Apziņa vistai nemaz nav vajadzīga, pietiek ar intuīciju, nojautu - viņa jūt, ka viņu nogalinās, un baidās. Viņai nav ne jāuzdod kādi jautājumi (kas? ko? kāpēc? utt.), ne arī uz tiem jāatbild. Viņa vienkārši jūt.
Vispār, manuprāt, tas ir anatomijas jautājums - vai vistas smadzenēs ir tā daļa (šķiet, kaut kāda mandelīte), kas atbild par emocijām. Kā arī noderētu kādi šai lietai veltītu eksperimentu dati. Izspriest spriežot būs pagrūti.
Nu, cik atceros, tā mandelīte bija viens no senākajiem veidojumiem smadzenēs. Var jau arī būt, ka vistai nav. Tomēr, pirms tas ir noskaidrots, galvas ciršana vistām ir slepkavība.
Varbūt izeja būtu nogalināšanu uzticēt robotam, jo robots ir bezkaislīgs un ar savu ķermeņa valodu, kuru vista varētu uztvert, savus nodomus neizpauž, tādējādi vista savu galvu zaudētu laimīgā neziņā. Bet, no otras puses, cilvēks, kurš šo robotu radīs un zinās, kādiem mērķiem tas paredzēts, jau izgatavošanas procesā šajā robotā (viņa izskatā, kustībās vai kā citādi) kodētā veidā ieliks nogalināšanas uzdevumu, kuru vista varētu atkost un atkal briesmīgi sabīties.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Vispār, manuprāt, tas ir anatomijas jautājums - vai vistas smadzenēs ir tā daļa (šķiet, kaut kāda mandelīte), kas atbild par emocijām. Kā arī noderētu kādi šai lietai veltītu eksperimentu dati. Izspriest spriežot būs pagrūti.
Varbūt izeja būtu nogalināšanu uzticēt robotam, jo robots ir bezkaislīgs un ar savu ķermeņa valodu, kuru vista varētu uztvert, savus nodomus neizpauž, tādējādi vista savu galvu zaudētu laimīgā neziņā. Bet, no otras puses, cilvēks, kurš šo robotu radīs un zinās, kādiem mērķiem tas paredzēts, jau izgatavošanas procesā šajā robotā (viņa izskatā, kustībās vai kā citādi) kodētā veidā ieliks nogalināšanas uzdevumu, kuru vista varētu atkost un atkal briesmīgi sabīties.