Comments: |
neliekuļošu, šo teicienu ir grūti saprast. Un ikdienā es arī par to aizmirstu un nesaprotu. Tas tikai tā, šī vakara dusmās "pavērās" širmis. T.i. jumts pavērās drusku vaļā, zvaigznes iespīdēja iekšā :)
Kaulainā var atnākt arī šovakar. Pēc 15 minūtiņām var būt klāt. Kas no tā? Nekas īpašs, bet tomēr. Lielāka brīvība prātam rīkoties drosmīgi.
Zini, tas ir kā ar Ēzelīti un Burkāniņu. Uz vienu nostrādā draudi, uz citu tas pats burkāniņš (a.k.a. 'a kas man par to būs?'). Bet ir vēl trešais variants - tas, kurā nestrādā nekas. Brīžiem tā gadās. Kā tai multenītē par Nesu un Nesiju, kur Ness vienkārši gulēja, ieaudzis dūņās.
P.S. Feini, ka Tev tās zvaigznes pavērušās. :)
Paldies, ka atgādināji, tā tiešām bija ... aina ar Nesu.
līdzīga pieminētajai ainai ir arī kādā krievu (laikam jau latv.val.) multenē, kur draugi - zvēriņi centās iepriecināt saskumušo draugu. Tas neizdevās, uz mirkli izdevās, bet ne ilgi. (neatceros multenes galaa morāli)
vēl viens no skumjajiem tēliem ir Ēzelītis Iā.
bet ja atpakaļ pie dūņām, es īsti nezinu kas un kāpēc tā notiek. Taču, kaut kādā nozīmē, arī man ir šī apātija (Psihisks stāvoklis, kam raksturīgs gribas, rosmes, interešu trūkums; vienaldzība.).
ak jā, apātijas atbilde ir grāmatā "Pie Tēva", arī tai "IR" 53. numurā. Incests vārdā (garīgās pasaules). Mācīšos.
Pirms es nebiju aizlasījies līdz otrajai rindkopai, tieši iedomājos par Īī-āā. Viņš ir ļoti spilgts šī stāvokļa (negribu to saukt nevārdā par 'kaiti') iemiesojums. Gan jau Milns zināja, ko raksta. | |