|
[9. Maijs 2011|21:44] |
man būtu gan ko teikt, oi kā būtu. šovakar biju dusmīgs. Un manas dusmas bija konstruktīvas. Norautos katrs, kas nestaigātu pēc manas stabules. Neko, visiem paveicās. Vakara pasaciņa skanēja pa LR1 20:50.
stc memento mori. atceries par nāvi.
viens otru drāž, tā šai valstī notiek. Un "vakara pasaciņas" vietā Ingūna Sudraba.
p.s. 3 vakara pasaciņas vienā vakarā, tas nu gan ir daudz. Pēdējā - Viss notiek. Valentīna Treimane esot sarakstījusi grāmatu, kuru vajadzētu izlasīt katram latvietim. Skatīsim.
ā un vēl. lai neaizmirstu žurnāla "IR" 53. numurs. Psihoterapeits par latviešiem. Daudzas skarbas, patiesas lietas. Pārlasīt grāmatu "Pie Tēva"? Bet es taču tur neko nesapratīšu.
man patīk, es mīlu. kā mani draugi cenšas izzināt pasaules likumus. Jā, tas iesmējams ir kādu lielu zvaigžņu kustību rezultāts, vai kas cits. Iespējams, ka tas ir virspusējs un kāda diriģenta iestudēts. Tomēr man šie centieni tīk. |
|
|
Comments: |
atceros par nāvi. un? ko tālāk?
neliekuļošu, šo teicienu ir grūti saprast. Un ikdienā es arī par to aizmirstu un nesaprotu. Tas tikai tā, šī vakara dusmās "pavērās" širmis. T.i. jumts pavērās drusku vaļā, zvaigznes iespīdēja iekšā :)
Kaulainā var atnākt arī šovakar. Pēc 15 minūtiņām var būt klāt. Kas no tā? Nekas īpašs, bet tomēr. Lielāka brīvība prātam rīkoties drosmīgi.
Zini, tas ir kā ar Ēzelīti un Burkāniņu. Uz vienu nostrādā draudi, uz citu tas pats burkāniņš (a.k.a. 'a kas man par to būs?'). Bet ir vēl trešais variants - tas, kurā nestrādā nekas. Brīžiem tā gadās. Kā tai multenītē par Nesu un Nesiju, kur Ness vienkārši gulēja, ieaudzis dūņās.
P.S. Feini, ka Tev tās zvaigznes pavērušās. :)
Paldies, ka atgādināji, tā tiešām bija ... aina ar Nesu.
līdzīga pieminētajai ainai ir arī kādā krievu (laikam jau latv.val.) multenē, kur draugi - zvēriņi centās iepriecināt saskumušo draugu. Tas neizdevās, uz mirkli izdevās, bet ne ilgi. (neatceros multenes galaa morāli)
vēl viens no skumjajiem tēliem ir Ēzelītis Iā.
bet ja atpakaļ pie dūņām, es īsti nezinu kas un kāpēc tā notiek. Taču, kaut kādā nozīmē, arī man ir šī apātija (Psihisks stāvoklis, kam raksturīgs gribas, rosmes, interešu trūkums; vienaldzība.).
ak jā, apātijas atbilde ir grāmatā "Pie Tēva", arī tai "IR" 53. numurā. Incests vārdā (garīgās pasaules). Mācīšos.
Pirms es nebiju aizlasījies līdz otrajai rindkopai, tieši iedomājos par Īī-āā. Viņš ir ļoti spilgts šī stāvokļa (negribu to saukt nevārdā par 'kaiti') iemiesojums. Gan jau Milns zināja, ko raksta.
Bobs Dīns (Bob Dean) jau visu ir burvīgi pateicis - a moment of departure. Viegli dzīvot ir, ja zini, ka mirsi. Grūti, kad aptver, ka dzīvosi mūžīgi.
Valentīna Freimane, ar F :) latviešu leģenda.
paldies, šis labojums bija vajadzīgs :) | |