ak jel! izrādās pacietība tiktiešām atmaksājas! bet tā pat... eh.. i miss. kā es gribētu tev to pateikt! Kā es gribētu to dzirdēt no Tevis! ehh... |
So this is it! Jau pec 6 h un 20 min es modisos lai atklatu vienu no vissvarigakajam patiEsibam par sevii- vai es maz esmu lideris un vai es speju ko tadu, Jo vadit spej daudzi, bet but par lideri nee... Man liekas, ka viss buus labi:) citadak nevar buut!:) paldies ance:) |
Kā var notikt kas tāds? Ne līdzīgi? Ne tuvi? Bet sirds ta jūt?! Weerd |
CODE [align=center][font=times][SIZE=20]Ludo [color=4D5D53] [/SIZE] Alegry[/color][/font][/align] [align=center][IMG]http://i268.photobuc [SIZE=0] kādas tēlam raksturīgas dziesmas lirikas iekļaujoties trīs rindiņās[/SIZE][/align] [align=center][font=times][SIZE=10][colo [/align][LIST][b][color=78866B]Ludo[/col [align=center][font=times][SIZE=10][colo [align=center][font=times][SIZE=10][colo [align=center][font=times][SIZE=10][colo [align=center][font=times][SIZE=10][colo [align=center][font=times][SIZE=10][colo [align=center]-------------------------- |
tas laikam ir liktenis- buut otrajai. Nebut pirmajai! Bet ko lai dara ja t'ads liktenis! Sadziivosu! :) |
Cibins no iPod iesuukaa |
"Ak dievs es miršu. ATKAL" Viņas prātā skanēja visu laiku tikai viens teikums. Viņa gulēja uz zemes aukstumā un centās ievaidēties, vai vismaz iebļauties, bet neko nespēja izdvest. Viņa Skatījās tumšajā tukšumā un juta, kā viņas ķermenis sūrst.Kā šilts šķidrums pamet viņas ķermeni. Viņai likās, ka pat matu galiņi sāp. Karstas asaras dedzināja viņas vaigus, bet visu pārējo ķermeni durstīja aukstums. Viņa nespēja padomāt. Kaut kas pārtrauca viņas domas. Sauciens. "Vai ar Jums viss kārtībā?!"Ak dievs, atbildiet lūdzu!" Viņai ir pulss. viņa ir dzīva. Ko man darīt? SHIT! Kāpēc ar mani notika visas maucības, kas vien var notikt!?" Ātrie! jāizsauc ātrie! Hallo?! Es iekļuvu autoavārijā! Jā, Nē, nē ar mani viss kārtībā, bet šeit ir meitene, kura cieta. Steidzīgi! Skanstes un Dambja krustojums!Ātrāk!" klusums. "Shit, shit shit!!!!"I'm so fucked up!" Viņa dzirdēja vīrieša balsi un sajuta siltu pieskārienu pie kakla. Viņa noraustījās u vēlējās, kaut tas nekad neatlaistos. Viegla alakhola dvaša bija sajūtama gaisā. Viņa nespēja. Viņa zaudēja samaņu. Pīp. pīp.pīp.pīp. Spoža gaisma apžilbināja viņu, kad viņa beidzot atvēra plakstiņus. Viss bija balts. Viņa dzirdēja elpošanu sev blakus. Mušu sīcam kaut kur pie loga. Soļus pa gaiteni. Likās, ka viss ir daudzreiz skaļāks. Un kaitinošāks. Viņas galvai tas netpika. Galva tā jau sāpēja, bet šis skaņas padarīja to neciešamāku. Viņa izelpoja. Gaitenī varēja dzirdēt steidzīgus soļus un balsis. Viņa tās nepazina. Soļi apstājās un durvis atvērās. Viņa ātri aizvēra acis un tēloja beigtu. Vai vismaz aizmigušu. sirds darbība nodeva viņu, bet nelikās, ka atnācējus tas uztrauktu. "You don't understand! Dad is going to be mad! I'm so fucked up!" viņa dzirdēja izmisušu balsi. Tā bija tā pati balss, kas runāja, kad viņu notrieca. Tas bija cilvēks, kas viņu notrieca. Viņa juta kā spiediens sakāpj viņas galvā un viņas sirdspuksti atkal viņu nodeva. Bet viņa vēljoprojām tēloja beigtu. "Calm down now. We can fix this. Just be patient." Nu jau mierīga, dziļa balss noteica. Viņai šķita, ka tā ir visnomierinošākā skaņa, ko viņa ir dzirdējusi. Ja viņai nesāpetu katrs muskulis, viņa pasmaidītu. "You don't understand! If that bitch will die, im doomed! Dad is going to kill me! Shit!" viņs izmisis iesita pa sienu. Viņa pieņēma, ka ar dūri. Viņa dzirdēja viņa elsas. Viņa jutās vainīga. Neizsakāmi vainīga. Viņai bija žēl vīrieša. Viņa nopūtās, atvēra acis un nokunkstējās. Četri acu pāri pavērās pret viņu. Viņa redzēja divus stāvus savā preikšā. No sākuma viņi likās miglā tīti, jo atkal acis apžilba, bet tad skatis palika skaidrāks. Viņas priekšā stāvēja divi jauni vīrieši. Gari, tumšiem matiem. Dvīņi. Bet tas bija viss, kas viņiem bija kopīgs. Viens bija nožēlojamā paskatā. Asiņaini džinsi un krekls ar uzrotītām rokā. Varēja redzēt sasitumus uz sejas un kurpes arī bija cietušas. Viņs izskatījās nomākts un reizē atvieglots. Laikam šis arī bija avārījā cietis. Viņš novērsās. Bet viņam blakus stāvēja pretstats- jauns vīrietis uzvalkā un zaļā kreklā. Viņš izskatījās diezgan augstprātīgs. Ieraugot mani viņš lietišķi noteica. "Labvakar". Uzreiz viņš pagrieza seju pret logu it kā manis tur nebūtu un lēni piesoļoja pie tā, ignorējot citus pacientus. Kretīns Savukārt otrs brālis paskatījās yuz mani un piegāja pie gultas satverot roku. Tas bija sāpīgi, bet jauki: "it kā mani mašīna būtu notriekusi" es nomurmināju un pasmaidīju. Viņš aarī pasmaīdija. Tas bija jauki. "kas tu esi?" es izdvesu klusi. Katrs vārds prasīja piepūli. "Es ļoti atvainojos. Mani sauc Dāvids. Dāvids Seitlers. " Viņs satraukts nominstinājās. Diez tas ir viņa īstais vārds. Varbūt viņš meloja, lai vēlāk izvairītos no manis un es nepiedzītu naudu. Vai nenosūdzētu tēvam. Es nodomāju un pasatījos uz otru vīrieti. "tas.. tas ir mans brālis Markuss." viņš pateica un paskatījās uz viņu. Maarkuss tikai skatījās logā it kā mūsu tur nebūtu. Dīvains cilvēks. "Atūties. Rīt no rīta ārsts ar Tevi parunās" Viņš saspieda manu roku un pateicis to pasmaidīja. Bija patīkami redzēt viņa smaidu. Bija patīkami būt siltumā. Bija patīkami aizvērt acis un ieslīgt miegā. - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - "Galvas kontūzija, lauzta kāja 2 vietās, izmežģīta labās rokas locītava, viena lauzta riba, kā arī pirmās pakāpes apsaldējumi uz muguras." Arsts nopūtās un nobeidza. Viņas pacēla acis un paskatījas uz mani. "Lielsiki, tad jau man arī kaut kas nav." Es sarkastiski noņurdēju un smagi nopūtos. Nebija tik traki no rīta. Galva vairs nesāpēja tik ļoti. Lai gan sajūta, ka mani būtu notriekusi mašīna mani nav pametusi. Un noteikti nepametīs tuvākajā laikā. Es vairāk uztraucos par mācībām un darbu. Nekas. Tas superpāris man samaksās par visu. Burtiski. Viņas domas pārtrauca ārsts "Jūsu stāvoklis nav tik traks un domājams pēc 5 dienām Jūs varēsiet pamest slimnīcu, bet gultas režīms Jums būs jāievēro vismaz nedēļu." "lieliski, kas var būt labāks par atvaļinājumu mēneša garumā mokoties sāpēs un gultas režīmā."Es īgni noņurdēju un palīdu zem segas. Slikts garstāvoklis pārņēma mani no šīs domas vien. "Es neko nevaru darīt jaunkundz. Nākošreiz esiet uzmanīgāka". Viņš pameta telpu Es paliku viena ar savām domām. Jā karma tiešām ir pakaļa, bet es šaubos, ka visi, kuri salauž kādam sirdi tiek notriekti ar mašīnām. Nu labi daudzi cikvēki tiek notriekti, bet ne jau tikai tādēļ. Fui fui tos mūziķus, kuri.." Jau atkal manas domas tika pārtrauktas, jo telpā ienāca Dāvids ar milzīgu dzeltenu rožu pušķi, augļiem un pusdienu kārbu. Viņš pasmaidīja. Es arī pasmaidīju, jo viņš izskatījās daudz labāk. es teiktu ļoti. "Labrīt, kā mēs šodien jūtamies?" Viņš līksmi noteica un nolika puķes blakus manai gultai. Ome blakus gultā uzmeta saraknu aci un turpināja skatīties savu portatīvo TV, mēģinot izlikties, ka neklausās. "Kuram nu labs, kuram nu... interesants.." Es nomurmināju vēljoprojām guļot ietinusies segā, bet pēkšņi man palika.. karsti. Diez vai tas būtu mana slepakvas dēļ vai kā. Es pasmaidīju. "Lieliski, es jau redzu burvigajā sejā smaidu!" Viņš nu jau līksmi iesaucās, nolikdams krēslu pie manas gultas un ieliekot klēpī man kasti, kas interesanti smaržoja. "Es nezināju, kas tev garšo, tādēļ mērķēju uz labu laimi. Mans brālis zin labu vietiņu, kur ir fantastisks suši." Suši?! Vai es dzirdēju suši. ņam ņam ņam. Pat manas sāpes un antibiotiku kalni nespēja litk atteikties no šī brīnumgardā ēdiena. Es lēnām atvēru acis ar spīdošām acīm un ieraudzīju daudz mazus aplīšus saliktus rindā, kuriem blakus bija pudelīte ar soju, mazs plastmasas trauciņš, salvetes un zīmīte. "WTF" es nodomāju un izvilku uzmanīgi zīmīti. "I hope you will get well soon. M" Hah. Cik jauki, bezpersoniski un stulbi. Labāk nebūtu rakstījis neko. Es pamanīju Dāvida ziņkārīgo skatienu, bet es to ignorēwju un iemetu zīmīti atvilknē un nu jau kāri ķēros klāt ēdieana sagatavošanai. "Kā tu jūties šodien? Labāk?" Viņš ziņķārīgs jautāja. Es jau bīju paspējusi iebāzt mutē pirmo suši gabaliņu, tādēļ sakožļāju to un tad atbildēju, lai nepasiekalotu viņu ar rīsiem un lasi. Viņš sarāvās izdzirdot vārdu policiste un kļuva nopeitnākš. Es nedaudz nostomstījus un domāju ko teikt. "nuu... kā bija. Ka es stāveju, pie pasta kastītes un pagriezusies ieraudzīju spožu gaismu un tad es atceros, ka gulēju uz zemes un, to ka Tu sauci policiju. "es isumā pastāstiju visu kā bija. Izlaidu daļu par vēstuli un elpu. Nepateicu plocistei, jo nelikās, ka viņš būtu to pelnījis. "Ko Tu pateici?" "Aptuveni to pašu. Man ir tik ļoti žēl par notikušo. Es vienkārši pēc darba aizgāju nosvinēt darījumu ar draugiem un tas ievilkās un domāju, ka ir droši braukt mājās, bet nenovaldīju stūri uz apeldojušā ledus". Man tiešām ļoti žēl par visu. Viņš nodūra galvu un skatījās zemē ņurcīdams pirkstus. Es jau gaidīju ko šādu. no sākuma nekas labākas par stulbu joku man neiznāa ārā. "bet protmas, ka varam. sagādā man izklaidi nākamajām trīs nedēļām, kamēr man būs gultas režīms un iestāsti manam priekšniekam ka viņš nedrīsktmani atlaist un mēs būsim kviti!" es sarkastiski noteicu un pasmaidīju. 'Viņš neticīgi manī pavērās un pasmaidīja, jo saprata, ka ieguva, ko vēlējās. "nuuuu ka tik izklaidē." es pasmējos. "Neuztraucies. Es apmaksāšu visu kas saistīts ar tavu atveseļošanpos un par darbu- ja tevi atlaidīs varēsi nākt strādāt uz manu uzņēmumu. To visu var viegli atrisintā." viņš nu jau paŗliecināts atspiedās krēslā un smaidīja. Es pasmaidīju un sapratu, ka šī ir mana iespēja un man tā ir jāizmanto. Viņš apmierināts pasmaidīja un piecēlās. Viņš visnotaļ labi izskatyijas tumšos džinsos, kreklā ar sportisku žaketi. Es pasmaidīju. Viņš atsmaidīja pretī un gāja uz durvīm turot rokā savu mēteli. "Tad līdz vēlākam. Varbūt vakarā brālis atvedīs vakariņas ja es netikšu" "Atā" es noņurdēju. To gan es negribēju, bet neko darīt. "Smadzeņu satricinājums, lauzta kāja, divas lauztas ribas, sastiepta rokas locītava |
"Es skatījos uz Tevi iekš video un atcerējos cik labi mums kopā bija. Tavi smaidi, kas lika manai elpai aizsisties sajūsmā un siltums, kas piepildīja manu sirdi ikreiz kad ieskatījos Tev acīs. Tava balss lika manai sirdij mest kūleņus. Es apbrīnoju Tavu dumpinieciskumu un spēju jokot par visu, kā arī tikt galā ar problēmām. Tava uzņēmība lika man cerēt, kas viss patiesībā ir labāk kā izskatās :) Protams neviens nav perfekts, arī Tev bija mazie kašķīši, kas traucēja, bet tie nav manā atmiņā. Manā atmiņā Tu vienmēr būsi tas smaidīgais, jaukais, labi smaržojošais mūziķis, kas lika man aizmirst visu ar savu blasi un bezaisprieduma mīlestību! Tu vienmēr būsi mana pirmā mīlestība! Žēl, ka sanāca tā, bet tu vairs neesi tas cilvēks, kuru es pazinu, kuru es iemīlēju. Viņa vēlreiz ar acīm pārskrēja pāri tekstam. Viņa to nelasīja, tikai pārskatīja, jo nespēja. viņai likās, ka viņa varētu raudāt, bet saprata, ka nav par ko. bija tikai skumji pateikt ardievas pagātnei. Ja sešus mēnešus var saukt par pagātni. Viņa dziļi ieelpoja un pārlocīja vēstuli uz pusēm. Viņa vēljoprojām nespēja noticēt, ka šī vēstule tiks nosūtīta. Laikam rudens tiešām ir nostaļģijas mēnesis... Viņa ievietoja papīra lapu aploksnē un nolaizīja tās malas un piespieda aploksni pie galda. Pagriezusi aploksnes priekšpusi viņa paņēma rokās pildspalvu un nominstinājās. Viņa atkal ieelpoja un sāka rakstīt. Lēni un izteiksmīgi ar drukātiem burtiem, lai pastā saprastu. Viņai vienmēr bija bail, ka vēstules nenonāks pie adresāta tikai tādēļ, ka pastā nesaprastu viņas rokrakstu. Šoreiz viņa to visnotaļ nevēlējās. Pabeigusi rakstīt adresi, viņa pārlasīja uzrakstīto un nopūtās. Tas nu ir izdarīts. Mazā zilganā marka izskatījās piemīlīgi uz aploksnes. Viņa pasmaidīja un sajuta atvieglojumu. Tas bija patīkami. Viņa domāja, vai rakstīt atpakaļ adresi, bet tad pārdomāja. Tā pat sapratīs. Nav jau dumjš. Gandrīz. Viņa pasmīneja par šo frāzi, jo viņa vairākas reizes ķircināja viņu par šo frāzi. Dīvaini. Piecēlusies no galda ar aploksni rokās viņa to ielika somā. Bet tad pārdomāja un devās ārā no mājas. Viņai bija paveicies, jo pasta kastīte bija tikai pāris metrus no mājas. Viņa izskrēja čībās un piegāja pie kastītes. Pēdējo reizi viņa nominstinājās, bet tad žigli iemeta aploksni un tā pazuda melnumā. Viņa nopūtās. Viņas skatienu apžilbināja spoža gaisma. Tas bija viss, ko viņa atcerējās.
|
I'm back for good! Un man tas patīk. Pat ļoti. Un esmu dumja, dumja dumja. Bet tā pat es ienīstu kaķus, jo viņi ir kaitinoši un stulbi. Katram no mums ir sava vājība un mana ir kaķis. Ohh well. Atleast I wont die. Ir spend lots of money for it! |
Laikam darbs nav tas labaakais, ja ir domas: "Kaapeec darbs nevar skist tik pat forss ka viss cits. Kaapeec peec darba vienmeer ir patiikama atvieglojuma sajuuta, ka vairs nav jaadara tas. Kaapec es nevaru buut kaut kur veiksmiiga?! " Njaa, esmu nogurusi. Un viilusies. Sevii. Es brienu arvien dzilaakaa un dzilaakaa putraa.. Man Tevis pietruukst. Veel joprojaam. Esmu nozeelojama. Punkts. |
Draudzīgiem skatiem tikai! :) Ja esi gatavs morālai izvarošanai lasot emociju uzplūdus, tad uz priekšu :) Subjektīvi brutals viedokis man noder! Ja nē, tad veiksmīgu dienu cibiņ ;)
|
"nothing but nothing…" /Twilight- new moon/ "Turn down the lights, turn down the bed /George Michael- I cant make you love me/ "I wake up in the morning /Avril Lavigne- Naked/ "My heart goes boom boom boom, /Enigma- boum boum/ |
If i were a boy i think i could understand how to be a better man. but your just a boy... /Beyonce- if i were a boy/ Pats sāpīgākasi ka viņš jau pēc mūsu superīgā randiņa vakarā to darija ar bijušo. Tā ir kā nodevība. drausmīgi tādā ziņā. Gadās, tagad atliek vienīgi gaidīt :)
|
^__^ you made my day even you didnt come! ;) |
es nek odaudz negribu, tikai lai kāds mani samīļo un skums pēc manis. lai ir vēle atgriezties... |
Tik tiešām dažreiz.. Dažreiz es vēlos zināt, kas ad īsti notiek tavā galvā. Dažreiz vienkārši gribās, lai tu pasaki kā ir. Vai tiešām tu domā ko raksti, vai tā ir... pieklājība. Jā, man patīk skaidrība man patīk, ka es jūtos droša, par to kas notiek ap mani par to ka es zinu, ka es VARU domāt to ko es domāju, es varu vēlēties to, ko es vēlos, es varu darīt to, ko es vēlos darīt. Es vēlos lai tu mani nepārprastu kaut... viņš būtu tu Bet laikam man nekad to neuzzināt |
Brise pārleļas uz labākiem pasaku laikiem, kā Fairy |
Viņš to izdarija! Šodien pārspēja pac sevi!!!! Nē nopietni Dievs ir tik tiešām ģeniāls!!! Nepeitiek ar to ka man augstskolas pārstāve sastāstija muļķības, ka uz Iļģuciemu jābrauc ar tresō tramvaju kaut tas kursē no Juglas uz Kengaragu(WTF!!!) bet pac svarīgākais- viņi sastāsitja muļķības, ka man būs ja'vada nodarbība 6gadīgiem bērniem, bet izrādās man ibja jaukta grupiņa... Tātad Lauma ne tikai apmaldījās(loģisk ies meklēju citu kkādu transportu) bet vēl nepareizi bija sastādijusi nodarbību un bērniem bija par sarežģītu un man bija vismazākais panktu skaits no visiem!!! Ak jel, apokopējas darbs jau mani gaidi!!!! |
1. atvainojos bet es vnk nespeju neuzrakstit so vestijumu, te v man milais Dievs!!! Padlies Dievs ka tu mani tik loti mili!! Secinajumi- neuzticies nevienam, nepielaid sev kaltru nevienu, nemili nevienu citesu savu kruzi " viss vienmer beidzas ar cuku un saplestu kruzi" un vel viens secinajums- dievs ir drankis vai vnk es vinam esmu atnemusi konfekti un vins man to piemnes viiiisu muzu!!! beigsu uz sis visnotal pozitivas nots...
|
HA!!!!! Es jūtos tik kruta!!!! Es tagad jūtos ka visu varu jo ja es spēju izturēt iepriekšējo nedēļu tad... uhh.... I'm so fucking happy ^^ I am strong :) Unn.... es noteikti nopirkšu mazo princi... damd, laba grāmata "Vispirms tu apsēdies zālē- tā patālāk no manis. :) |