January 2nd, 2008 (03:28 pm)
Vienmēr ir kāds jautājums, uz kuru neatbildēs neviena grāmata.
Comments
|
Posted by: Martins (
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small} mat) Posted at: January 5th, 2008, 10:55 pm
|
|
Tas dod kaut kādu īslaicīgu vai ilglaicīgu efektu. Tas palīdz, bet reizēm ar to ir par maz. Ja darbs nav uzrakstīts, tad uzmundrinājums nav bijis pietiekami labs. Es gan teiktu, ka ir otrādi. Zaudējums ir tad, kad nebikstīju pietiekami, lai darbs tiktu uzrakstīts, bet par to saņemu mierinājumu, bet uzvara ir tad, kad esmu bikstījis pietiekami labi, bet tās izmaksas ir pusdienas.
Un cik tālu darbs ir pavirzījies uz priekšu? Vismaz otrā nodaļa jau ir sasniegta? Rītdien jau tā kā vajadzētu ķerties klāt pie trešās, lai līdz pirmdienai var pabeigt un pēc tam pa nakti uztaisīt darba final versiju.
|
Posted by: bērnības cadeau (
cadeau) Posted at: January 5th, 2008, 11:52 pm
|
|
Vēl pēdējais punkts pirmajai. Centīšos pabeigt pirms miegs mani pieveiks. Rīt tiešām ir jāizdara otrā un trešā daļā.
Bet esmu saslimusi, galva pulsē, līdz ar to apgrūtināta domāšana...
|
Posted by: Martins (
mat) Posted at: January 6th, 2008, 10:53 am
|
|
Njā. Tā iet, kad staigā nepietiekami saģērbusies :)
Atliek vien ātri cīnīties ar abām lietām. Daudz siltas tējas kopā ar medu vai kaut kas cits, kas palīdz. Gan jau nedaudz labāk paliks un varēsi arī tās pārējās divas nodaļas divkārtīgi saņemoties pabeigt.
Vēl jau ir laiks :)
|
Posted by: bērnības cadeau (
cadeau) Posted at: January 6th, 2008, 01:26 pm
|
|
Es saģērbusies esmu pietiekami. Tā iet, kad nelaikā un par daudz našķojas ar saldējumu! :)
Šobrīd vislabāk palīdz svaigi griezta citrona tēja. Mmm.
Grūti. Es jau cenšos, bet vakar miegs mani pieveica...
|
Posted by: Martins (
mat) Posted at: January 6th, 2008, 03:33 pm
|
|
Grūtības norūda cilvēku. Vēl jau ir laiks, lai paspētu.
Kritiskos brīžos vajag censties divkārtīgi ;)
|
Posted by: bērnības cadeau (
cadeau) Posted at: January 6th, 2008, 04:01 pm
|
|
Mans darba ražīgums ir nevis dubultojies, bet divkārši samazinājies... :(
Tikai sāku otro nodaļu.
|
Posted by: Martins (
mat) Posted at: January 6th, 2008, 04:27 pm
|
|
Tagad atliek vien četkāršot ražīgumu ;)
Vismaz esi tikusi pāri pirmajai nodaļai. Jo tuvāk beigām esi, jo vairāk jāstrādā, lai beigas arī sasniegtu.
|
Posted by: bērnības cadeau (
cadeau) Posted at: January 6th, 2008, 04:30 pm
|
|
Viegli teikt. :)
Hm. Par beigām vēl nezinu.
|
Posted by: Martins (
mat) Posted at: January 6th, 2008, 04:46 pm
|
|
Nu ja, runāt jau bieži vien ir viegli ;)
Cik daudz šodien izdarīji?
|
Posted by: bērnības cadeau (
cadeau) Posted at: January 6th, 2008, 04:50 pm
|
|
Tu kā zinātu, ka šodien nav daudz darīts. Pabeidzu zīmēt pirmās daļās pēdējā punkta grafikus un vēl joprojām sēžu pie otrās daļās pirmā punkta. Nu nesaprotu, kā izdarīt prasīto. :(
|
Posted by: Martins (
mat) Posted at: January 6th, 2008, 05:11 pm
|
|
Vienmēr var izlaist kādu punktu un pie tā atgriezties vēlāk, ja nu tomēr pēkšņi notiek apgaismība. Vēl var mēģināt atrast kādu paraugu. Jā, var arī piezvanīt vadītājām un pajautāt :D
Tu jau divas nedēļas rakstīji darbu. Šodien vēl droši vien kādu stundu pastaigāji pa sniegputeni. Es teiktu, ka Tev vajag attiet nost no datora un mēģināt koncentrēties tikai darbam.
|
Posted by: bērnības cadeau (
cadeau) Posted at: January 6th, 2008, 05:24 pm
|
|
Izlaist nevaru, jo tad nevaru tālāk neko izdarīt. Šeit viss ir pakārtots iepriekšējam. Tad no diagrammām, tad no jau aprēķināta... :D Un apgaismība nāca ar to brīdi, kad Tev atbildēju-pasūdzējos un atkal pievērsos darbam.
Tur jau tā lieta, ko šo divu nedēļu laikā es to būtu uzrakstījusi, ja vien būtu rakstījusi.
Nē, tā nebija stunda - kad izgāju laukā, negribēju atgriezties pie darba. Bija tāds sniegputenis. Sākumā neliels, bet tad pārslas sāka griezties... Tas bija baigi forši!
|
Posted by: Martins (
mat) Posted at: January 6th, 2008, 06:41 pm
|
|
Ticu, ka tas bija forši un ka nebija vēlmes atgriezties rakstīt.
Ja būtu rakstījusi visu atvēlēto semestri, tad tagad varētu skraidīt pa rinķī pa sniegputeni un vārtīties sniegā :)
|
Posted by: bērnības cadeau (
cadeau) Posted at: January 6th, 2008, 07:31 pm
|
|
Tas ir nejauki. Es cenšos piespiest sevi rakstīt, bet atgādini un kārdini par sniegputeni un vārtīšanos sniegā!
|
Posted by: Martins (
mat) Posted at: January 6th, 2008, 07:34 pm
|
|
Labi, noskaņo sevi, ka Tev ir jāpabeidz pēc iespējas ātrāk, lai pēc iespējas ātrāk varētu darīt nākamās lietas.
Šodien vismaz esi tikusi līdz otrās nodaļas vidum?
|
Posted by: bērnības cadeau (
cadeau) Posted at: January 6th, 2008, 08:11 pm
|
|
Gandrīz... :(
|
Posted by: Martins (
mat) Posted at: January 6th, 2008, 08:45 pm
|
|
Cik ir tas gandrīz?
Kafiju jau sāki dzert, lai varētu to visu arī pabeigt?
Un cik daudz vēl ir jādara?
|
Posted by: bērnības cadeau (
cadeau) Posted at: January 6th, 2008, 09:11 pm
|
|
Gandrīz ir domāts par otrās daļās vidu. Nē, es šonakt vēl plānoju gulēt. Negulēšu rītdien pa nakti.
Un jādara vēl diezgan. Kaut šobrīd patiešam nevar saprast, kam būs bijusi taisnība.
|
Posted by: Martins (
mat) Posted at: January 6th, 2008, 09:28 pm
|
|
Krāj spēkus finiša spurtam :)
|
Posted by: bērnības cadeau (
cadeau) Posted at: January 6th, 2008, 09:40 pm
|
|
Tā apmēram sanāk. Kaut gribas atkal visam atmest ar roku.
|
Posted by: Martins (
mat) Posted at: January 6th, 2008, 09:51 pm
|
|
Atmest ar roku un zaudēt pusdienas? ;)
Sprintā izstāties jau vairāk nevar, tad ir jāskrien līdz galam un tad jākrīt zemē. Lai cik grūti tas ir, bet tomēr jāskrien. Padomā, kā malā bļauj līdzjutēju pūlis, lai Tu tomēr noskrietu tos pēdējos metrus.
|
Posted by: bērnības cadeau (
cadeau) Posted at: January 6th, 2008, 09:59 pm
|
|
Nu, kas tur būtu - izmaksāt Tev pusdienas? :P
Ai, es jau saprotu, ja jau tik izdarīts, tad vajag pabeigt! Labi. Cikos iesi gulēt, ja drīkst prasīt? Tagad padaru darbu, parunāju ar Tevi, padaru darbu, ... Pēc tam būs citas "atpūtas no darba", un tad darbs var piemirsties... :D Bet vispār es sevi nepazīstu - ko tas slinkums ar mani izdarījis. Un tas bija slinkums, nevis darba atlikšana, darba atlikšanai nav loģikas!
|
Posted by: Martins (
mat) Posted at: January 6th, 2008, 10:27 pm
|
|
Jā, bet tajā pašā laikā Tu arī neiegūtu pusdienas :)
Droši vien ka pēc kādām 20-30 min. Vajadzētu iet laicīgi gulēt, lai rīt ir pēc iespējas vairāk svaiguma, lai var padarīt vajadzīgās lietas.
Slinkumam ir maģisks spēks. Gandrīz neuzvarams, bet to tomēr var uzvarēt.
Atlikšana var būt loģiska un var būt slinkuma pēc. Tavā gadījumā tā laikam ir vairāk slinkuma pēc. Bet nu loģska(dīvaini jau izklausās, bet tomēr palikšu pie šī vārda lietojuma) atlikšana varētu izskatīties tā, ka Tev piedāvā aiziet paskatīties, piemēram, teātri. Zini, ka tas ir vienreizējs pasākums un zini, ka darbu varēs pabeigt arī rīt, tad var uz dienu atlikt un aiziet uz teātri. Bet reāli tādas atlikšanas notiek ļoti reti.
|
Posted by: bērnības cadeau (
cadeau) Posted at: January 6th, 2008, 10:50 pm
|
|
Nu jā, pārāk zemas likmes, lai es satrauktos par zaudēšanu vai vinnēšanu.
Tad ar labunakti!
Es lasīju grāmatu un darīju citas lietas. Apzināti sev ieriebu - tā laikam būtu precīzāk izteikties.
|
Posted by: Martins (
mat) Posted at: January 6th, 2008, 11:32 pm
|
|
Neviens jau netraucēja paaugstināt likmes. Vismaz mēģināt to darīt ;)
Ar labunakti!
|
Posted by: bērnības cadeau (
cadeau) Posted at: January 6th, 2008, 11:51 pm
|
|
Sakumā biju pārliecināta, ka uzvarēšu. Nebija iemesla domāt par to, kā likme mani ietekmēs.
Uzmundrinājums nevar būt pa tukšo, jo tas dod lielāku vai mazāku stimulu, mierinājumu u.tml. Tā jau ir savtība, ja no uzmundrinājumi gribi gūt labumu! Man te iet kā pa kalniem un pa lejām ar apņemšanos visu izdarīt perfekti. Ja pareizi sapratu: uzvara ir manis apmaksātas pusdienas, mierinājums, ka bikstīji mani uzrakstīt darbu, kā tādu mazu bērnu, ir manis nodots kursa darbs.
Nu, es medījusi neesmu, un Tev jau tas viss ir labāk pārzināms.