Ir jau 23. novembris.
Pa šiem 3 ar astīti mēnešiem esmu jau pieradusi iet gulēt vēlu, kad laiks jau pāri pusnaktij.

Rokas salst. Tas tādēļ, ka sēžu pie loga, kuram ir apmēram 0,5cm ja ne lielāka šķirba, kas liedz uzturēt siltumu šai istabā.
Vispār jau no visiem logiem pūš.
Gaidīju T., ar domu, ka šovakar pēc cirka viņa atnāks, un tad mēs kopīgi līmēsim ciet tos sasodītos logus.
BEt viņas kā nav, tā nav.
BEt tas saprotams. Man jau vispār patīk tas viņas puisis. Kā cilvēks, kā džentelmenis. Jauks un pieklājīgs. :)

Tā kā nu rezultātā esmu viena pati 3 logu ielenkumā.
Ir viltīgs plāns, ka T. rīt strādā, šai gadījumā es varētu savervēt Madaru, lai viņa man piebiedrojas aizraujošajā logu siltināšanas pasākumā.

----
Tā nu es te dzīvojos. Darāmo lietu saraksts sasniedz jau 10 punktus, no kuriem pirmie divi ir tas fucking jumts. Ehh.. gan jau.
Laikam šogad laika man būs daudz.