Strīdus un naidu var dabūt uz katra soļa, ja vien vēlies un kad vien velies. Publika uz to ļoti labi atsaucas.
Bet, kaut runāsi laipni, mierīgi, ar siltumu un patiesu mirkļa mīlestību vārdos, cilvēki ir neatsaucīgi, maļ tik savu... Sajūta, ka cilvēki nemaz neklausās, vai arī, ja klausās, tad neieklausās...
Tas reizēm sāp, ka pasaule ir, atvainojiet, tik stulba un neattapīga!
|
Posted by: bērnības cadeau (
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small} cadeau) Posted at: September 17th, 2007, 07:17 pm
|
|
Par iecietību un iejūtību pilnīgi piekrītu.
Neesmu svētā - pati pateikusi skaļāk cilvēkam, kurš ne pie kā nebija vainīgs...Bet es cenšos iejusties citu vietā, lai izprastu situāciju. Parasti tad arī saprotu citu reakciju un uzvedību, bet ir reizes, kad nekā nevaru izskaidrot, kāpēc cilvēkam aiziet ciet.
|
Posted by: Martins (
mat) Posted at: September 17th, 2007, 10:24 pm
|
|
Var peteikt kaut ko skaļāk tāpēc, ka ir slikts garastāvoklis, bet reizēm runā ar cilvēku un viņš tevi nedzird. Sākot runāt skaļāk un rupjāk reizēm ir iespējams atvērt cilvēkiem ausis.
Šodien gan es sāku saprast arī vēl vienu situāciju, kapēc cilvēki īsti neizprot teiktu. Katram ir sava zināšanu bāze, tāpēc kaut ko skaidro savā zināšanu bāzē, bet tas otrs ne pakam nepiekrīt, jo viņš to pārtūlko un ieliek savā zināšanu bāzē pavisam savādāk. Šodien bija aptuveni tāda situācija. Pēc tam, kad es sapratu pareizos terminus kā izklāstīt savu domu saprotamā zināšanu bāzē, tad otrs cilvēks saprata un piekrita.
Siltuma un laipnības laikemts šobrīd nevalda, vismaz Latvijā. Reizēm vienkāršāk ir runāt skarbi, jo tā var panākt efektu daudz labāk nekā runājot mierīgi.
Mani jau vairāk tracina, ka apkārtējie reizēm ir tik nesaprotoši. Bet nu pēdējā laikā esmu sācis domāt, ka varbūt vajag pilnveidot sevi, lai mācētu pastāstīt tā, lai cilvēki tevī ieklausītos.