brokaats' Journal
[Most Recent Entries]
[Calendar View]
[Friends]
Below are the 17 most recent journal entries recorded in
brokaats' LiveJournal:
| Thursday, March 14th, 2024 | | 6:24 pm |
Man šķiet, ka veselības aprūpes iestādēs nodarbināto vidū mūsu valstī ir īpaši liels pasīvi agresīvu tantu īpatsvars. Un interesanti, kā es šodien novēroju, ka mēdz būt tā - ja apkalpojamā persona pati ir tāda bičfeisīga un ne īpaši laipna, tad pretī esošā tante pat ir laipināka nekā pret cilvēku, kas būs tāds pieklājīgs, smaidīgs. Šo tantu psiholoģijā laikam ir tā, ka tie laipnie, jaukie ir tādi vārguļi, kas ar savu pajolīgo (pieklājīgo/cieņpilno) attieksmi signalizē, ka ir safe uz viņiem patripot savu "esmu-dzīvē-vīlusies-vīrs-mans-kretīns-gribu-kādu-pazemot" noskaņojumu. Jo liekas, ka šajās psihēs šādi cilvēki tiek automātiski ieskaitīti kaut kādā vājo kārtā. Es nezinu, es tikai spekulēju. Bet nu bāc, bičfeisības republika. | | Friday, August 4th, 2023 | | 11:34 am |
reinis znotiņš ir liānas langas spirit animal. | | Saturday, April 1st, 2023 | | 3:35 pm |
Senāk, kad man pašam vēl bija diezgan daudz neapjaustu un attiecīgi nerisinātu psiholoģisku problēmu, man bija baigi lielās empātijas rezerves pret cilvēkiem, kuri arī bija diezgan neapzināti par savām personības/realitātes uztveres un interpretācijas problēmām. Es tolerēju gan draugu ar izteikti izvairīgu piesaistes modeli, gan pāris citus, kuriem vainīgi vienmēr bija ārēji apstākļi, citi cilvēki, netaisnīgā pagātne un kuriem ļoti patika to uz repeat atkārtot, tikai pamainot sūdzību tēmas. Tā kā man pašam bija lielas grūtības vispār apjēgt savu robežu trūkumu un savas neveselīgās tendences attiecību veidošanā un uzturēšanā, es tajā visā piedalījos un attiecīgi, protams, to baroju. Fakit, cik labi ir piefiksēt, ka esmu mainījies. Darbs nekad nebeidzas, bet daudzkas par sevi ir apjēgts, ir palielinājusies cieņa pret sevi un savu laiku/resursiem. Tagad ir tā, ka es jau ar lielāku uzticēšanos sev spēju piefiksēt, kad esmu nonācis saskarsmē ar cilvēku, kurš apzināti vai neapzināti (nav mana darīšana) komunikāciju cenšas izmantot (manipulēt) šo te savu caurumu lāpīšanai; sajūtu, kā mani trigerē, piemēram, izvairīgie tipi, tāpēc varu novilkt sev robežu, distancēties, pieņemt šo informāciju kā valīdu. Tāda mana keiterošana otra neirozei, iesaistīšanās tā saucamajā drāmas trīsstūrī mani neinteresē, bet zinu, ka ar šo arī turpmāk būs jābūt uzmanīgam un redzīgam, jo tur, protams, kaut kādās situācijās var nonākt. Ir jau joprojām dzīvē kaut kādas vēsturiskās vai radniecīgās attiecības, par kurām es līdz galam nesaprotu, kāpēc man tās rada tādu fona diskomfortu, vai, pareizāk, kaut ko saprotu, kaut ko nē. Bet kopumā tāds ir šis pārvērtēšanas un pārmaiņu laiks, kas nebūt nav īss, bet galvenais, ka ir. | | Friday, March 31st, 2023 | | 3:02 pm |
Feils ir:
- ticēt, ka pasauli vari pielāgot savai neirozei - ka jāmainās ir pasaulei, nevis tev (tādā vīzē arī iešana pie psihoterapeita ir bezjēdzīga, ja mērķis nav iekšējas psiholoģiskas pārmaiņas)
- melot sev un citiem, ka tavs neirotiskais piesaistes veids ir tāda kruta personības šķautne tikai ar + zīmi (piemēram, ka izvairīgais piesaistes stils ir budistiska autonomija vai trauksmainais - kaislīga intensitāte)
- slēpt savu haosu un/vai ievainojamību un vai pašvērtējuma problēmas aiz snobisma un viszinības, vai kaut kāda jocīga introvertuma un iedomības kokteiļa
- bondot uz baumošanas bāzes | | Monday, March 20th, 2023 | | 10:56 am |
Pēdējā laikā esmu piefiksējis, ka ar zināmu pateicību iedomājos par tādu savas dzīves aspektu kā autonomija un robežas. It's so much better than it used to be. | | Sunday, March 12th, 2023 | | 9:08 am |
Mūsu sabiedrībā ir problēma ar neagresīvu komunikāciju, to mēs zinām. Pēdējās pāris dienās esmu redzējis un arī nejauši bijis iesaistīts sadzīviskās situācijās publiskajā telpā, kur cilvēki nespēj/nevēlas savu lūgumu vai prasību nepazīstamiem līdzcilvēkiem izteikt laipnā vai vismaz normālā tonī, bet to uzreiz jau dara uzvilkušies un nu jā, agresīvi. Tas man liek domāt par šo problēmu pašam sevī. Arī man pašam brīžiem ir problēma ar neagresīvu komunikāciju, šaubu nav, bet tā nu ir sanācis, ka tā man neizpaužas šādās sadzīviskās situācijās, bet privātās attiecībās, kad pietrūkst pacietības vai nostrādā kāds trigeris, kas aktivizē kaut kādu aizvainoto iekšējo bērnu - nu arī situācijai nesamērīgas emocionālas reakcijas. Tas, ka man tas neizpaužas publiskajā telpā random saskarsmē ar cilvēkiem - paldies dievam, lai gan nezinu, kā būtu, ja man kāds verbāli nāktu virsū brīdī, kad man pašam ir kaut kāds sūdīgs moments. Es drīzāk pagrieztu muguru un sāpināts un nikns aizietu prom - kas nozīmē grūtības izturēt un adekvāti noreaģēt, neiebraucot galējībās, jo man pašam ir ļoti vāja tolerance pret agresiju, lai gan manī pašā tā arī mīt - tāpat jau savu ego indes pili iekšā nēsāju, notrigerējos ar tuvākajiem, sliktos brīžos reizēm domāju nosodošas domas par mazpazīstamiem cilvēkiem (un, man šķiet, diezgan ātri saožu iekšēji nosodošus cilvēkus, kuri komunikācijā to neizrāda, jo tas ir pretrunā tēlam, kuru viņi gribētu radīt).
Droši vien šīs publiskās agresīvās komunikācijas cēloņi ir dažādi - kādam hronisks fona stress, citam slikta fiziska pašsajūta, vēl kādam neapzināts atvieglošanās - dusmu izgāšanas - mehānisms. Lai nu kā, baigi gribas to mazināt sevī. Tas nozīmē - pazīt sevi, uzņemties par sevi rūpes, lai mazinātu iekšējo distresu, laikus saprast, kas ar mani notiek, un palīdzēt sev. Dzīvojot sabiedrībā, kurā daudziem cilvēkiem ir ļoti sūdīgas emociju regulācijas prasmes, kaut ko mainīt var, trenējot savējās un neeskalējot agresiju. | | Thursday, March 9th, 2023 | | 10:14 am |
Valsts apmaksātas psihologa/psihoterapeita konsultācijas Esmu manījis, ka cibā ir diezgan daudz cilvēku, kas, šķiet, saņem vai gribētu saņemt profesionālu psiholoģisko atbalstu. Nezinu, cik daudziem ir zināms, ka pastāv iespēja (ar zināmiem nosacījumiem) saņemt ģimenes ārsta vai psihiatra nosūtījumu 10 apmsksātām psihologa/psihoterapeita konsultācijām (ja nemaldos, tādu nosūtījumu var dabūt reizi gadā, ne biežāk, bet varat mani labot). Man tā šķiet diezgan vērtīga info, tāpēc katram gadījumam gribēju te atstāt. Te ir plašāka informācija: https://www.mk.gov.lv/lv/jaunums/iedzivotaji-ar-psihiskas-veselibas-sarezgijumiem-var-sanemt-valsts-apmaksatas-psihologu-konsultacijas?utm_source=https%3A%2F%2Fwww.google.com%2FEs pats šo esmu izmantojis, bet nosūtījumu gan saņēmu no (valsts) psihiatra, pie kura savulaik biju vērsies un saņēmis diagnozi, kas atbilst nosacījumiem ("Jaunais pakalpojums ir pieejamas pacientiem ar depresiju, kā arī noteiktām diagnozēm, lai risinātu ar stresu saistītus traucējumus, neirotiskā spektra traucējumus un ēšanas traucējumus"). Svarīgs moments, ka šo nosūtījumu ņems pretī "tikai ārsti psihoterapeiti un sertificēti klīniskie un veselības psihologi (ar vai bez tālākizglītību psihoterapijā), kuri ir reģistrēti psihologu reģistrā" (vairāk iepriekš norādītajā linkā, tur ir arī saraksts ar šiem konkrētajiem speciālistiem). Protams, ka visbiežāk ar 10 terapijas/konsultāciju reizēm nepietiek, bet, ja pieņem, ka viena reize maksā vismaz 40 eiro, 10x40 ir jūtams ietaupījums. | | Saturday, February 4th, 2023 | | 9:34 am |
Kāds kaut kad ieteica amerikāņu psiholoģi Nicole LePera. Atradu viņas twitter kontu, un šie ir daži neseni tvīti, kurus vajadzētu pārlasīt un pārdomāt bieži.
Many of us are addicted to our own suffering because it provides us with the familiar feelings of: helplessness, frustration, and abandonment we experienced as children.
As I work to heal from emotional immaturity I notice how often I took things personally that never were about me.
The invisible epidemic: a society of adults in arrested development. Children walking around in adult bodies looking for the love they never got from a parent.
Family dysfunction is an emotional and spiritual sickness that’s been normalized and repeated in culture and our systems for generations. This is why so many people live in denial— culture rewards it.
4 harsh truths that changed my life:
- not everyone wants to get better
- words are hallow, behavior is true communication
- chronic venting keeps us stuck in cycles
- blaming others serves the ego, and blocks us from creating the life we choose
Love goes wrong when we subconsciously look for a partner to give us all the things our parent couldn’t. | | Thursday, February 2nd, 2023 | | 10:16 pm |
Tā stunda ir situsi, pa cukura atmešanu beigšu runāt un sākšu darīt. Manā gadījumā tas nozīmē atteikšanos no saldumiem. Lai dzīvo augļi.
Vēl man kaut kad nākotnē ir doma pievērsties ketogēnajam uztura plānam. Bet tas vēlāk. Čau, pretīgie saldumi, kā man ir apnicis šis ieradums. | | Thursday, January 26th, 2023 | | 10:42 am |
Esmu apmierināts ar kāda pēdējā gada progresu dzīvesveida sakārtošanas jomā, esmu uz nenoteiktu laiku atmetis alkoholu, nikotīnu un jūtu, kā tas man ir palīdzējis ar pašsajūtu. BET. Ir viena lieta, ar kuras atmešanu pagaidām īpaši nevedas. Tas ir fakinais cukurs. No vienas puses, liekas, ka es pamazām mentāli nobriestu un kad būšu gatavs, tad cukura atmešana notiks viegli. No otras puses, varbūt nekā nebija un bez brutāla gribasspēka piemērošanas nekas nenotiks. Tajos momentos, kad visu dienu esi pavadījis šajā ziņā labi, bet tad kolēģis ved mājās un iebrauc makdonalda drive-in. Un tev tāds - ai labi, es paņemšu vienu saldējuma kokteili. Nākamajā rītā kaut kādas morālas paģiras. Man arī liekas, ka suši manam organismam arī ir kļuvis par džankfūdu un nelabvēlīgi ietekmē kaut kādu vispārējo pašsajūtu. I mean, baltie rīsi. Bet tas cukurs.. Tam ir laiks doties, un kamēr tas nav devies, tas mani gruzī kā jebkura cita apjēgta, bet neatrisināta atkarība. | | Friday, December 30th, 2022 | | 10:05 am |
ārā šorīt ir pavasaris. | | Monday, June 6th, 2022 | | 10:04 am |
ieraksts par mentālo veselību
man šķiet, ka ar personības traucējumiem vai cita veida mentālajām problēmām vissliktāk ir tikmēr, kamēr tie nav apzināti vai diagnosticēti, jo to laiku cilvēks pavada, spēcīgi ticot savai traucētajai vai pat smagi kropļotajai realitātes uztverei, reaģējot uz to pašdestruktīvos veidos. pēc tam, kad problēma ir noteikta un pieņemta, kaut kas var manīties un kaut ko var mainīt, lai gan bieži vien tikai tad, ja tiek izmantots gribas elements, jo dažkārt zāles var tikai kādu brīdi palīdzēt novērst simptomus, bet uztvere un domāšanas mehānismi ir jāmaina pašam, dienu no dienas, feilojot, ejot tālāk. informācija par patieso mentālās veselības ainu un galvenais - spēja to pieņemt, nevis iet puspieņemšanas vai noliegšanas ceļu, ciešanas mazina vai, ja sākotnēji vēl nē, vismaz piešķir tām jēgu. saproti, ka nevari uzticēties visām savām emocijām un impulsiem, kā arī pasaules redzējumam. varbūt arī saproti kaut kādus anestezējošus melus par sevi un citiem, ar kuriem ilgu laiku esi dzīvojis. varbūt atkrīt pārliecība, ka tevi dara nelaimīgu tieši tas otrs cilvēks vai pagātne, vai apstākļi, vai arī, ka neirotiski hipohondriska uzvedība tevi glābs no nāves, vai ka tu nevari nonākt sevī mierīgā vietā bez vielām, lai gan pa īstam pat ar tām nekur neesi ticis.
būtībā tas, ko vēlos teikt, ir, ka jūtos pateicīgs, ka te un tagad cilvēkam ir iespēja uzzināt, kā viņš vismaz var virzīties uz jēdzīgu palīdzēšanu sev. nekad nav par vēlu zaudēt ilūzijas un aklumu par sevi un pasauli, pat ja tas ir sāpīgi, jo jāfeiso realitāte un pārmaiņas nerodas no palikšanas pagātnes cēloņu izpētē. atbrīvoties no akluma, mācīties būt ar sevi un pasauli jaunā veidā, bez attaisnojumiem un atbildības novelšanas, pat ja vēl īsti nezinu, ko darīt, lai ietu uz priekšu, ir svarīgākais, ko es tagad vēlos, un, godīgi sakot, man ir bail, ka es varētu atkrist atpakaļ tajā akluma zonā, kurā pavadīju tik daudz laika. lai šī būtu grūta vasara, vientuļa vai trauksmaina vasara, bet es gribu strādāt ar to, ko es par sevi esmu sapratis. mainīties. un man šķiet, lai tas notiktu, tas sev ir jāaktualizē katru dienu. katru dienu. | | Saturday, May 14th, 2022 | | 9:01 am |
kāds bija jūsu ceļš, lai izkāptu no sava upura tripa? lai mainītu domāšanu un vairs neskatītos uz sevi un pasauli no upura perspektīvas? | | Tuesday, October 26th, 2021 | | 7:12 am |
pie manis gribēja nākt stulbas domas vai arī es tās gribēju domāt, viss viens. viņas nostaigāja garām, aicināja mani doties kopā ar viņām ciemos pie bailēm, parušināties neauglīgajā bažu dobē, kur var atrast tikai trauksmi un nedrošību, un krampjainus, bezjēdzīgus centienus gūt kontroli pār to, ko pēc definīcijas nav iespējams kontrolēt. es mazliet paskatījos uz to visu, paspēru viņām līdzi pāris soļus, bet neturpināju - aizgāju vingrot. tagad laižu vannā ūdeni un esmu spējīgs redzēt, ka man bija izvēle un es izvēlējos, ko domāt un ko darīt. šobrīd es vienkārši pasaku paldies. | | Sunday, September 26th, 2021 | | 10:09 pm |
man šķiet, ka šī ir valsts, kurā alkoholisms ir normalizēts tik ļoti, ka tai paaudzei, kurai ir 30+, ir milzīgas iespējas pamazām nodzerties, pat neapjēdzot, ka tas notiek. | | Tuesday, August 10th, 2021 | | 7:59 am |
Turpināt meklēt glābēju/mammiņu/tēti/brīnumdari princi/princesi katrā nākamajā satiktajā cilvēkā un tad dusmoties, ka viņi tomēr tevi negrib glābt, bet izvēlas glābt sevi.
Tad vēl ir tā uzvedību turpināšana gadiem ilgi, ejot uz vienām un tām pašām vietām un pavadot laiku ar vieniem un tiem pašiem cilvēkiem, un darot vienas un tās pašas lietas (dzert, gudri muldēt, ironizēt utt.) un cerot, ka kaut kas pats no sevis mainīsies.
Daudzveidīgā un nemainīgā zaņķības seja
es tevi redzu iezogamies spogulī. | | Wednesday, July 21st, 2021 | | 5:35 pm |
Šī vasara rīgas centrā rada ieslodzījuma sajūtu. |
|