| |
[24. Jul 2014|03:50] |
atgādinājums sev pašam:
augstākajā, un tikai pašā augstākā (saprašanas) līmenī viss ir tieši tā, kā tam jābūt.
visos pārējos zemākajos gribas kaut ko mainīt. Vai tu būtu cilvēks, eņģelis vai pusdievs :)
Ir labi to atcerēties, ar to pietiek, lai tam noticētu. Un tas jau būs daudz. Pat ja ne sapratnes dēļ, bet šo zināšanu dēļ necentīsies neko mainīt.
DZĪVE RIT.
un nevar būt nekā savādāk kā ir.
Tikko pāršķirstīju virtuālo bībeli, nevarētu teikt, ka tautā daudzinātais teiciens gūtu tiešu atspoguļojumu rakstos. "Ne matiņš bez dieva ziņas nenokrīt" un tomēr man labpatīk tā domāt.
Jo kā daudzviet gan rakstos rakstīts Dievs ir mīlestība. (jeb mīlestība ir tas dievs). Tas tad arī ir tas likums augstākais, bez kura ziņas nekas nenotiek. Un tieši tāpēc - viss notiek mīlestībā.
[bet tiem kam žēlabas prāta, lai tās ir. tur nebūs (man) ko atbildēti. ja ticības nebūs - žēlabas turpināsies]
bet pašam, šķiet, ka tuvojas kas līdzīgs vārdā depresija. nez uz cik ilgu laiku.
šķiet, tādēļ, ka liekas, ka kaut kas jādara, bet darīt nedaru neko. |
|
|
| Comments: |
Ne jau vienmēr runa ir par mainīšanu.
Mūsu dzīve sastāv no kaut kādas rīcības (nu kaut vai izvēlēm - ja vārds "rīcība" šķiet pārāk vērsts uz kā mainīšanu).
Var jau ticēt, ka izvēles vienmēr ir kaut kā augstāka noliktas.
Es paggad pavasarī gandrīz trāpīju chrushā starp vieglo un fūri - vienā milisekundē man bija izvēle spiest pa bremzēm vai uzmīt lielāku ātrumu. Izvēlējos uzmīt lielāku - tāpēc vēl te esmu (crušs notika pārdesmit metrus man aiz muguras). Pointa no šī pasākuma īsti nebija - dzīve rezultātā biju anyway, kāpēc tur mani vajadzēja tā pārbiedēt - nav skaidrs vēl joprojām.
Principā izvēle ir arī celies vai necelties no rīta, kad pamosties. Ja ilgi necelies - izrādās tā jau ir depresija.. | |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}