Strīdus un naidu var dabūt uz katra soļa, ja vien vēlies un kad vien velies. Publika uz to ļoti labi atsaucas.
Bet, kaut runāsi laipni, mierīgi, ar siltumu un patiesu mirkļa mīlestību vārdos, cilvēki ir neatsaucīgi, maļ tik savu... Sajūta, ka cilvēki nemaz neklausās, vai arī, ja klausās, tad neieklausās...
Tas reizēm sāp, ka pasaule ir, atvainojiet, tik stulba un neattapīga!
Siltuma un laipnības laikemts šobrīd nevalda, vismaz Latvijā. Reizēm vienkāršāk ir runāt skarbi, jo tā var panākt efektu daudz labāk nekā runājot mierīgi.
Mani jau vairāk tracina, ka apkārtējie reizēm ir tik nesaprotoši. Bet nu pēdējā laikā esmu sācis domāt, ka varbūt vajag pilnveidot sevi, lai mācētu pastāstīt tā, lai cilvēki tevī ieklausītos.