Tas man patik. Tomēr, ja ir brīviba (tad, kad nav ko zaudēt), tad ir brivība kaut ko darit. Bet ko darit? un kapēc? Un, tiklīdz mes esam kauk ko darijuši, jaunas saitas, kuras mes esam radijuši, mūs sasies. (varbut)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

brīvība ko darīt ir essentially izvēles iespēja.

kamēr nav skaidrs, vai vispār pastāv izvēle kā tada (vai arī mūsu darbības un domas ir predefinētas), jautājums par brīvību šķiet principiāli neatbildams.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tad lai brīviba nozimē izvēles iespēju: gribēju rakstit par izvēles iespējas samazināšanos. Vienalga vai tā notiek tieši sabiedrības uzspiešanas dēļ, vai mēs paši uzliekam/nosakam tās robežas mūsos un citos (dialogā ar sevi un citiem). Varbūt tas viss ir skaidrs/pašsaprotams, bet gribētu izvilkt šo procesu no miklas miglas savās smadzenēs.

Par pusdēla mākslu darbu – viņš veido savu identitāti – tā ir izvēle, kas atbrīvo un ierobežo vienlaikus – bet galvenais ir tas, ka vinš zin, ka nedrīkst (viņš izpūš uz ēkām: concrete ownership, debris left by the last high tide of the tied-up adult world).

Par predefinētam darbībām un domām, par to negribētu domāt par daudz: velāk varbūt – man ir tikai viena atskārsme – bet tas notika teltī Utrechtā ☺.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Manā uztverē doma par predefinētām vai predestinētām darbībām un "clockwork universe" ir ļoti labi noformulēta šeit:

"We were going to have a chapter on free will but decided not to so here it is" chapter title from Science of Discworld 3 (Darwin's Watch)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

:) lieliski

(Reply to this) (Parent)