man pietrūkst tikai Latvijas kultūras andergraunda/"andergraunda kultūras", tās savējās vides. tas pārējais īgnais postpadomju trash, no kura lēnām, ļoti lēnām tauta lien ārā - nu tā man nepietrūkst nemaz, turklāt vairākus gadus dzīvoju Ukrainā, kas ir all fun and games, kamēr tu nepārstāj dzert un nesāc aizvien vairāk un drūmāk ievērot, ka šī ir vēl lielāka dirsa, neapšaubāmi.

ar latvietību man ir tā, ka man tā ir valoda, noteikti valoda, literatūrā un mūzikā, nu un vēl arī kartupeļi un skumjas, un tā liegā pašironija, kas palīdz to visu izturēt.

(Reply to this) (Thread)

Vai Tev šķiet ka Latviešu underground subkultūra ir mainījusi ar laiku? Vai joprojam tajā pastāv kaut kas, kas ir atrodams plasākā Latviešu kulturā?

Citu starpā, ja braukšu prom no Latvijas, man arī trūkšu Latvijas specifiskas skumjas un jūsu pašironijas.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

šis ir tāds jautājums, kur par atbildi varētu tapt vesela eseja, ko es par to visu domāju :) pagaidām vēl padomāšu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Okay – gaidu ar nepacietību – ja tev laiks un vēlme. Savukārt manuprāt 80/90os angļu pagrīdu muzikas subkulturs (nu indie/hardcore) bija maģiski anglisks, kaut arī visi dalībnieki dedzīgi ticēja multikulturālai sabiedrībai.

(Reply to this) (Parent)

Lūk, skumjas! Bet citur latviskās skumjas varbūt nemaz īsti nesauktu par skumjām, pārāk daudz spītīga dzīvelīguma.

(Reply to this) (Parent)