January 2nd, 2008 (03:28 pm)
Vienmēr ir kāds jautājums, uz kuru neatbildēs neviena grāmata.
Comments
|
Posted by: bērnības cadeau (
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small} cadeau) Posted at: January 6th, 2008, 09:59 pm
|
|
Nu, kas tur būtu - izmaksāt Tev pusdienas? :P
Ai, es jau saprotu, ja jau tik izdarīts, tad vajag pabeigt! Labi. Cikos iesi gulēt, ja drīkst prasīt? Tagad padaru darbu, parunāju ar Tevi, padaru darbu, ... Pēc tam būs citas "atpūtas no darba", un tad darbs var piemirsties... :D Bet vispār es sevi nepazīstu - ko tas slinkums ar mani izdarījis. Un tas bija slinkums, nevis darba atlikšana, darba atlikšanai nav loģikas!
|
Posted by: Martins (
mat) Posted at: January 6th, 2008, 10:27 pm
|
|
Jā, bet tajā pašā laikā Tu arī neiegūtu pusdienas :)
Droši vien ka pēc kādām 20-30 min. Vajadzētu iet laicīgi gulēt, lai rīt ir pēc iespējas vairāk svaiguma, lai var padarīt vajadzīgās lietas.
Slinkumam ir maģisks spēks. Gandrīz neuzvarams, bet to tomēr var uzvarēt.
Atlikšana var būt loģiska un var būt slinkuma pēc. Tavā gadījumā tā laikam ir vairāk slinkuma pēc. Bet nu loģska(dīvaini jau izklausās, bet tomēr palikšu pie šī vārda lietojuma) atlikšana varētu izskatīties tā, ka Tev piedāvā aiziet paskatīties, piemēram, teātri. Zini, ka tas ir vienreizējs pasākums un zini, ka darbu varēs pabeigt arī rīt, tad var uz dienu atlikt un aiziet uz teātri. Bet reāli tādas atlikšanas notiek ļoti reti.
|
Posted by: bērnības cadeau (
cadeau) Posted at: January 6th, 2008, 10:50 pm
|
|
Nu jā, pārāk zemas likmes, lai es satrauktos par zaudēšanu vai vinnēšanu.
Tad ar labunakti!
Es lasīju grāmatu un darīju citas lietas. Apzināti sev ieriebu - tā laikam būtu precīzāk izteikties.
|
Posted by: Martins (
mat) Posted at: January 6th, 2008, 11:32 pm
|
|
Neviens jau netraucēja paaugstināt likmes. Vismaz mēģināt to darīt ;)
Ar labunakti!
|
Posted by: bērnības cadeau (
cadeau) Posted at: January 6th, 2008, 11:51 pm
|
|
Sakumā biju pārliecināta, ka uzvarēšu. Nebija iemesla domāt par to, kā likme mani ietekmēs.
Atmest ar roku un zaudēt pusdienas? ;)
Sprintā izstāties jau vairāk nevar, tad ir jāskrien līdz galam un tad jākrīt zemē. Lai cik grūti tas ir, bet tomēr jāskrien. Padomā, kā malā bļauj līdzjutēju pūlis, lai Tu tomēr noskrietu tos pēdējos metrus.