September 17th, 2007 (09:03 am)
Strīdus un naidu var dabūt uz katra soļa, ja vien vēlies un kad vien velies. Publika uz to ļoti labi atsaucas.
Bet, kaut runāsi laipni, mierīgi, ar siltumu un patiesu mirkļa mīlestību vārdos, cilvēki ir neatsaucīgi, maļ tik savu... Sajūta, ka cilvēki nemaz neklausās, vai arī, ja klausās, tad neieklausās...
Tas reizēm sāp, ka pasaule ir, atvainojiet, tik stulba un neattapīga!
Kā mēs ar priekšnieci vienu dienu runājām - cilvēki ir kļuvuši prasīgi viens pret otru un neļauj sev darīt pāri, tā vietā izvēloties uzbrukt pat bez redzama iemesla. Ja pats esi par savu "labumu" dabūjis "pa seju" ne vienu vien reizi, tad sāc domāt - a, kāpēc gan ne? a, kāpēc man vienam? še, tev arī...
...kaut gan ir dumji laipnībai neatbildēt pretī ar laipnību...