|
Oct. 25th, 2008|08:19 pm |
Tad lai brīviba nozimē izvēles iespēju: gribēju rakstit par izvēles iespējas samazināšanos. Vienalga vai tā notiek tieši sabiedrības uzspiešanas dēļ, vai mēs paši uzliekam/nosakam tās robežas mūsos un citos (dialogā ar sevi un citiem). Varbūt tas viss ir skaidrs/pašsaprotams, bet gribētu izvilkt šo procesu no miklas miglas savās smadzenēs.
Par pusdēla mākslu darbu – viņš veido savu identitāti – tā ir izvēle, kas atbrīvo un ierobežo vienlaikus – bet galvenais ir tas, ka vinš zin, ka nedrīkst (viņš izpūš uz ēkām: concrete ownership, debris left by the last high tide of the tied-up adult world).
Par predefinētam darbībām un domām, par to negribētu domāt par daudz: velāk varbūt – man ir tikai viena atskārsme – bet tas notika teltī Utrechtā ☺.
|
|