svētdienās ir ciet. nedaudz paskatoties, iepriekšminētā Šreka taverna ir the closest option. visi vēlreiz nopūšas un dodas uz Šreku.
Šrekā, izrādās, dod arī Radegastu. it kā 12 pivcis tik agri nav the smartest decision, bet pārlasiet visus smart decisions, kas ir šajā pagājušā weekenda cibpostu sērijā, kas pieņemti. atveru ČD appu un tagad skatos vlakus. pēc dažādām domām turpu, šurpu, tiek nolemts par labu vlakam īsi pēc astoņiem. piebukojam, nananā. cik labi, ka ČD appā tagad var maksāt ar apple pay! kaut ko tur iekrājušies visādi čati ar ļaužiem telepurķos, drusku aizejam uz brīdi katrs savos tajos. also, jāpastāsta Rūdītim tak, ka mēs Šrekā!
un tad kaut kāda pjana zaja no blakus galdiņa kaut ko pajautā. ballītes orgkomiteja visi "uh, what?" zaja tāda (čehiski, atkal visa saruna čehiski), ka davaj izejam kopā uzpīpēt. mēs tādi, čill zaja, mēs tagad nea. zaja tāda, a nu pēc 5 min? mēs tādi, nu hujzina, rekur dadzers pivci, dabūs nākamo, tad. zaja tāda, ka nu pēc 5 min? un kaut ko metās skaidrot, ka vispār jau var viena uzpīpēt, bet kompānijā jestrāk, tas viss. es tajā brīdī izzonējos, jo man bija jāčato kaut kādos čatos, jālasa tviteris un tas viss. un es tiešām, tiešām vairs nevarēju piedabūt savu čehvalodas moduli smadzenē darboties. galva jau tā visa buzzing pēc Hurricane L exp. zaj turpināja visādi runāties ar VZ. tur daudz un dikti. VZ ne sevišķi iesaistījās sarunā, bet zaju tas neatturēja runāt at him. arī tas, ka bārčuvaks zajai aizrādīja, lai beidz uzpisties random ļaudīm, neatturēja.
kaut kad jau tā pjanā zaja aizvilkās uzpīpēt tomēr. mēs ar VZ saskatījāmies un noskumām, ka mēs tagad nevaram uzpīpēt, jo prasās pēc tāda norunājiena. VZ paskaidroja, ka zaja stāstījusi kā bijusi kaut kādā negadījumā (vāgena, vai?) un seriously traumēta un tagad viņai ne tikai grūtības iet, bet arī smadzenē kaut kāda trauma. tāpēc viņa esot tāda. tikmēr atnāk bārčuvaks, parunājas ar hūmaņiem pie citiem galdiem (visi galdi mūsu tuvumā bija aizņemti). beigās viens čuvaks savāca savas mantas, atnāca apsēsties pie mūsu blakus galda un zajas priekšmetus tikmēr nolika pie viņa galda, kas bija divus galdus prom no ļ cien ballītes orgkomitejas galda. zaja atnāca no pīpēšanas un aizgāja pa taisno pie tā galda it kā nekas nebūtu bijis. visi atviegloti uzelpo.
tad jau ballītes orgkomiteja uzēd kalorijas, uzņem pivčus un nojestrojas sagurumā. iekāpj vlak, aizvizinās uz Prāgām, iegādājas cigaretes un dodas uz Jiržikbāru. tur Verka, atnāca ari Vadīms un īsi pirms pusčetriem, par spīti Verkas protestiem, ka jāpaliek, dodas pa mā beidzot pagulēt.
tāds, lūk bija pagājušais weekends.
otrdien toties notetovējos un šodien kļuvu par mentor diviem bulgāru ducklings who need to learn some cuntarsery. - Garastāvoklis:: saguris
- 2 rakstair doma
- 75
- 24.1.20 14:08
- Aušvica tripedvaisorā novērtēta ar 4,5 punktiem.
Ausgezeichnet 74%
Sehr gut 15%
Befriedigend 9%
Mangelhaft 1%
Ungenügend 1% - 0 rakstair doma
- 24.1.20 11:10
- Simons un frizētava, tas ir vesels skečs. viņš visu laiku skaļi pļāpā ar frizieri, stāsta, kā jāgriež ar dronu, kas lidos gar pieri ar asiem nazīšiem. un ik pa laikam skaļi pārjautā: "eu, ko tu dari man uz galvas". grozās un grib izmēģināt visas rūcošās mašīnas.
"eu man viens mats iekrita mutē"
"skaties reku 2 simoni. un rekur tu esi"
"kāpēc tev ķemmīte saplisusi"
"kāpēc tev krīt laukā mati"
"tu vari nodziedāt Čučela dziesmu?"
(fml) rāda uz blakus sēdētaju, kam dzen bārdu: "kāds tas resns" - 6 rakstair doma
- 23.1.20 20:13
- Error code "'60"
Nujā, ja tu taisies pēc divām dienām braukt slēpot, ko gan citu gaidīt no trauku mašīnas? - 0 rakstair doma
- 23.1.20 18:11
- Sveicieni Vistu Zaglim, ja viņš te vēl ir: https://i.redd.it/a0bcqme5zg631.jpg
- 3 rakstair doma
- janvāris
- 23.1.20 01:47
- tikko pa
ceļuielu, gar logu, laiski, bet cēli aiztipināja lapsa
(varu piepulcēt savam ap provinces pilsētas namiņu redzēto zvēru skaitam vēl vienu - neskaitot dažādus putnus, vardes, krupjus, kurmjus, ķirzakas, kukaiņus, peles un kaimiņu kaķus, sarakstā līdz šim bija vāveres, eži, sesks, zaķis, stirna, sikspārņi un zalktis) - Garastāvoklis:: jāpavingro
- 0 rakstair doma