Quem deus perdere vult, dementat prius

Cilvēks bērnībā sagrauza visas savas skolas pilgspalvas (metāla pildspalvas ir Kaut Kas Nejēdzīgs). Nu, daļu zīmuļu arī.

Tastatūru tak negrauzīs.

Pēdējos trīs mēnešos cilvēks ir tā sakodījis pats savu mazo pirkstiņu, ka telefons vairs nenolasa pirksta nospiedumu.
Pajautāju gemini, ko tas iesaka.
Izrādās, ir tāds pričendālis kā chewelry for adults. Diez vai Latvijā tādus pārdod, bet derētu iegādāties, pirms tas pirksts ir nograuzts pavisam.

Manā sirdī rodas
līdzjūtība, kad manā apziņā nonāk priekšstats par kādu līdzjūtību izraisošu personu. Ceļš uz
sirdi iet caur galvu. Tur izņēmums nav arī mīlestība. Ja tā nav tikai dzimumtieksmes izpausme,
tad balstās priekšstatos, kādus mēs izveidojam par iemīļoto būtni. Un, jo ideālistiskāki ir šie
priekšstati, jo svētlaimīgāka ir mīlestība. Arī te doma ir jūtu tēvs. Saka: mīlestība padara aklu
pret iemīļotā vājībām. Šo lietu var uztvert arī apgriezti un apgalvot: mīlestība tieši atver acis uz
priekšrocībām

Kārtējais naivais jautājums. Meklējot, ko pirkt RD electronics, un zinot, ka pie jauna telefona beidzot vajadzēs ne vadu, bet bezvadu austiņas, uzraku nevis ieliekamās, bet uzliekamās. Pirmo reizi tādas redzu. https://www.rdveikals.lv/categories/lv/203/sort/5/filter/0.50_0_0_395052.133697/page/1/Austi%C5%86as.html
Tas ir tiešām pirkšanas vērts pričendālis? Es lietoju austiņas galvenokārt lai riteņbraukšanas laikā ārā klausītos raidierakstus un lekcijas, ko jādzird skaidri, nevis maigu žūžošanu. Un cik kvalitatīva ar šādām austiņām sanāk saruna pa telefonu ielas troksnī? Mute no auss taču ir diezgan patālu.
Tips, protams, ir uzrunājošs, jo parastās austiņas man ausīs turas diezgan knapi.
Stāstiet nu.

vēl konstatēju, ka tulkojumā esmu ierakstījusi nevis "slavenos varoņus", bet "slavenos varņus"

Gemini: "Piegvelz ceļgalus pie krūtīm."
- Ko???
"Piedod, es gribēju rakstīt: "Pieglaud ceļgalus pie krūtīm" vai "Pievilc ceļgalus pie krūtīm"."