Par putniem, atbildi tu jau ietvēri jautājumā. Man daļēji gribas piekrist viedoklim, ka ja tā pati vista vai ,piemēram, garnele kā būtne kas sevi visdrīzāk neazpinās un tiek nogalināta veidā kādā netiek izjustas sāpes,tad tas nav tas sliktākais. Isākot sakot - ja būtne necieš vai nav spējīga ciest ne fiziskas sāpes, ne mokas, kas radušās azpiņas laukā, tad tās funkciju pārtraukšanu var salīdzināt ,piemēram, ar sulas spiedes sadauzīšanu. Vai tas ir nehumāni un amorāli? Nu, nē jau. Bet paliek jautājums: vai būtne patiešām necieš sāpes un nepiedzīvo ciešanas?!! Lai gan šāds traktējums daļēji paver iespēju nogalināt arī zīdaiņus (jaundzimušajam tās apziņas druskas ir krietni mazāk nekā gorilas tēviņam) un garā vājos. Uz to gan tā kā neviens aktīvs gaļas patērētājs negrib parakstīties.
Apziņa vistai nemaz nav vajadzīga, pietiek ar intuīciju, nojautu - viņa jūt, ka viņu nogalinās, un baidās. Viņai nav ne jāuzdod kādi jautājumi (kas? ko? kāpēc? utt.), ne arī uz tiem jāatbild. Viņa vienkārši jūt.
Vispār, manuprāt, tas ir anatomijas jautājums - vai vistas smadzenēs ir tā daļa (šķiet, kaut kāda mandelīte), kas atbild par emocijām. Kā arī noderētu kādi šai lietai veltītu eksperimentu dati. Izspriest spriežot būs pagrūti.
Nu, cik atceros, tā mandelīte bija viens no senākajiem veidojumiem smadzenēs. Var jau arī būt, ka vistai nav. Tomēr, pirms tas ir noskaidrots, galvas ciršana vistām ir slepkavība.
Varbūt izeja būtu nogalināšanu uzticēt robotam, jo robots ir bezkaislīgs un ar savu ķermeņa valodu, kuru vista varētu uztvert, savus nodomus neizpauž, tādējādi vista savu galvu zaudētu laimīgā neziņā. Bet, no otras puses, cilvēks, kurš šo robotu radīs un zinās, kādiem mērķiem tas paredzēts, jau izgatavošanas procesā šajā robotā (viņa izskatā, kustībās vai kā citādi) kodētā veidā ieliks nogalināšanas uzdevumu, kuru vista varētu atkost un atkal briesmīgi sabīties.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Man daļēji gribas piekrist viedoklim, ka ja tā pati vista vai ,piemēram, garnele kā būtne kas sevi visdrīzāk neazpinās un tiek nogalināta veidā kādā netiek izjustas sāpes,tad tas nav tas sliktākais.
Isākot sakot - ja būtne necieš vai nav spējīga ciest ne fiziskas sāpes, ne mokas, kas radušās azpiņas laukā, tad tās funkciju pārtraukšanu var salīdzināt ,piemēram, ar sulas spiedes sadauzīšanu. Vai tas ir nehumāni un amorāli? Nu, nē jau.
Bet paliek jautājums: vai būtne patiešām necieš sāpes un nepiedzīvo ciešanas?!!
Lai gan šāds traktējums daļēji paver iespēju nogalināt arī zīdaiņus (jaundzimušajam tās apziņas druskas ir krietni mazāk nekā gorilas tēviņam) un garā vājos. Uz to gan tā kā neviens aktīvs gaļas patērētājs negrib parakstīties.
Vispār, manuprāt, tas ir anatomijas jautājums - vai vistas smadzenēs ir tā daļa (šķiet, kaut kāda mandelīte), kas atbild par emocijām. Kā arī noderētu kādi šai lietai veltītu eksperimentu dati. Izspriest spriežot būs pagrūti.
Varbūt izeja būtu nogalināšanu uzticēt robotam, jo robots ir bezkaislīgs un ar savu ķermeņa valodu, kuru vista varētu uztvert, savus nodomus neizpauž, tādējādi vista savu galvu zaudētu laimīgā neziņā. Bet, no otras puses, cilvēks, kurš šo robotu radīs un zinās, kādiem mērķiem tas paredzēts, jau izgatavošanas procesā šajā robotā (viņa izskatā, kustībās vai kā citādi) kodētā veidā ieliks nogalināšanas uzdevumu, kuru vista varētu atkost un atkal briesmīgi sabīties.