| 400m 59:05 |
[25. Jun 2011|18:28] |
bija lieliski, esmu sajūsmā, jūtu uzplūdā.
400m 59:05
Pēcāk Čilī picā sastapu fizkultūras skolotāju, kam palielīties :)
Kampars zvanīja, padalījos savā priekā. Viņš šodien arī 1500 Jelgavā, tāpat kā Jukšs un unknown šeit. Kampars teica, ka kā pēc smagiem jāņiem, un ka man var redzēt, ka kaut kas nav bijis tā :) Es teicu, ka man jāņi pagāja darbā. Mošķis skrēja 1500m pa 6:56. Ziemā skrējis pa 1 min ātrāk. Domā kā piegatavoties Liepājai 2:15 rezultātam, ko skries ar balonu.
Man vienīgais treniņš bija 21. jūnijā stadionā 5x400m pa 1:15 katru.
No rīta karatē no 9 līdz 12. Pirms karatē iesildījos, 1 km noskrēju. Karatē ļoti patīk, tas nekas, ka man maz kas sanāk. Es cenšos, vismaz treniņu laikā, mājasdarbus gan nepildu.
Tad iekosts kkas dzīvoklī, tad tenisa kortos pie Andersona kunga. Bērni spēlēja tenisu, es ne. Gāju 13tos izņemt numuru. Atpakaļ pēc somām, un tā es tās stundas tur novadīju līdz pat 17tiem. Sanāca ilgi gaidīt. Mācība turpmāk tā nedarīt, it sevišķi, ja viss notiek pēc grafika. Ja starts 16:15, tad 16:10. Un 15tos mierīgi varēja skatīties tenisu.
Pa starpu ar Jukšu un .. iesildoties viņu 1500 aizskrējām līdz DR 9 stāvenēm un atpakaļ uz Daugavas stadionu 3 km.
Es tagad izdarīšu vienu lietiņu :) Ekstrapolēšu ar McMillan kalkulatoru :) http://www.mcmillanrunning.com/cgi-bin/calc.pl
ŪŪŪn tā. 1/2 maratons pa 1h16.41 :) Maratons pa 2h41:43 :)
Nožēloju vien to, ka nepieteicos uz 100m distanci. Finālā tika ar 13.4, es domāju, ka būtu zem 13 noskrējis. Būtu bijis tas gods skriet vienā finālā ar Ronaldu Arāju! Kgan varbūt arī nenožēloju, jo pēc 100m fināla tik ātri, manuprāt, nevarētu atgūties, lai noskrietu 400m kā tagad - zem 1min.
Taču 1500 kopā ar 400 nevarētu, būtu dvēseli jau izlaidis 1500tniekā.
Man atgādināja par pirts laikiem. Kad regulāri 1x nedēļā gājām. Ak. gribu.
Pats skrējiens.
Staipītas kājas bija gana. Pāris reizītes izskrēju pa atspolītei. Paņēmu savus kāpšļus, Pieriktēju, cik nu mācēju. Komandas pa mikrafonu. Ieņemt vietas, gatavību, šāviens. Skrēju pa 6. tālāko celiņu šajā skrējienā. Bija jocīgi. Skrēju normāli ātri. Pirmās, vēl netraucējošās vājuma pazīmes ap 200 m. Pie 300 m jocīgi, vēl neviens nav gājis garām. Mana kļūda, ka paskatījos pa kreisi, tas atņēma mazliet spēku un ātrumu. Bet pirms 300 m iestājās lūzums. Jukšs un kas vēl uzmundrināja. Man pagāja garām 1. vieta un neilgi pēc tam arī vēl viens. Atstarpe ar 2. nebija liela un tā nu pēc uzmundrinājumiem saņēmos un nodomāju, ka jāpastrādā. Tas bija pagrūti, enerģija tika meklēta un piegādāta no kādām citām, dziļākām muskuļu šķiedrām. Man izdevās! Pēdējos 50 metrus minimāli, nedaudz bet gāju garām 2. vietai. Beigās pats paliku par 2. vietu.
Tas bija 1. ieskrējiens, kā beigās izrādījās 2. ieskrējiens bija ātrāks. Sanāk, ka visi no 2. ieskrējiena bija skrējuši ātrāk par mums no 1. ieskrējiena.
Liels prieks, gandarījums, jess. Bez sāncenša palīdzības nebūtu izskrējis no minūtes, a tā liels prieks. Jā, pēdējos 30 metros manam sāncensim kliedza "za meņā Ģima".
Stc ar tām līdzi jušanām ir jābūt uzmanīgam :) Ar enerģiju virzīšanu. Jo nedaudz, spīta izskatā, guvu enerģiju arī no šī uzmundrinājuma. Līdzīgi kā 1. gadā Rīgā, kad finiša taisnē skanēja ~"apdzen to melno". Figu jums, nodomāju. |
|
|
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}