- uzzinu_pēdējais
- 25.8.19 17:00
- es esmu tāda bremze. pirms biju izlasījusi komentāru youtubē pie burzum - dunkelheit, sak',
This song is literally called
Darkness - Darkness
How KVLT can you get
man tas nepieleca visus šos gadus :( - 5 rakstair doma
- 25.8.19 13:52
- Līki pirksti.
Baltu mitoloģijā ir tāds jēdziens kā pārdzimšana? Skaidrs, pēc nāves dodamies uz veļu valstību, tomēr arī citu tautu mitoloģijās reinkarnācijas tēma tiek mazliet bīdīta, pie mums čiks.
Lūdzu, info. - 4 rakstair doma
- 24.8.19 22:28
- simo: man ļoti patīk šie lauki
es: man arī. kas tev vislabāk patīk?
simo: lauku lego
(tas ir ķīniešu atdarinājums no lauku veikala)
šodien atbrauca vecāsmātes radinieks labot kamīnu, pagaidām tikai nojauca un aizmūrēja sienu. Simo no viņa neatkāpās - nabaga cilvēks - tā jau nebija medusmaize to darīt, bet mazais cilvēks viņam visu vakaru komentēja pakausī, atradis tehnisku sirdsdraugu. stāstīja par saviem ķieģeļiem, klučiem, cementiem. palaikam uzsākot jaunu sarunas pavedienu ar "klau, man ir ideja, uztaisām jaunu dronu ar sarkanām elektrībām..." - 3 rakstair doma
- Mazs viesu nams
- 24.8.19 21:13
- Iesakiet, lūdzu, kādu mazu, omulīgu viesu namu (bed&breakfast), kur nolīst vienītī vai divatā, t.i. ne klasiskajā 'mēs te rīkojam kāzas, mums ir flīžu grīda, tumbas, garais galds, sauna un diskobumba' stilā. Saprotu, ka tādi ir retums un varbūt negribas dalīties publiski, bet nu ceru uz atsaucību. Vēlams līdz 100 km no Rīgas.
- 8 rakstair doma
- 24.8.19 21:01
- shodien jau 4.reizi shovasar pārliecinājos, ka man shajos platuma grādos vnk nav skolotāju, un nevar būt. un nesakiet, ka es nemēģināju. sajūta ir shķērna (shķērma?). to rada nevis skolotāju nekompetence, bet viņu attieksme pret cilvēkiem, no kuriem viņi ņem naudu. lai to mazinātu aizgāju turpat blakus mājā ciemos pie P.D. kursh man ļoti daudz ko iemācīja vienas kafijas un tējas laikā. toties Juglā, nākot no vilciena, redzēju kā 3 ļoti liela auguma vārnas spēlējās ar knābī paņemtu dzeltenu rudens lapu. varbūt tā bija pirmā reize, kad viņas redzēja rudens lapu? varbūt shīs vārnas bija mani skolotāji, lai arī enerģētika viņām bija kā fuckboys.
- 7 rakstair doma
- 24.8.19 19:04
- Kas tagad notiek Rīgā, pretī O.Kalpaka piemineklim Katedrāles parkā- tur uzslieta skatuve un apkārt tusē matainie?
- 3 rakstair doma
- 24.8.19 18:14
- "Dundagas nespējnieku namā neviens ilgāk par mēnesi nav noturējies. Vismaz neviens no melnsilniekiem - nav!" - vecāmāte
- 1 rakstair doma
- 24.8.19 17:57
- uo, auto lieti noder, lai aizvestu velo uz servisu. vegānfestivālā toties redzējām laimu no "caur ērkšķiem uz" un nopirkām vegāno žāvētu desu. un vegāno pastēti. un arī vegāno sieru. un apēdām vegāno cīsiņu mīklā. karoče, bijām liekulīgi līdz nemaņai :(
a nē, nopirku arī mērci, kas ražota latvijā no latvijā audzētiem pasaulē asākajiem čili pipariem, ko prezentēt deju ind., jo gribu redzēt, vai viņš to pārdzīvos. - 18 rakstair doma
- 24.8.19 16:14
- TVNET satura mārketings (tas nozīmē, ka reklāmu piemeklē atbilstošu raksta saturam, ja?)
- 0 rakstair doma
- 24.8.19 09:19
- bā, te ir vilki. naktī gāju čurāt un pati dzirdēju
no rīta izprenkojām Eiženu, pievedām lielo suni (kurš nekad nenāk istabās) pie gultas un pamodinājām E - 5 rakstair doma
- 23.8.19 21:26
- šķīstītā velēna bizantijas statne izliekos ka neko nezinu par to ka saule ir apgaismojusi manu bērnību esmu taurenis un nemaz neliekos ne zinis par savu sauli tai visapkārt ir bērni un tajā atrodas deģenerātu reaktors kurā sadedzina sauli un iegūst neko kas būtu pārpalikums no saules dedzināšanas rezultātā atgriežamies pie izejmateriāliem kuri nu ir izlietoti pie izejdarba un mēneša garumā saules vietā spīd armanjaks un viņš ir tik tēvišķs šis saules sargs un tas ir vienisprātis nolemts ka zem sarga var atrasties trīs zaķi vienlaicīgi no kā mēs varam secināt ka kinētiskās smiltis ir saberztas tās tiešām nav tik dīvaina pārādība kā laicīgā baznīca kura uz bazalta bluķiem ir savilkusi visu savu iezīmi iekurinājusi lokus citronis sāļus riekstus laimus un us karogu kurš tagad plīvo ar atšķetinātu pavedienu un norāda uz saules pinumu deniņos uz acim starp acīm un acābolos kā nikotinizētu jonu pārsālītu anodu katodu un tā tālāk līdz acis aizlīp ar libido statīvu un vispār no šīs gleznas mēs varam secināt ka nekas nav tik durvvirs kā šis erceņģelis uz mana pleca kurš man stāsta pasaku par cinka serdi zem sēdvietas sakustas ērmotas vienības tās būs blakusparādības no cūku cirka un tagad ar šo atvāzto galvu skatāmies iesālītā iekšās un redzam tur paveramies durvis kas bez savas mitas nevar tik viegli rotēt ap eņģēm tāpēc tajās nu eņģēs taču var ivritā izlasīt sienas rakstus kas ir tāds kā gotjē papīrīts kurš rotē ap savu pagarinātāju sakot pigs pigs un visapkārt bērni spēlē kariņu un tas izkristalizējas līdz atomreaktora ģēnijam kurš par perelmana papīriem saņēmis tūkstots dolārus lai gan viltojums nav pierādīts tomēr atskabargas māgā liecina par pāridarījuma sālījumu tāpēc šajā peregorikā vajadzētu mazliet paprikas itāļu asinis un sainīti ar sviedriem ko sviežot gaisā nonākam līdz sviestainam galdam tik virsma tā ir sviesta klāta ka ierodoties galvenajam sviestam un riepām čīkstot saprotam no ka no saragosas bandas ir palicis tikai līmlente un balts papīrīts uz kura čurkst olas un uz kura čurā sālsbarība it kā tai māgā būtu sameties mezgls un tas tagad rautu vaļā visu slūžu uz kuras sēdošais džonsona kungs ir kuģa kapteiņa ādā ierāpies un rāvējslēdzēju pār gumijniekiem aizvilcis kā aizkaru aiz kura sākas taciņa tik basa ir šī kāja kā šī pasaule mīņājas kā atrvilcienu norijusi nevar saprast savu pasaciņu nedz arī paciņu prezervatīvus pēj aptīt ap pirkstu jo tā ir tika maiga šī liegā leģenda par brēcošu bērnu kurš uz kuģa uzsēdināts un palaists pa straumi rīt nēģerus un tie nāk teciņiem vien un nes visas savas bagātās radu ciltis uz paplātes gandrīz vai bet ne tik ļoti piemīlīgi kā leopardi kuru ādas ir tagad īpaši iecienītas tirgū tur pārdod arī putnubūrus ar ciprešu kauliem rakstainus pulksteņus ar ametistu iestrādātu rokā un klātbūtnes čūskiņas kas pret kauliem rīvē redīsus un mefistofeliskas ciskas ārkārtīgi daiļas čībiņas un čurainus kreklus mutautus ar patafona attēliem un apgānītas kapavietas sainīšus ar karietēm metamfetamīna kuvaldas un tautskābes visai plašs sortiments un tā tālāk tas viss sīnusos un sinusoīdās kā pletne trāpa pa pieri it kā tu būtu mušas brūte un it kā tavas spailes būtu sakampušas akordeonu un to mocītu.
- 0 rakstair doma
- 23.8.19 21:32
- es (mēģinu dabūt simo mājās): ejam prom no pludmales, jau tumšs, tūlīt mežacūkas nāks dzert uz krastu
simo: mežacūkas dzers Mežezeru - 1 rakstair doma
- 23.8.19 19:15
- Dažas lietas nemainās esmu iemīlējusies dainī īvānā tāpat kă 7 gadu vecumā we're meant to be
- 1 rakstair doma
- 23.8.19 15:45
- pēdējā laikā drusku nemierīgu dara doma, ka varētu iepingot TrakZ pēc divarpus mēnešu klusuma (abpusēja). iemesls nedarīt ir tāds, ja viņa vispār atsauktos, tad tas viss visticamāk izietu cauri jau parastajam scenārijam, es atkal beigās izbesītos un atkal būtu klusums. liekas mazliet bōring darīt to pašu.
jo nu, dzīve ciešanas, bet gribas, lai vismaz jestras.
par ko runājot, boksa treniņu atrašana joprojām neveiksmīga, bet laikam jāliek uz pauzes, jo te šas Tābora, JBJ, Eels koncis Lincā. kaut kur septembra vidū varētu sākt rakstīt visādiem treneriem.
toties aiziešana uz vēstniecību nozīmē aiziešanu arī beidzot pēc manas insurance card un tam sekojošo sēdēšanu ar laptopu āra barčikā saulītē, malkojot pivčus. -
Mūzika: beidzot sanāca noklausīties savu jauno listi līdz galam, tagad bik atjēgties
Garastāvoklis:: celtnieki, kad viņi beidzot mirs jau? - 0 rakstair doma
- 23.8.19 13:37
- tā. ir jāatrod jauns kakts gulēšanai. pie tam tādu, kur ziemas laikā varētu būt vēl viens gulētājs. par viņu mums arī jāpadomā, jo zēns vēl nemaz nezina, ka namsaimnieks ir paredzējis jau no oktābra sākt dzīvoklī kapitālo remontu un ar celtnicības kantori jau visi līgumi sataisīti. tā kā pašreiz ir meklēšanās periods un tas ir iekritis tieši visintensīvākajā līķlasīšanas periodā. tā kā, ja kādam ir zināms kāds mazkakts, kur varētu ieviesties, lūgtum, padodiet ziņu.
- 0 rakstair doma
- 23.8.19 10:21
- atcerieties, ka es atstāju cliffhangheri par svētdienu Šumperkā, kad uz ziņu atsaucās Hurricane L?
jā. Hurricane L dzīvo Šumperkā. svētdienā beidzot atsaucās uz ziņu no sestdienas vakara. ballītes orgkomiteja visi tādi Sarkanās Žurkas terasē, tralalā, nananā un tas viss. Hurricane L paziņo, ka vispār šodien esot Olomouc un atpakaļ Šumperkā tikai vakarā pēc astoņiem. ballītes orgkomiteja ļ noskumst, jo pēdējais vlak uz Prāgām ir pirms tam. Hurricane L toties attaisno savu jūzerneimu un pēkšņi iebaksta, ka, eu, nu, a moš atbrauciet uz Olomouc? ballītes orgkomiteja, protams, visa acis. es paskatījos ČD appā, it kā vlaki uz Olomouc no Šumperkas ir bieži un vienkārši. bet nu, ballītes orgkomiteja nolemj, ka jāizveic nedaudz detalizētāka sapulce, bet tad vispirms jāuzēd brokastis. Hurricane L paziņo, ka mums viņa iepriekš jābrīdina par ierašanās laikiem, lai viņa var saorganizēt pārtraukumu darbos. ok.
Red Rat ēdiens ir tikai kļuvis vēl lieliskāks pa pēdējo gadu. perfekcija. un dievīgi ass.
tikmēr ballītes orgkomiteja nolemj ķerties pie vīntonikiem un saprast, ko darīt. visi attopas, ka jāpaskatās vlak no Olomouc uz Prāgām. tur drusku skumīgāka situācija. pēc visādām debatēm, RJ appa uzinstalēšanas un visādām dīvainām darbībām. orgkomiteja sāk domāt par slinkums vs satikt Hurricane L. beigās tiek piebukotas vietas vlakos un visi sarosās. pažūžo vēl Žurkā un dodas uz staciju, lai stundu sēdētu dīvainā transporta līdzeklī un baidītos no tā, kas tur sanāks. neviens jau nebija Hurricane L saticis kādu pusotru gadu. Olomouc stacija toties ir kaut kādā industriālā nekurienē. pa ceļam ir apmēram četri strīdi ar Hurricane L, kura grib mūs piespiest braukt ar tramvaju, bet mēs turpinam atteikties. 2 km var noiet, dude! ejot no galvenās stacijas visi brīnās un nesaprot, kas tieši kaiš šai varoņpilsētai. izskatās baisi, vispār. bet nu, kas izdarīts - izdarīts, tagad te.
ieraugot Hurricane L visi iesaistītie atplaukst smaidos un metas hagoties un visādi citi priecāties par. viņa aizved mūs uz kaut kādu barčiku kaut kādā alley. padzirdot mūsu vīntonika pasūtījumu, viņa pasūta sev arī tādu. un, ka sāk runāt, tā visiem noraujas drusku jumts. saprotiet, zajai tur visādi dzīvē jaunumi, vēl nezin kas, un tas viss tiek pasniegts čehu valodā. Hurricane L taču nerunā īsti angļu valodā. kad atnes dzērienus, zaja izdzer uzreiz apmēram ceturtdaļu glāzes. visi apm novērtē, ka slāpa laikam. vispār mēs tur savā starpā cenšamies koncentrēties uz čehvalodas comms, bet nu. man laikam gāja visgrūtāk. tomēr kaut kā pa visiem sakomunicējāmies. izflirtējāmies arī vienkārši apburoši. zaja joprojām ir tik pat jestra un fantastiska, kāda bija. divas stundas ar vienu pārtraukumu, kad viņai bija kaut kas cits jāizdara, tas bija totāli mindblowing hurricane exp. beigās zaja sabučoja mūs abus, piesolīja palikt sakaros, un aizgāja atpakaļ darbos.
ballītes orgkomiteja toties nolēma pasūtīt vēl vienu vīntoniku katrs, jo vajag nedaudz atiet un vispār attapties pēc. visi tādi sēžam sirsniņās uz Hurricane L, mēģinam atslābt. tiek saprasts, ka pulksteņa rādījumi nozīmē, ka ātri jāpaēd un jādodas uz staciju. nebija pārāk viegli atrast vlak vakarā, kurā vēl būtu brīvas vietas, būtu stulbi papist. kad tikām uz staciju un iekāpām vlak, kurš kavēja, ja kas, sēdējām un nesapratām, kas īsti notika. bet la, ka notika.
vlak uz Prāgām toties mūs iebāza kaut kādā slovāku vagonā, kurā viss bija slovāku valodā un nestrādāja kondicionieris. un ne blakus vietās. bija karsti, bezgaisīgi, milzu troksnis no atvērtā loga, man blakus bija 55+ vecuma zaja, kura rātni nočučēja visu ceļu, ik pa brīdim iekrācot man ausī. priekšā kaut kāds garmatains čuvaks skatījās Casino Royale. mēģināju gulēt, izlasīju visu pasaules tvitteri, bet nu kaut kad ta beidzot nonācām Prāgās. tad jau Brāļu barčiks, pivcis un atslābums. -
Mūzika: Garbage - Shut Your Mouth
Garastāvoklis:: celtnieki varēja vismaz piektdienas rītā saudzīgāk, bļaģ - 0 rakstair doma
- par deju!
- 23.8.19 08:40
- Ieskandinot Baltijas ceļa trīsdesmitgades svinības Latvijā piektdien, 23.augustā, no rīta lidostā “Rīga” norit unikāls notikums: vairāk nekā 100 dejotāju no Mārupes un Babītes novada deju kolektīviem uz lidostas skrejceļa pulksten 8.40 izdejo vienu no cēlākajām latviešu nacionālajām dejām – Gatves deju.
- 0 rakstair doma
- 22.8.19 23:48
- krī raksta: vai pasaule būtu labāka, ja vīrieši prastu runāt, vai arī - ja sievietes prastu klusēt?oh, kā pasaule kļūtu labāka, ja sievietes iemācītos runātes tikai tādas sievietes arī mīlu
- 2 rakstair doma
- Hey
- 22.8.19 22:47
- Šodien bija pirmā rudens diena. visu dienu staigāju pa āru un elpoju jauno gaisu. Man liekas vakar naktī nākot no vilciena redzēju kă viņš caur mežu atnāk. jau vakar no rīta manīju, ka lapām parădījusies tā rūgtā smarža. Bet šorīt bija nomainījusies visa realitāte reizē.
- 1 rakstair doma
- 22.8.19 23:20
- Ir lietderīgi savaldīties un neiesaistīties strīdīgās diskusijās par tēmu, kurā esi kompetents, pat ja redzi, ka tiek izteikti acīmredzami šauri vai maldīgi apgalvojumi. Tā vietā labāk izvēlēties ietaupīto laiku laiku veltīt atpūtai, mērķu revīzijai, vai savas kompetences papildināšanai. Cita lieta ir radīt jaunu produktu vai pakalpojumu uz kompetences bāzes. Tur ar savējo vien nepietiek, un strīdīgas diskusijas ir lielisks validēšanas rīks un labu, papildinošu ideju augsne.
- 1 rakstair doma
- Lūcijas smiļģismi
- 22.8.19 22:04
- šis jāpieraksta, lai neaizmirstas.
mēs sēžam virtuvē ap galdu un runājam par nākotni, skolu, pulciņiem utt. es hotai nostādu fakta priekšā, ka pagaidām Dzintariņš paliek.
hotai: ko?! mēs taču nolēmām pārtraukt.
Lūcija (sērīgi): bet man jau tagad pietrūkst skatuves... - 4 rakstair doma
- kad gūgle tulko no lietuviešu valodas latviski
- 22.8.19 20:44
- Šādi viņš maina nē, un katrs vēja zvans jau no paša sākuma tiek rīkots , un pēdējais zvans ar katru brauciena daļu ir noguris pēc skūšanās. Tikai krievu valodā dzirdu klausuli
šodien piezvanīja, ieteica to ieguldīt.t. perorālās kabīnes nūdeles. Es turpināju sarunu, līdz man bija jautri, un pēc tam nosūtīju. Starp citu, uzreiz mēģināja izsaukt .... končas
Skambino pirms 5 minūtēm un ļoti īsi, es nevarēju atbildēt, bet, tā kā man nav ieraduma piezvanīt nepazīstamiem numuriem, es šeit nevienu nepazīstu.
Belenko sauca atbildes Es neko nesapratu, jo krievi saprot ļoti maz. Paķēru ātrgaitas runātāju ... Es tik daudz neatbildēju uz krievu valodu, ka nesaprotu, sāku uztvert savu skaisto balsi utt., Noliku klausuli, atkal piezvanīju. Un tā pasaka bezgalīgi, kamēr draugi, kas runā krieviski, draudēja izsaukt policiju ... - 2 rakstair doma
- pārstādīts!
- 22.8.19 20:15
- ( burtiņi un bilde )
- 0 rakstair doma
- 22.8.19 20:28
- DELFI. Atgriežoties no Rīgas Londonā ar "Wizzair" reisu 15. augustā, pasažieris Andris konstatēja, ka no bagāžas pazudusi 700 gramu medus burka un atlētiskās vingrošanas josta.
- 0 rakstair doma
- par samierināšanos un klaustrofobiju darot repetatīvas darbības
- 22.8.19 14:37
- pirmo reizi apzinātu klaustrofobijas (tas ir precīzākais vārds, kas raksturo to, kā jūtos) sajūtu es pieredzēju, kad pirms 10+ gadiem nomaucos ar riteni uz sejas un apdauzīju zobus. tad man bija garš zobārsta vizīšu posms un superīga zobārste, bet es piefiksēju, ka tiklīdz procedūras iet pāri ~40 min, man sākās tāda kā panikas lēkme par iesprostotību tajā stāvoklī. pat, ja nekas nesāp un nav īpaši nepatīkami, gribējās izraut visus pričendāļus no mutes un vienkārši skriet prom. tajā laikā gan es neko nezināju par panikas lēkmēm un tā kā allaž esmu bijusi meistarīga emociju apspiedēja (slikti man, protams), es nekad nekādus publiskus panikas lēkmju ekscesus neesmu izvērtusi.
man vienmēr ir bijušas problēmas ar ilglaicīgām, lēnām, darbībām, kurās kaut kas viens jādara atkārtoti. man vienmēr riebies lasīt ogas, ravēt, nodarboties ar rokdarbiem. man ir vienmēr bijušas problēmas ar lielāka apjoma tekstu rakstīšanu. rakstot maģistru bija pizģec. kad gāju meditācijas kursos un mēģināju mājās meditēt ilgāk, man arī diezko nesanāca. man bija tāpati sajūta, kas pie zobārsta - ka gribas lekt kājās un skriet prom. toreiz man likās, ka tās ir kkādas dusmas. bet tagad es saprotu, ka tā ir tieši tā pati sajūta.
un man vienmēr ir riebies skriet garās distances. skolā pēc normatīviem obligāti bija 1600 metri un reizēm kaut kādi garāki krosi Šmerlī. īsās distances es skrēju ar prieku un man bija vieni no labākajiem rezultātiem klasē. bet tiklīdz tuvojās garo distanču skriešana, es pieliku ievērojamas pūles, lai dabūtu ārsta zīmi, ka varu neskriet.
pagājšvasar man radās sajūta, ka man nāktu par labu skriešana. man likās, ka tāda veida fiziska aktivitāte palīdzēs kaut kā apstrādāt kkādu iekšēji apspiestu enerģiju. es sāku mēģināt skriet, bet man bija problēmas darīt to lēni un ritmiski. tāpēc es pārsvarā skrēju cik varēju ātri un tad kādu gabalu gāju un tad atkal skrēju. jo tā taču ir labāk, nekā nedarīt neko vispār. man likās arī, ka es vienkārši to nevaru fiziski. rudenī/ziemā/pavasarī slinkoju, līdz jūlijā apkārt visi kolēģi skrēja un es saņēmos atsākt. otrajā reizē, pēc kārtīga ieskrējiena jau domās sev teicu - aizskriešu līdz tam kokam un tad pāriešu soļos. tajā brīdī man galvā uzradās jautājums "bet kāpēc?" un es sapratu, ka, ja galva netraucē, kājas var mierīgi skriet - es neļimstu, man nedur sānos, man sirds nekāpj pa muti laukā, man netrūkst elpas, es elpoju dziļi un mierīgi. nafig tad soļot? un es sapratu, ka tā ir tā klaustrofobijas sajūta un lēnais, monotonais ritms, kas manī sēj panikas lēkmju sēklas. tajā brīdī es pieņēmu apzinātu lēmumu samierināties un turpināju skriet. izrādījās, ka man nav vispār nekādu fizisku problēmu noskriet tos 4-5 km bez pāriešanas soļos. šajā brīdī es sapratu arī, ka šī trauksmes/klaustrofobijas sajūta ir pamatā lielākoties visām tām lēnajām, ritmiskajām, monotonajām darbībām, kuras izvairos darīt. jo kaut kādu brīdi darot, pienāk mirklis, kad mani pārņem milzīga un praktiski nekontrolējama vēlme visu nomest/pārstāt un vienkārši iet prom. kaut kādā ziņā tas asociējas arī apdraudētības sajūtu, kur darbības pārtraukšana ir kā pašaizsardzības mehānisms. bet kas ir tas, kas manī rada to apdraudētību?
kopumā šis liekas ļoti interesanti un sarežģīti arī. skriešana man palīdzēja saprast to, kā es patiesībā par to jūtos. tagad es kopumā varu diezgan labi netraucēt ķermenim mierīgi skriet tos 4-5 km un kaut cik turēt prātu samierināšanās stāvoklī. bet atkarībā no konkrētās dienas emocionālā fona, reizēm turpina uzplaiksnīt trauksmes un panikas iedīgļi. ar citām darbībām pagaidām tā baigi vēl nestrādā, bet vismaz es saprotu kas notiek.
interesanti, kur šim aug kājas. bērnībā es skaitījos slinkais, izlutinātais bērns. nebija tā, ka mani spieda stundām ilgi kaut ko darīt. jādara jau bija, bet tā visai normāli, turklāt es vienmēr uzproducēju, ka man nāk palīgā draudzenes/kaimiņmeitenes. un lielumu tāpat izdarīja brālis, mamma un vecvecāki.
bet - kaut kādā ziņā tā klaustrofobijas sajūta man asociējas ar pašām pirmajām bērnības atmiņām. man bija mazāk par gadu. atmiņas nav skaidras, tikai neliels vizuāls uzplaiksnījums un sajūta. es esmu Smiltenē, guļu gultiņā, pār mani ir pārliekušās mamma un vecāmamma un mēģina uzstīvēt to pretīgo bērnu apģērbu, kuram ir ciet piedurknes un bikšu staras. nu pēdas un plaukstas ir iesprostotas. un man tas šausmīgi nepatīk, es pretojos, bet protams nesekmīgi. nezinu vai viss iepriekšminētais ir kaut kā saistīts ar šī bērnības atmiņām vai tomēr nav, bet kaut kāda līdzīga iekšējā sajūta to visu vieno. - 3 rakstair doma