You can never be the most fastest or strongest, you can be toughest

Neba nu jauns vecais, bet pavisam jauns darbs. Nedaudz cita nozare, bet pavisam cits vēriens.

Jāpieskrāpē arī uz cibas sieniņas - atlūdzos. No sava jaunā vecā darba pašrocīgi atrakstījos. Jo bija kungi ar čemodāniņu un piedāvājumu, no kura nevar atteikties.

Stroika kustās un stūrējam finiša virzienā.
Tas tā, ja nu gadienā kāds šo adresi vēl refrešo. Darbā ierastā zapara.

Gluži nemanot, bet dēlam jau pilni 11 mēneši. Labāk vēlu nekā nekad, bet sācis arī rāpot. Es, pilnīgi loģiski, savukārt, neesmu sācis ar moci braukt. Un neloloju cerības, ka motobraukšanas deficītu kompensēšu ar cibas ierakstiem..

Vairāk kā pusgadīgais dekrēts cauri, atpakaļ pie virpas. Jaunās vecās virpas, citā vidē, citā pasākumu centrā.

Vēsturei ir tendence atkārtoties.

chirkainais (

chirkainais) rakstīja,
@ 2013-11-08 03:14:00
Vo bļe! Nopizģīja ričuku a man pat neviena lādzīga bilde nav, ko mentūrai uzrādīt!

Paskat, jau divi gadi apkārt, kā pie vecās jaunās virpas rauju! Laikam jau rauju baigi masīvi, ka tik maz ierakstu. Tā rauju, ka pat nenoreaģēju uz šefienes norādēm uzstāties divgadīgajā anivērsarijā. Jāturpina.

Paldies jums, mani mazie, par konstantu un nenogurstošu interesi, atbalstu un reakciju uz šinī vietnē sarakstītajām vērtībām, domugraudiem un spēkapilno saturu. Tas man kā blogerim un visai žurnāla redakcijai ļoti daudz nozīmē. Jo es cenšos, rakstu un ražoju saturu ar vislielāko rūpību koncentrējoties uz satura augsto vērtību un neatkārtojamību. Tur man neviens cits nespēj turēt līdzi. Pat ne mana sieva, kuru allaž motivēju un dīdu kaut ko uzrakstīt vai bildes sabīdīt kaut kādos rāmjos, krāsās un izmēros. Tāpēc arī pareizi ir, nav ko komentēt sūdīgus blogus. Šeit gan var rakstīt apakšā visu, kas uz sirds un mēles (pirkstu galos).
Es, piemēram, varētu uzrakstīt, kā mēs sestdienas vakarā ar Gatiņu divatā un tad svētdienas rītā ar Gatiņu, Jāni, Ričiju un Aritu piecatā neiekritām rododanderā, bet gan ielikām Kūkēdājam pamatīgu kloķi Mamutu medībās. Trāpījām pat sešiniekā, taču kāpienu Kazbegā nevinnējām. Nekas, gan kazbegiju izdzersim citreiz, pa kluso un tikai savā kompānijā.
Eu, moču sezona nāk virsū. Dēli tā arī no čehola neizvilku. Nekas. Toties pieklājīgi paslidoju.

Nu, jau mēnesis vairāk kā riņķī, kopš biroja benķī piržu. Esmu atpakaļ savā vecajā kantorī, ar stipri specifiskākiem darba pienākumiem.
Ir ko ņemties un darboties. Pirmo algu arī atzīmējām. Taču nomāc telefona problēma.
Esmu sentimentāls bez gala. Ja vien trubas mainītu apzināti un pēc paša iniciatīvas, tad jau varētu to pievienoto vērtību kaut ka censties pārnest, taču, ja vecā klausule atsakās pati no sevis, tad viss slikti. Knapi foto spēšu pārvilkt uz gūgldraivu. Nez, kā būs ar kontaktiem, par NZ atmiņu pārbagātajām īsziņām nerunājot... Jāpadomā pie sevis, kādus telefonspecus un Hi-Tech-ninzas es pazīstu?

Parakstīju darba līgumu. Man ir jauns vecais darbs.
Šampanietis? Alus? Nez, nav mūds. Laikam jau, turot zīli rokā, tas mednis tomēr kārdinošāks šķiet.

Tikko kā tādu slaidu pulverstrīpu nāsīs iešņaucu 2 Guns ar Marku Vālbergu un Denzelu Vašingtonu. Nu, patika. Viegls, baudāms trillerītis, kurā labie sašauj visus, bet ļaunie šaušanas nodarbību laikā pīpējuši poligonā aiz krūmiem. Divi tipa labie mēģina tikt vaļā no trim vajājošām pusēm, pa vidu vēl daudzi citroni.

Vakar, savukārt, vecas mīlestības urdīts atdevos otrajam Kikāsam. Kļūda. Bigdedijs beigts, redmistam fāteris aizslaucīts ar bazuku, par ko jamējais dikti sapūties. Tad nu ņemās Kikāsu pārmācīt, pa tam lāgam varonis ar Hitgirles palīdzību ņem kačāties. Skuķene, toties, tīņu gados iekāpuse, mokās identitātes krīzē un negrib vairs kauties. Beigās visi ļaunie tomēr dabū pa acēm, divus labos tomēr arī novāc.

Kaut kad pasen viegla materiāla meklējumos uzdūros White house down. Ļoti veiksmīgs atradums. Patīkams šaujamgabals, Džeimijs Fokss kā vienīgais mazerfakeris, kurš spējīgs saraudināt Semjuelu L. Džeksonu, iejuties Baraka ādā un nu ir šaujošais prezidents. Pa Baltā nama pagalma mauriņu dragā ar džipiem, šauj ar bazukām un pats nams tiek svilināts. Prezidentu izglābj jauniņais vanabī drošībnieks, visi ļaunie beigās dabū pa acēm. Pilnīgi normāls Emerihs.

Vienvakar pie Toma tika rīkots vīru filmu vakars. No Die Hard 2, Dirty Harry, u.c. starpas izvēlējāmies Reservoir Dogs un Predator. Pirmais bij masveida patēriņam nederīga, tomēr Tarantino tipiska pērļu virtene, kuru jāspēj izbaudīt. Taču Predators, kā jau žanra klasika, delivero ar katru teikumu. Get to da čopā!

Volverīns. Eeehhhmmm.. parastie iksmeņi bij labāki, taču ieskats aizkulisēs un Logana pagātnē arī noder, ok. Nebija OK fakts, ka tas āmrijcilvēks kopā ar savu japāņu kolēģīti dabūja vizināties ar jaunajiem Ducati Diavel. Taču darīja to gana neticami - 500km vienā naktī līkumainiem ceļiem, pie tam - pa sniegu! Holivuda, kāpēc tu melo?

Mets Deimons labi izpildījās Elizejā. Patika tāpat kā man patika šā režisora iepriekšējais darbs devītajā rajonā. Vēl vairāk tomēr patika Deimona ārčenenemijs, dienvidarfrikāņu ēnu bruņinieks un bagātļaužu melno darbu darītājs Krūgers. Patika viņa akcents, atsauca patīkamas atmiņas no NZ satiktā dienvidafrikāņa. Filmas sjužets gana interesants un lietojams.

Kaut kad žūrēju arī indonēziešu The Raid. Nu, moins! Pilnīga gaļa deviņdesmito gadu bojeviku labākajos kanonos. Pārmaiņas pēc ne-holivudas produkcija, taču uz beigām tās dūru cīņas drusku par garu sāka kļūt un asumu zaudēja. Pirmās divas trešdaļas gan OK. Meklējot filmu torrentos, jāpievērš uzmanība komentāriem par subtitriem, varbūt jāpameklē labāki.

Jāatzīst tomēr - pēdējā laika labākā skatītā filma ir There will be blood. Nesitiet tikai pārāk stipri, ka tādas pērles tik vēlu izroku un laicīgi neesmu iesūcis, taču tos filmas zirgspēkus nevaru noliegt. Liekama vienā plauktā ar Kur sirmjgalvjiem nav vietas un Gran torino.

Visam paralēli pa vienai sērijai lēnu garu sūcu iekšā veco Parks and Recreation, nu jau esmu otrajā sezonā. No jaunajiem seriāliem esmu uzsēdies uz Almost Human un The Blacklist. Abi labi. Vēl kāds būtu jāņem?

Sērfoju pa darba sludinājumiem un tēmēju uz ko starptautisku un ārējā tirgū orientētu. Tur, loģiski, multilingvāla vide, valodu prasmes neatņemama sastāvdaļa. Likumsakarīga ir tādos darba sludinājumos minētā vairāku valodu prasmes nepieciešamība. Bet tad ir tādi rāmāki aicinājumi līdzdarboties mierīgākos pasākumos - kasieris santehnikas bodē, noliktavas darbinieks. Pienākumi vienkārši un atbildība, domājams, zemāka. Nu, preci pieņemt, tīru darba vidi uzturēt, pasūtījumu noformēt... Abet pat tur pieprasītas gan latviešu, gan krievu valoda. Manuprāt, pilnīgi nepamatoti un ar darba pienākumiem nesaistīti.

Bizness kur, vaicāsi? Iestājies tādā darbā un rušini klusām pa savu noliktavu. Un vienā dienā iepērsies skladā preču piegādātāja šoferis Valoģa steigā brēkdams - gģe mņe eta paložiķ? Un tu tikai blisini acis un pārvaicā - kā lūdzu? Beigās, kad Valoģas sūdzības uzklausījis, šefs tev, šādu baurismu netolerēdams, šanci uzteiks, tu tikai neaizmirsti visu notiekošo lāgā piefiksēt, iespējams, arī digitāli iedokumentēt. A pēc tam uz VDI secīgi pēc tam - uz piekritīgo apgabaltiesu pēc no pirksta izzīstas kompensācijas, sāpju naudas un morālās traumas remdējuma.

Politisko virpuļdeju kontekstā vēlos lūgt politikā un sab.jautājumos apgarotos cibiņus man, pilnīgam baurim, nedaudz apskaidrot kontekstu ar tiem čekas maisiem, kurus nupat visgalvenākais ķirurgs Valdis nolēmis aizzīmogot uz vēl 30 gadiem.

Ir tak tā, ka tajos 'maisos, ir pilns ar vecu komunistu vārdiem, ne? Nu, tur ierindas biedri, sociālistiskā darba pirmrindnieki, kantoru čiekuri un stūra mājas galvenie pid@ri, ne? Tagad tie galvenākie pid@ri sagrābušies miļōnus un gudri irš pie Spriņģes vai bīda rebes vēju pilsētas bankrot-lurgā. Vai ari šiverējas pa Jēkaba ielu. Vārdus jau pa lielam tāpat visi zina. Tad kāpēc tos maisus turēt aizvērtus? Kāds ir pārmīzis, ka tos atverot sāksies 'hell on earth', apokalipse un 'a whole shitstorm gets loose'? Tipa, atklāsies ka, Brigmanis ir štučījis par Dombīša sievastēva spekulantbizīti ar poļu galošām, dēļ kā ticis pie vienvirziena biļetes uz plašās Sibērijas kūrortiem, un tagad lāčuks ņems un trīs nažus?

Savos darba meklējumos lūkoju pēc kaut kā ar ar valodām intensīvi saistīta. Ir liela pieredze tieši ārvalstu klientu servisā, tulkošanā un komunikācijā. Tad nu tas arī tiek tieši uz grauda ari bīdīts, visādas fizuhas un LV tirgū orientētas operācijas otrajā plānā atstājot. Bet sarunās ar vienu, otru un trešo katnori visi kā viens sajūsminās par manu komunikācijas spēju, valodu prasmi un pieredzi, taču tajā pat laikā izsaka šaubas par to, vai tulkošanas projektu vadītāja amats būtu man piemērotākais. Zin'kā, darbs birojā, pie datora, zvani uz ārzemēm (džīzas, tieši tas, kam tiku apmācīts!), bet Tev tāds sī-vī, ar tādu pieredzi un dinamiku. Nez, vai būs interesanti.

Nu, tad jājautā, dārgā ciba, kuri darba posteņi ir tie, kur ir interesanti un spriedze neatlaiž? Varbūt, ka es nepareizajā virzienā meklēju.. Sniega tīrīšanu no jumtiem ziemā varat nepiedāvāt, to jau tāpat daru un vieta pie Igauņa jau aizsista. Nakts adrenalīnu noķert protu. Bet ko pa dienu?