man nav gudrās atbildes te. Man liekas greizsirdība ir niecīga. Kaut gan, kā lai nesaprot sirdssāpes, ka tevi nemīl, bet mīl kādu citu. Un tad atkal, tā taču ir mazvērtība. "Man būs labi tikai tad, kad mani mīlēs".

(Reply to this) (Parent) (Thread)

A nu nē.... kad nemīl, nu, tad nemīl, kāda jēga greizsirdībai, tur jau pat nav nopietnu attiecību.
Nē, galvenais ir pašam mīlēt, no sirds un bez nosacījumiem. Un tad jau, pamazām apgūt dzīvi...

(Reply to this) (Parent)

sirdssāpes, ka Tevi nemīl, nav īsti greizsirdība...

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu kā, `sirds sažņaudzas` šo es nosaucu par sirdssāpēm. Pēc tam nāk talkā nejaukas emocijas. Apvainojums, aizvainojums...

(Reply to this) (Parent) (Thread)

ka man visi stāsta "apvainojums/aizvainojums" rodas no nepamatotām ekspektācijām. Tb nezkāpēc esam iedomājšies, ka tagad otrs mums ir kko parādā - laiku, mīlestību, utt..

(Reply to this) (Parent) (Thread)

es neprecīzi izteicos, jo vai nu man nav izteikta greizsirdība, vai esmu to apspiedis un tāpēc nesaskatu.

vārdnīca saka: mokošas šaubas par mīļotā cilvēka uzticību. (manuprāt `mokošas šaubas` ir neskaidrs apzīmējums, vismaz es to nesajūtu)

(Reply to this) (Parent)