Ne jau vienmēr runa ir par mainīšanu.
Mūsu dzīve sastāv no kaut kādas rīcības (nu kaut vai izvēlēm - ja vārds "rīcība" šķiet pārāk vērsts uz kā mainīšanu).

Var jau ticēt, ka izvēles vienmēr ir kaut kā augstāka noliktas.

Es paggad pavasarī gandrīz trāpīju chrushā starp vieglo un fūri - vienā milisekundē man bija izvēle spiest pa bremzēm vai uzmīt lielāku ātrumu. Izvēlējos uzmīt lielāku - tāpēc vēl te esmu (crušs notika pārdesmit metrus man aiz muguras). Pointa no šī pasākuma īsti nebija - dzīve rezultātā biju anyway, kāpēc tur mani vajadzēja tā pārbiedēt - nav skaidrs vēl joprojām.

Principā izvēle ir arī celies vai necelties no rīta, kad pamosties. Ja ilgi necelies - izrādās tā jau ir depresija..