tieši par to es runāju, ka iestājies cits laikmets. gaļa tiek pasniegta veikalos glītos iepakojumos ar smaidošām cūciņām virsū un nevienam tā nerada asociācijas ar nāvi, sāpēm un ciešanām, ko tā patiesībā nozīmē. tāpēc es uzskatu, ka gaļu var ēst tikai tas, kurš pats spēj to sev sagādāt, ar cieņu nogalinot. viss pārējais ir neskatīšanās acīs patiesībai un liekuļošana.
Ko sevī ietver nogalināšana ar cieņu? Spēja to pašam, bez viltus izdarīt? Manuprāt, tāda rīcība gluži nebūtu raksturojama kā cilvēciska - un par cilvēku nepiedzimst, par cilvēku homo homo sapiens var kļūt. Tava teorētiskā pieeja itin nemaz neizslēdz (nemazina) ciešanu momentu, kas ir svarīgākais izvēlē nogalināt vai nē, un ne tikai, tas ir pamatā jebkurām cilvēciskām savstarpējām attiecībām. Bet ir jautājums, vai tas ko mēs padaram par nefunkcionējošu organismu maz ir spējīgs sajust ciešanas?! Nosit kādu knisli vai sadauzi datoru - vai kāds no tiem jūt sāpes un ir apdāvināts ar apziņu, kurā rodas ciešanas.
Bet, ja nu cilvēks ir nolēmis ēst gaļu, tad gan piekrītu, ka tam vismaz vajadzētu pašam pamēģināt nogalināt to.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
tāpēc es uzskatu, ka gaļu var ēst tikai tas, kurš pats spēj to sev sagādāt, ar cieņu nogalinot. viss pārējais ir neskatīšanās acīs patiesībai un liekuļošana.
Tava teorētiskā pieeja itin nemaz neizslēdz (nemazina) ciešanu momentu, kas ir svarīgākais izvēlē nogalināt vai nē, un ne tikai, tas ir pamatā jebkurām cilvēciskām savstarpējām attiecībām.
Bet ir jautājums, vai tas ko mēs padaram par nefunkcionējošu organismu maz ir spējīgs sajust ciešanas?! Nosit kādu knisli vai sadauzi datoru - vai kāds no tiem jūt sāpes un ir apdāvināts ar apziņu, kurā rodas ciešanas.
Bet, ja nu cilvēks ir nolēmis ēst gaļu, tad gan piekrītu, ka tam vismaz vajadzētu pašam pamēģināt nogalināt to.