Okt 14 |
[Oct. 14th, 2020|09:43 am] |
Esmu novērojis (ļoti slinkā un nezinātniskā veidā), ka tiem/tām, kuriem/ām nav bernu un jau ir gados (30+ish) varētu būt paaugstinātas bailes no Cvd. Neēsmu pārliecināts, protams - jau domāju par diviem spilgtiem izņēmumiem.
Par jaunajiem ierobežojumiem, manā pilsētiņā, cilveki dumpojas tirā latviešu stīlā ... pagaidām. |
|
|
Comments: |
Interesanta teorija. Kāds būtu skaidrojums?
Bet dumpoties vajag pret kapitālismu.
Domāju, ka skaidrojumi varētu būt daudz. Domāju, par epastu no drauga nesen (viņi (pāris) bez bērnu). Abi tagad bez darba, bet abiem ir bailes par šo te Cvd (un ar atbalstu par visiem ierobežojumiem). Kaut kas ... kādā limenī ļoti bēdīga sajūta: some kind of premonition of existential suicide.
Viņiem nav bail no bezdarba, bet ir bail no covid?
Vai tad tur ilgtermiņā var dzīvot no bezdarbnieku pabalsta, vai ko nu viņi tur saņem?
Pajautāšu viņam, kad atbildēšu uz viņa epastu. Atbalsts noteikti ir dasnāks nekā šeit. Ja nav bērnu un ir pabalsts, tad laikam nepamodīsies trijos naktī, domādams kā pabarot ģimeni.
Materiālisms, narcisms unhedonisms. There's nothing beyond their trivial mouthbreeding existence, nothing to look forward to, not even genetic continuation of their kind.
Mazliet skarbi manuprāt. Daži grib(ēja) bērnus, bet nesanāca. | |