smaidu · vācele

Entries · Archive · Friends · Profile

* * *
ehh ehh
ak jel! izrādās pacietība tiktiešām atmaksājas! bet tā pat...
eh.. i miss. kā es gribētu tev to pateikt!
Kā es gribētu to dzirdēt no Tevis!

ehh...

* * *
So this is it!
So this is it! Jau pec 6 h un 20 min es modisos lai atklatu vienu no vissvarigakajam patiEsibam par sevii- vai es maz esmu lideris un vai es speju ko tadu, Jo vadit spej daudzi, bet but par lideri nee...
Man liekas, ka viss buus labi:) citadak nevar buut!:)
paldies ance:)
* * *
hmm
Kā var notikt kas tāds?
Ne līdzīgi?
Ne tuvi?

Bet sirds ta jūt?! Weerd

* * *
CODE
[align=center][font=times][SIZE=20]Ludo [color=4D5D53] [/SIZE] Alegry[/color][/font][/align]
[align=center][IMG]http://i268.photobucket.com/albums/jj35/cudak31177/Kad%20sam%20bio%20mali/CharlizeTheron.jpg[/IMG]
[SIZE=0] kādas tēlam raksturīgas dziesmas
lirikas iekļaujoties
trīs rindiņās[/SIZE][/align]

[align=center][font=times][SIZE=10][color=4D5D53]Lai reālā pasaules vēsture vēlāk nenāktu zināma[/SIZE][/color][/font]
[SIZE=2][i]un nekļūtu cilvēkiem saprotama. Pie mums šie noslēpumi ir drošībā.[/i][/SIZE]

[/align][LIST][b][color=78866B]Ludo[/color][/b]. Riņķoju ap savu asi jau [b][color=738678]divus gadu desmitus[/color][/b], bet mēnesi pirmoreiz ieraudzīju pirms [b][color=738678]četriem vai pieciem[/color][/b] gadiem. Es pamodos un atverot acis mani apžilbināja [b][color=738678]vēstule epastā[/color][/b]. Un ja tu uzmanīgi ieklausītos tu sadzirdētu mani saucam [b][color=738678]fejas, dievietes un citus zvērus[/color][/b].
[/LIST]

[align=center][font=times][SIZE=10][color=4D5D53]Mēs esam Pasaules dvēseles bērni.[/SIZE][/color][/font]
[SIZE=2][i]Vienīgi reizēm mūs māc klaustrofobiskas izbailes, kuras nomāc mūs milzīgā plašumā.[/i][/SIZE][/align][LIST]
[b][color=738678]Vārda nozīme[/b][/color]:Ludo- spēlēt(no latīņu valodas) Alegria- prieks(no portugāļu valodas)
[b][color=738678]Dzimums[/b][/color]:meitene
[b][color=738678]Vecums[/b][/color]: 14
[b][color=738678]Orientācija[/b][/color]: vēl ir meklējumos, bet pagaidām izskatās, ka heteo.
[b][color=738678]Etniskā piederība[/b][/color]: angliete/amerikāniete
[b][color=738678]Vēlamais tornis[/b][/color]: Atlantīda
[b][color=738678]Īpašā spēja[/b][/color]: neredzamība
[b][color=738678]Kanona/oriģināltēls[/b][/color]: ...noup
[/LIST]

[align=center][font=times][SIZE=10][color=4D5D53] Nakts melnumā, kad debesis ir tik skaidras, kā tavas tumšzilās acis[/SIZE][/color][/font]
[SIZE=2][i]Var saskaitīt miljoniem zvaigžņu - mazās, blāvās un tās straujās, krītošās[/i][/SIZE][/align][LIST][b][color=738678]Acis[/b][/color]: Ludo acis bija gaišas un izteiksmīgas zilā krāsā. Acis noteikti bija viņas mīļākā ķermeņa daļa, jo tajās ielūkojotes viņa saujtas kā mājās- pie jūras krasta siltā vasaras dienā! Viņas tēvs vienmēr smējās, ka viņam pat uz pludmali nevajag iet, jo ielūkojoties meitas acīs viņš jau to tā pat var redzēt un sajust. Tādēļ arī daudziem ctiem patika skatities tieši meitenei acīs, jo tās piesaistīja cilvēku uzmanību, bet Ludo tas likās ļoti nepatīkami.
[b][color=738678]Mati[/b][/color]: Ludo dabīgā matu krāsa bija pelēka. Viņas māte aizveda meitu pie friziera izbalināt šķipsnas desmit gadu vecumā un kopš tā laika Ludo patstāvīgi balina matus, jo viņai ļoti nepatīk pelēkais tonis matos. Viņas mati dabīgi lokojas un tos ir grūti savaldīt. Tādēļ bieži Ludo matus nēsā izlaistus, ļaujot tiem viļņoties vai vienkārši saņem tos astē. Mati bija nedaudz garāki par plecu, jo viņai nepatika gari mati. Tie viņai lika izskatīties vēl smalkākai un justies vēl bezspēcīgākai.
[b][color=738678]Seja[/b][/color]: Ludo bija dabīgi ļoti gaiša sejas āda uz kuras ļot ātri parādījās vasaras raibumi pat pie mazākā saules stara. Bērnībā viņa to dievināja, bet kopš viņa pārcēlās uz Angliju, viņa nevarēja tos ciest tādēļ katru rītu viņa ļoti rūpīgi uzlika make up- tonālo krēmu un pūderi, kas noklāja vasaras raibumus un skropstu tušu, kas padarīja viņas gaišās skropstas melnas, kā arī lūpu spīdums, kurš izcēla viņas vijīgās vidēji lielās lūpas. Viņai nepatika, ja kāds viņu redzēja dabīgu un ļoti reti kurš to bija vispār piedzīvojis, jo skolā viņa vēlējās saglabāt citu tēlu. Nevis tādu kā mājās. Viņas augstie vaigu kauli un nedaudz apaļīgie vaigi radīja sava veidda māklsīgu izskatu- kā lellei vai manikenam. Tas viņai patika, jo viņa nebija sevišķi komunikabla šajā akadēmijā un tas noteikti aizbaidēja cilvēkus.
[b][color=738678]Garums&svars[/b][/color]: Ludo, kā jau pusaudze vēl tikai plauka kā sieviete un viņas augums nebija ļoti vijīgs. Tikai apaļie vaigi liecināja, ka bērnībā viņa bija apaļīga. Viņa bija nedaudz garāka kā tipiska viņas vecuma meitene- 1.70, bet svars bija normāls- 54 kg. Viņu apmierināja viņas ķermenis.
[b][color=738678]Īpašas pazīmes[/b][/color]: Ludo bija viena rēta zem zoda kreisajā pusē, kuru viņa rūpīgi maskēja, auskari ausīs un viens sudraba riņķītis iekšējā auss ļipiņā.
[/LIST]

[align=center][font=times][SIZE=10][color=4D5D53]Miglas smarža pusdienlaikā vijās viņai matos [/SIZE][/color][/font]
[SIZE=2][i]Un meklēja atbildes uz jautājumiem tās sirdī[/SIZE][/i][/align][LIST][b][color=738678]Patīk[/b][/color]:kā lietus lāses sitās pret loga rūti; rudens; sudrabs; suņi; pastaigas; gleznošana; spēļu spēlēšana ar mīļiem cilvēkiem; grāmatu lasīšana; biblotēkas; mūzika; skaisti auskari; vientulīgi rudens vakari pie kamīna ar tēju; peldēšana; begonijas
[b][color=738678]Nepatīk[/b][/color]:iedomīgi cilvēki; kafija; viss kas saistīts ar cigaretēm; haoss; ļaunums; dumji cilvēki; aprobežoti cilvēki; melnā krāsa; mīlestība; sarkanas rozes
[b][color=738678]Stiprās puses[/b][/color]:
runāšana- spēs pārliecināt gandrīz ikvienu, jo māk argumentēt apgalvojumus vai piegrozīt sarunu tā, ka iznākums ir viņai par labu. Vienalga vai viņa runā ar pasniedzēju vai izskatīgu puisi.
gelznošana- dzīvošana pie jūras dara savu un bez tās viņa nevarētu iedomāties savas vasaras Anglijā. Un praktizēšana dara savu, jo tagad tas viņai padodas labi.
mācības- akadēmiskā apzinība ir augstā līmenī, kā arī viņa pēc dabas ir ļoti zinātkāra.
skriešana- viņai patīk skriet. viņai riebjas komandas sporta veidi bet skriešana un teniss ir viņas sirdslietas.
cilvēku uzmundrināšana- pateikt īstos vārdus īstajā vietā māk. Tikai viņa to nedara ikvienam
ēst gatavošana- viņai patīk ēst tādēļ arī gatavot :D
[b][color=738678]Vājības[/b][/color]: tēja; suņi; ģimene; ēdiens; gleznošana
[b][color=738678]Bailes[/b][/color]: nāve; sāpes; vilšanās kādā
[b][color=738678]Noslēpumi[/b][/color]:
tic dievam, kaut apgalvo pretējo
viņa nav sava tēva meita un viņš to nezin
netīšam noslīcināja kucēnu bērnībā
[b][color=738678]Skaistākā atmiņa[/b][/color]:
Ludo mamma bija angliete, bet tēvs amerikānietis un visu savu bērnību ludo nodzīvoja ASV klausoties mammas stāstos par Anglijas saulainajām vasarām, izsmalcinātajām pieņemšanām un tējas dzeršanām ar kaimiņiem. Ludo bieži sevi iedomājās viņas vietā un beidzot sestajā savas dzīves vasarā viņa nonāca savā sapņu zemē- Anglijā.
Ludo atcerās lielo satraukumu, kas valdīja viņā, kad viņa dīvaina izskata melnā mašinā brauca pie vecmāmiņas uz lauku māju. Viņas mamma visu laiku uzsauca viņu, lai viņa beidzot dīdīties bet tēvs tikai saspieda viņas roku ciešāk un paspējās:
[b]Lai taču bērns priecājas! [/b]
Kad taksometrs piebrauca pie lielas, divstāvīgas akmeņu ēkas ar rožu vītnēm visapkārt Ludo elpa aizrāvās. Māja izskatījās gluži kā viena no tām daudzajām zīmētajām būdiņām pasaku grāmatās. Viņa sajutās kā Alise brīnumzemē un izleca no mašīnas skrienot uz durvīm. Attaisot tās vaļā viņas priekšā bija neliels koridros un dzīvojamā istaba, bet viņas nāsīs iecirtās salda jo slada smarža. Uz galda istabā stāvēja milzīgs begoniju pušķis. Viņa nodomāja, ka kad viņa izaugšot liela, viņai visa māja būs pilna ar begonījām.
[b][color=738678]Drausmīgākā atmiņa[/b][/color]: Ludo attaisīja mājas durvis un aiztaisot nometa somu pie durvīm. Mājā valdīja aizdomīgs klusums. Viņa paskatījās apkārt un iebļāvās
[b]Mammu![/b] Neviens neatbildēja. Viņa lēnām kāpa pa kāpnēm un klausījās savos sirds pukstots, kas nevaldāmi sitās viņas krūtīs. Viņai bija nejauka priekšnojauta.
No sākuma viņa iegāja mammas istabā, bet tur neviena nebija. Tad viņa iegāja savā istabā un tur arī neviena nebija. Ludo pamanīja, ka tēva kabineta durvis ir puspavērtas un lēnām iegāja tajā. Krēslā pie galda sedēja mamma un viņas seja bija ar melniem un sarkaniem pleķiem no raudāšanas un notecējušās skropstu tušas. Ludo piegāja pie mammas un cieši jo cieši paskāva un ļāva mammai šņukstēt azotē. Ludo nebija redzējusi mammu tik nelaimīgu. Nekad Ludo nebija redzējusi mammu šādā stāvoklī. Viņa paskatījās uz mammu, kas nu jau atkal bija neduadz pierimusi un nedroši pajautāja:
[b]k-kas noticis?[/b]
Mamma aiztaisija acis, lēnam ieelpoja un izelpoja un izspiedusi vārgu smaidu paskatījās uz meitu:
[b] Dārgā. hmm dzīvē notiek dažādi un lietas... ai ko es te cenšos piemānīt. Tavs tēvs mūs pameta citas sievietes dēļ! Tas *&^% ^%$# vairs nevēlas būt ar mums! [/b] mamma jau dusmīgi nobļāvās n trīcēja. Ludo neatceras, vai mamma vēl kaut ko teica, bet viņai bija sajūta, a visa viņas pasaule sabrukusi un viņa juta dziļu naidu pret teti un mammu un visiem. Viņa nespēja iedomāties, ka viņas dzīve varētu būt citādāka. Viņa paskatījās uz raudošo mammu un piespieda viņu tuvu klāt. Viņa zināja, ka tagad viņai jārūpējas par mammu. Neviens cits to nedarīs.
[b][color=738678]Ieradumi[/b][/color]:
karsta tēja no rītiem
grāmata pirms gulētiešanas
matu virpināšana
cilvēku labošana, ja saka ko nepateizi
spēļu spēlēšana savā nodabā
cilvēku vērošana
sapņošana
[b][color=738678]Persnība/Izskats[/b][/color]: Klusa, inteliģenta, nedaudz noslēpumaina
Ludo nebija izteikta ģērbšanās stila. Viņai patika kleitas. Tikai nesen viņa tās atklāja un tagad viņa aizraujas ar tām, bet džinsi tik un tā paliek viņas mīļākais apģērbs. Viņai patīk praktiskas drēbes, bet pēdējā laikā viņa ir pamanījusi, ka arī sievišķīgas drebes viņu intersē. Visvairāk viņai patīk dažādas rotas- īpaši auskari. To viņai nevar būt par daudz. Gari zābaki ar vai bez papēdi bija viņas iemīļotāie, bet pa telpām viņa deva priekšroku nēsāt atvērtas zandales, jo tās bija daudz ērtākas.
Ludo nebija iedomīga, drīzāk viņa nemīlēja sevi, jo tomēr dziļi sirdī viņa sevi vainoja pie vecāku nāves. Viņa mūžīgi tiecās pēc kāda ideāla, jo cereja, ka tad tētis gribētu būt atkal ar viņu un mammu. Ludo bija klusa un piesardzīga un dažkārt jutās neredzama(līdz neatklāja, ka tiešām var būt neredzama). Tas gan notiek tikai īpašās situācijās, kad viņa nobīstās vai dusmojās. Viņa ļoti rūpīgi izturas pret savu izskatu. Viņas perfekcionisms dažkārt aiziet pat tik tālu, ka vienreiz klases biedrenei izrāva skropstu, jo tā nepareizi auga.
Ludo nebija nepatikas pret citiem. Ludo nebija simpātijas pret citiem. viņai drīzāk bija vienalga. viņa bija ieguvusi draugus un nācās zaudēt viņus, tādēļ viņa, mācoties no savām kļūdām, šoreiz necentās ieviest daudz draugu, jo zin, ka tas beigsies sāpīgi. Viņa jau skolā jutās kā friks. Tagad viņa ir vidē, kurā ir daudz tādi kā viņa, bet viņa tik un tā nespēj šeit iejusties. Neteiktu, ka viņa pat cenšas. Viņa vislabprātāk paliktu malā un vienkārši vērotu.
Ludo nav ļauna. Ja varētu viņa samīļotu visu pasauli, tikai viņa nevēlas, lai to uzzinātu citi, jo viņai liekas, citi to nevēlas, tādel daži Ludo uzsakta par dīvainu. Daudzi ludo uzskata par ļaunu vai iedomīgu, jo nelēkā apkārt un nesaka, " cik pasaule ir skaista" Un viņas sarkasms dažkārt pārkāpj robežas. Bet Ludo sevišķi tas nerūp.
Ludo ļoti nepatīk, ka viņu aizsūtīja prpm no mājām. Nepietiek, ka viņu aizveda no ASV uz jaunu vidi Anglijā. Nu un kad, ka viņai ir spējas. Tādēļ jau nevajag viņu izolēt no sabiedrības. Tādēļ savā ziņā viņa veljoprojām dusmojas un mammu un skolu parādot attieksmes problēmas, kuras vēl pastiprina pusaudža vecums un sava " es" meklēšana.
Viņā ir divas personības- bērnības laimīgā jautrā naivā metene un tagadnes noslēgtā un emociju apkrautā pusaudze, tikai vēl nevar zināt, kas beigās ņems virsroku. Laiks rādīs.
[/LIST]

[align=center][font=times][SIZE=10][color=4D5D53] Nezināma vēja plūsma neaizvērtu durvju spraugā[/SIZE][/color][/font]
[SIZE=2][i]Beigu beigās tāpat katrs atgriežas tur, kur viņiem īstā vieta.[/i][/SIZE][/align][LIST][b][color=738678]Dzimtā pilsēta[/b][/color]: Newhempton USA
[b][color=738678]Pašreizējā dzīvesvieta[/b][/color]: Anglija netālu no Londonas
[b][color=738678]Mātes vārds[/b][/color]: Virdžīnija Anna Betsone
[b][color=738678]Tēva vārds[/b][/color]: Džeimss Teodorss Algery
[b][color=738678]Vecāku atrašanās vieta[/b][/color]: tēvs- Ņujorka, NY USA māte- Londona, Anglija
[b][color=738678]Māsas/brāļi[/b][/color]:jaunākā māsa- Ergona
[b][color=738678]Dzīvnieki[/b][/color]: suns- vidusazijas aitu suns Riekstiņš(īstajā vārdā Rokijs)
[b][color=738678]Biogrāfija[/b][/color]:
Ludo vecāki iepazinās, kad viņas tēvs bija darba darīšanās Anglijā un kādu vakaru vienā no bāriem ieraudzīja daiļu angļu jaunkundzi, ar kuru viņš pavadīja fantastiskas četras dienas, bet pēc atgriešanās ASV nespēja viņu aizmirst. Viņa pārcēlās pie viņa uz ASV un viņi tur laimīgi nodzīvoja desmit gadus.
Ludo bija pirmdzimtā, meita un vēl ļoti gaidīta. Viņa no savas bērnības atceras daudz un gaišu atmiņu. Ludo spilgi atceras, kā māte viņu aizveda pie jūras un nolika priekšā molbertu un ielika rokās otu. Ludo tas likās brīnumaini- kā no tādas mazas otas nāk ārā tik daudz brīnumainu krāsu un formu. Tā bija viņas un mammas iemīļotākā nodarbe- gleznot. Ludo māja bija pilna ar mammas gleznotām gleznām un Ludo vēlējās, kaut viņai tā pat būtu, kad izaugs liela.
Par tēvu ludo ir arī jaukas atmiņas- tēvs viņai mācija šahu, bet ludo tikai to vien spēja kā priecāties par smukajām figūrām, bet tētis tikai pasmējās par viņas sajūsmu. Viņi biezi spēlēja dažādas spēles un tieši tēvs bija tas, kurš lasīja viņai priekšā grāmatas. Bet ne jau pasaciņas bet skaistus romānus un stāstus. Ludo jau no bērnības iemīlēja grāmatas, jo tajās bija tik daudz brīnumainu lietu, ko viņa vēlāk sapņoja.
Ludo ar māsu ir bijušas labas attiecības. Protams no sākuma bija skaudība, ka nebija vairs vienģā princesīte mājās, bet mazā māsa bija tik piemīlīga, ka bija neiespējami viņu neiemīlēt un tādēļ viņas darīja kopā dažādus nedarbu! Gan zaga tēva šaha figūriņas, lai izkalidētu bārbijas, gan lauza oztas un krāsoja viena otru. Kopumā Ludo bērnība bija ļoti saulaina un gaiša,
Viņas pirmā skolas diena bija ļoti bēdīga, jo viņa ļoti nevēlējās pamest mammu un mājas, bet tai pašā laikā skola bija jauna zināšanu krātuve, ko viņa sāka dievināt ļoti ātri. Kopš iestāšanās skolā viņas un tēva attiecības uzlabojās un viņi satuvinājās, jo abi divi varēja caurām dienām runāt par dažādiem atklājumiem un interesantām lietām
Varētu teikt, ka Ludo dzīve bija ideāla, līdz viņas vecāki izšķīrās un viņai nācās atstāt tēvu. Viņi viens otru dievināja un tas bija noteikti smagākais, ko viņa darīja savā mūžā, bet zināja, ka viņai jārūējas par mammu.
Lai gan Anglija bija fantastiska, viņai pietrūka pludmales, draugu un tēva un viņa kļuva arvien noslēgtāka. viņa nevarēja izrādīt sāpēs via bēdas, jo vajadzēja atbalstīt mammu. Viņa savā ziņā uzņēmās mammas lomu mammai, jo Ludo vecmāmiņai bija problēmas ar Šeriju un bridžu un viņa faktiski vispār nebija mājās. Šī iemesla dēļ Ludo aizsūtīja uz akadēmiju- lai viņa nebūtu visu laiku viena mājās un mamma savā ziņā cerēja, ka ja meitai nebūs jārupējas par viņu, tad ludo atkal būs tā mazā nebēdnīgā meitene, kas reiz bija.
[/LIST]

[align=center][font=times][SIZE=10][color=4D5D53] Vakar nežēlīgi tikai pakārta mīlestība.[/SIZE][/color][/font]
[SIZE=2][i]Žandarmi atrada to prieka mājā, sasprādzēja rokas un aiz matiem vilka pa visu vecpilsētu[/i][/SIZE][/align][LIST][b][color=738678]Pastāsti mums[/b][/color]: Es izvēlējos šo tēlu, jo šis bija tāds tēls, kurš man uzplaiksnīja prātā un radās vēlme to īstenot dzīvē. Jāsaka gan, ka Ludo nav līdziga man, bet noteikti sava veida alternatīva gan. Ludo ir improvizācija un cerams, ka šī improvizācija, beigās pārvērtīsies par skaitstu simfoniju vai vismaz sonāti.
[b][color=738678]Ēnu čuksti[/b][/color]: Katrs pats
[b][color=738678]Posta paraugs[/b][/color]: [qoute]
Ludo lēnā, mierīgā solī soļoja pa
[/LIST]

[align=center]------------------------------------------------------------------------------
[size=-3]
This application was made by [URL=http://z10.invisionfree.com/CAUTIONTOTHEWIND/index.php?showtopic=18427&hl=]JUL!ET[/URL]. She worked really hard on
this and watched seasons one through three of Supernatural in 3 days.
She's so hardcore.And you wouldn't want to make
[s]Dean Winchester[/s] Romeo mad by stealing it now would you?
He'd have to come after you with a stick. It wouldn't be pretty,
now go play nice and don't steal her stuff.
[/size]
------------------------------------------------------------------------------

* * *
maju
tas laikam ir liktenis- buut otrajai. Nebut pirmajai! Bet ko lai dara ja t'ads liktenis! Sadziivosu! :)
* * *
Pff
Cibins no iPod iesuukaa
* * *
ņam ņam baltā šokolād
"Ak dievs es miršu. ATKAL"
Viņas prātā skanēja visu laiku tikai viens teikums.

Viņa gulēja uz zemes aukstumā un centās ievaidēties, vai vismaz iebļauties, bet neko nespēja izdvest. Viņa Skatījās tumšajā tukšumā un juta, kā viņas ķermenis sūrst.Kā šilts šķidrums pamet viņas ķermeni. Viņai likās, ka pat matu galiņi sāp. Karstas asaras dedzināja viņas vaigus, bet visu pārējo ķermeni durstīja aukstums. Viņa nespēja padomāt.
"un tā viss man beigsies. es miršu. viena. aukstumā. uz ielas..."

Kaut kas pārtrauca viņas domas. Sauciens.

"Vai ar Jums viss kārtībā?!"Ak dievs, atbildiet lūdzu!" Viņai ir pulss. viņa ir dzīva. Ko man darīt? SHIT! Kāpēc ar mani notika visas maucības, kas vien var notikt!?" Ātrie! jāizsauc ātrie! Hallo?! Es iekļuvu autoavārijā! Jā, Nē, nē ar mani viss kārtībā, bet šeit ir meitene, kura cieta. Steidzīgi! Skanstes un Dambja krustojums!Ātrāk!" klusums. "Shit, shit shit!!!!"I'm so fucked up!"

Viņa dzirdēja vīrieša balsi un sajuta siltu pieskārienu pie kakla. Viņa noraustījās u vēlējās, kaut tas nekad neatlaistos. Viegla alakhola dvaša bija sajūtama gaisā. Viņa nespēja. Viņa zaudēja samaņu.

Pīp. pīp.pīp.pīp.
Sirds. Tā bija mana sirds. Nekad nebiju domājusi, ka sajutīšos tik laimīga sadzirdot savu sirdi. Tās patstāvīgos un vienmērīgos pukstus. Dzīvību manī.Es ieelpoju un meģināju atvērt acis. Tas bija grūti. Likās, ka veseris uzlikts uz plastiņiem.

Spoža gaisma apžilbināja viņu, kad viņa beidzot atvēra plakstiņus. Viss bija balts. Viņa dzirdēja elpošanu sev blakus. Mušu sīcam kaut kur pie loga. Soļus pa gaiteni. Likās, ka viss ir daudzreiz skaļāks. Un kaitinošāks. Viņas galvai tas netpika. Galva tā jau sāpēja, bet šis skaņas padarīja to neciešamāku. Viņa izelpoja.

Gaitenī varēja dzirdēt steidzīgus soļus un balsis. Viņa tās nepazina. Soļi apstājās un durvis atvērās. Viņa ātri aizvēra acis un tēloja beigtu. Vai vismaz aizmigušu. sirds darbība nodeva viņu, bet nelikās, ka atnācējus tas uztrauktu.

"You don't understand! Dad is going to be mad! I'm so fucked up!" viņa dzirdēja izmisušu balsi. Tā bija tā pati balss, kas runāja, kad viņu notrieca. Tas bija cilvēks, kas viņu notrieca. Viņa juta kā spiediens sakāpj viņas galvā un viņas sirdspuksti atkal viņu nodeva. Bet viņa vēljoprojām tēloja beigtu.

"Calm down now. We can fix this. Just be patient." Nu jau mierīga, dziļa balss noteica. Viņai šķita, ka tā ir visnomierinošākā skaņa, ko viņa ir dzirdējusi. Ja viņai nesāpetu katrs muskulis, viņa pasmaidītu.

"You don't understand! If that bitch will die, im doomed! Dad is going to kill me! Shit!" viņs izmisis iesita pa sienu. Viņa pieņēma, ka ar dūri. Viņa dzirdēja viņa elsas. Viņa jutās vainīga. Neizsakāmi vainīga. Viņai bija žēl vīrieša. Viņa nopūtās, atvēra acis un nokunkstējās.

Četri acu pāri pavērās pret viņu. Viņa redzēja divus stāvus savā preikšā. No sākuma viņi likās miglā tīti, jo atkal acis apžilba, bet tad skatis palika skaidrāks.

Viņas priekšā stāvēja divi jauni vīrieši. Gari, tumšiem matiem. Dvīņi. Bet tas bija viss, kas viņiem bija kopīgs. Viens bija nožēlojamā paskatā. Asiņaini džinsi un krekls ar uzrotītām rokā. Varēja redzēt sasitumus uz sejas un kurpes arī bija cietušas. Viņs izskatījās nomākts un reizē atvieglots. Laikam šis arī bija avārījā cietis. Viņš novērsās. Bet viņam blakus stāvēja pretstats- jauns vīrietis uzvalkā un zaļā kreklā. Viņš izskatījās diezgan augstprātīgs. Ieraugot mani viņš lietišķi noteica. "Labvakar". Uzreiz viņš pagrieza seju pret logu it kā manis tur nebūtu un lēni piesoļoja pie tā, ignorējot citus pacientus. Kretīns

Savukārt otrs brālis paskatījās yuz mani un piegāja pie gultas satverot roku. Tas bija sāpīgi, bet jauki:
"Sveika, es jau uztraucos, ka nekad nepamodīsies! Kā Tu jūties??"

"it kā mani mašīna būtu notriekusi" es nomurmināju un pasmaidīju. Viņš aarī pasmaīdija. Tas bija jauki. "kas tu esi?" es izdvesu klusi. Katrs vārds prasīja piepūli.

"Es ļoti atvainojos. Mani sauc Dāvids. Dāvids Seitlers. " Viņs satraukts nominstinājās. Diez tas ir viņa īstais vārds. Varbūt viņš meloja, lai vēlāk izvairītos no manis un es nepiedzītu naudu. Vai nenosūdzētu tēvam. Es nodomāju un pasatījos uz otru vīrieti.

"tas.. tas ir mans brālis Markuss." viņš pateica un paskatījās uz viņu. Maarkuss tikai skatījās logā it kā mūsu tur nebūtu. Dīvains cilvēks.

"Atūties. Rīt no rīta ārsts ar Tevi parunās" Viņš saspieda manu roku un pateicis to pasmaidīja. Bija patīkami redzēt viņa smaidu. Bija patīkami būt siltumā. Bija patīkami aizvērt acis un ieslīgt miegā.

- - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - -

"Galvas kontūzija, lauzta kāja 2 vietās, izmežģīta labās rokas locītava, viena lauzta riba, kā arī pirmās pakāpes apsaldējumi uz muguras." Arsts nopūtās un nobeidza. Viņas pacēla acis un paskatījas uz mani.

"Lielsiki, tad jau man arī kaut kas nav." Es sarkastiski noņurdēju un smagi nopūtos. Nebija tik traki no rīta. Galva vairs nesāpēja tik ļoti. Lai gan sajūta, ka mani būtu notriekusi mašīna mani nav pametusi. Un noteikti nepametīs tuvākajā laikā. Es vairāk uztraucos par mācībām un darbu. Nekas. Tas superpāris man samaksās par visu. Burtiski.

Viņas domas pārtrauca ārsts "Jūsu stāvoklis nav tik traks un domājams pēc 5 dienām Jūs varēsiet pamest slimnīcu, bet gultas režīms Jums būs jāievēro vismaz nedēļu."

"lieliski, kas var būt labāks par atvaļinājumu mēneša garumā mokoties sāpēs un gultas režīmā."Es īgni noņurdēju un palīdu zem segas. Slikts garstāvoklis pārņēma mani no šīs domas vien.

"Es neko nevaru darīt jaunkundz. Nākošreiz esiet uzmanīgāka". Viņš pameta telpu

Es paliku viena ar savām domām. Jā karma tiešām ir pakaļa, bet es šaubos, ka visi, kuri salauž kādam sirdi tiek notriekti ar mašīnām. Nu labi daudzi cikvēki tiek notriekti, bet ne jau tikai tādēļ. Fui fui tos mūziķus, kuri.."

Jau atkal manas domas tika pārtrauktas, jo telpā ienāca Dāvids ar milzīgu dzeltenu rožu pušķi, augļiem un pusdienu kārbu. Viņš pasmaidīja. Es arī pasmaidīju, jo viņš izskatījās daudz labāk. es teiktu ļoti.

"Labrīt, kā mēs šodien jūtamies?" Viņš līksmi noteica un nolika puķes blakus manai gultai. Ome blakus gultā uzmeta saraknu aci un turpināja skatīties savu portatīvo TV, mēģinot izlikties, ka neklausās.

"Kuram nu labs, kuram nu... interesants.." Es nomurmināju vēljoprojām guļot ietinusies segā, bet pēkšņi man palika.. karsti. Diez vai tas būtu mana slepakvas dēļ vai kā. Es pasmaidīju.

"Lieliski, es jau redzu burvigajā sejā smaidu!" Viņš nu jau līksmi iesaucās, nolikdams krēslu pie manas gultas un ieliekot klēpī man kasti, kas interesanti smaržoja. "Es nezināju, kas tev garšo, tādēļ mērķēju uz labu laimi. Mans brālis zin labu vietiņu, kur ir fantastisks suši."

Suši?! Vai es dzirdēju suši. ņam ņam ņam. Pat manas sāpes un antibiotiku kalni nespēja litk atteikties no šī brīnumgardā ēdiena. Es lēnām atvēru acis ar spīdošām acīm un ieraudzīju daudz mazus aplīšus saliktus rindā, kuriem blakus bija pudelīte ar soju, mazs plastmasas trauciņš, salvetes un zīmīte. "WTF" es nodomāju un izvilku uzmanīgi zīmīti.

"I hope you will get well soon. M"

Hah. Cik jauki, bezpersoniski un stulbi. Labāk nebūtu rakstījis neko. Es pamanīju Dāvida ziņkārīgo skatienu, bet es to ignorēwju un iemetu zīmīti atvilknē un nu jau kāri ķēros klāt ēdieana sagatavošanai.

"Kā tu jūties šodien? Labāk?" Viņš ziņķārīgs jautāja.

Es jau bīju paspējusi iebāzt mutē pirmo suši gabaliņu, tādēļ sakožļāju to un tad atbildēju, lai nepasiekalotu viņu ar rīsiem un lasi.
"Labāk. Tagad ir lielāka saprašana kas un kā, kā arī ārsts mani apgaismoja kas ar mani kaiš. Tikai tā policiste gan bija... nejauka.."

Viņš sarāvās izdzirdot vārdu policiste un kļuva nopeitnākš.
"Policiste? ja? Un ko Tu viņai pateici.?" Viņš jau kļuva nervozs. Es arī būtu viņa vietā.

Es nedaudz nostomstījus un domāju ko teikt. "nuu... kā bija. Ka es stāveju, pie pasta kastītes un pagriezusies ieraudzīju spožu gaismu un tad es atceros, ka gulēju uz zemes un, to ka Tu sauci policiju. "es isumā pastāstiju visu kā bija. Izlaidu daļu par vēstuli un elpu. Nepateicu plocistei, jo nelikās, ka viņš būtu to pelnījis. "Ko Tu pateici?"

"Aptuveni to pašu. Man ir tik ļoti žēl par notikušo. Es vienkārši pēc darba aizgāju nosvinēt darījumu ar draugiem un tas ievilkās un domāju, ka ir droši braukt mājās, bet nenovaldīju stūri uz apeldojušā ledus". Man tiešām ļoti žēl par visu. Viņš nodūra galvu un skatījās zemē ņurcīdams pirkstus.
"emm.. em.. es gribēju ko lūgt... redzi... varbūt mēs varētu vienoties un tu neceltu.. apsūdzības pret mani..."

Es jau gaidīju ko šādu. no sākuma nekas labākas par stulbu joku man neiznāa ārā. "bet protmas, ka varam. sagādā man izklaidi nākamajām trīs nedēļām, kamēr man būs gultas režīms un iestāsti manam priekšniekam ka viņš nedrīsktmani atlaist un mēs būsim kviti!" es sarkastiski noteicu un pasmaidīju.

'Viņš neticīgi manī pavērās un pasmaidīja, jo saprata, ka ieguva, ko vēlējās.
"Heh bez problēmām, tev patīk blondīņi, vai brueti? viņš smaidot jautāja.

"nuuuu ka tik izklaidē." es pasmējos.

"Neuztraucies. Es apmaksāšu visu kas saistīts ar tavu atveseļošanpos un par darbu- ja tevi atlaidīs varēsi nākt strādāt uz manu uzņēmumu. To visu var viegli atrisintā." viņš nu jau paŗliecināts atspiedās krēslā un smaidīja.

Es pasmaidīju un sapratu, ka šī ir mana iespēja un man tā ir jāizmanto.
"Labi!" Es smaidot noteicu un paņēmu vēl vienu suši.

Viņš apmierināts pasmaidīja un piecēlās. Viņš visnotaļ labi izskatyijas tumšos džinsos, kreklā ar sportisku žaketi. Es pasmaidīju.

Viņš atsmaidīja pretī un gāja uz durvīm turot rokā savu mēteli. "Tad līdz vēlākam. Varbūt vakarā brālis atvedīs vakariņas ja es netikšu"

"Atā" es noņurdēju. To gan es negribēju, bet neko darīt.
Es noliku savas pusdienas uz galdiņa un atspiedos gultā. Šis notikus izskatās daudz labāk, kā man likās. lieliski. Es pasmaidīju.

"Smadzeņu satricinājums, lauzta kāja, divas lauztas ribas, sastiepta rokas locītava

* * *
Memories
"Es skatījos uz Tevi iekš video un atcerējos cik labi mums kopā bija. Tavi smaidi, kas lika manai elpai aizsisties sajūsmā un siltums, kas piepildīja manu sirdi ikreiz kad ieskatījos Tev acīs.
Tava balss lika manai sirdij mest kūleņus.
Es apbrīnoju Tavu dumpinieciskumu un spēju jokot par visu, kā arī tikt galā ar problēmām. Tava uzņēmība lika man cerēt, kas viss patiesībā ir labāk kā izskatās :)
Protams neviens nav perfekts, arī Tev bija mazie kašķīši, kas traucēja, bet tie nav manā atmiņā.
Manā atmiņā Tu vienmēr būsi tas smaidīgais, jaukais, labi smaržojošais mūziķis, kas lika man aizmirst visu ar savu blasi un bezaisprieduma mīlestību!
Tu vienmēr būsi mana pirmā mīlestība!

Žēl, ka sanāca tā, bet tu vairs neesi tas cilvēks, kuru es pazinu, kuru es iemīlēju.
Piedod."

Viņa vēlreiz ar acīm pārskrēja pāri tekstam. Viņa to nelasīja, tikai pārskatīja, jo nespēja. viņai likās, ka viņa varētu raudāt, bet saprata, ka nav par ko. bija tikai skumji pateikt ardievas pagātnei. Ja sešus mēnešus var saukt par pagātni.

Viņa dziļi ieelpoja un pārlocīja vēstuli uz pusēm. Viņa vēljoprojām nespēja noticēt, ka šī vēstule tiks nosūtīta. Laikam rudens tiešām ir nostaļģijas mēnesis...

Viņa ievietoja papīra lapu aploksnē un nolaizīja tās malas un piespieda aploksni pie galda. Pagriezusi aploksnes priekšpusi viņa paņēma rokās pildspalvu un nominstinājās.
"Man taču nav viņa adreses..." viņa nodomāja un tad nobolīja acis. Viņa zināja viņa adresi no galvas. Vēljoprojām. atrunas, atrunas..

Viņa atkal ieelpoja un sāka rakstīt. Lēni un izteiksmīgi ar drukātiem burtiem, lai pastā saprastu. Viņai vienmēr bija bail, ka vēstules nenonāks pie adresāta tikai tādēļ, ka pastā nesaprastu viņas rokrakstu. Šoreiz viņa to visnotaļ nevēlējās.

Pabeigusi rakstīt adresi, viņa pārlasīja uzrakstīto un nopūtās. Tas nu ir izdarīts. Mazā zilganā marka izskatījās piemīlīgi uz aploksnes. Viņa pasmaidīja un sajuta atvieglojumu. Tas bija patīkami.

Viņa domāja, vai rakstīt atpakaļ adresi, bet tad pārdomāja. Tā pat sapratīs. Nav jau dumjš. Gandrīz. Viņa pasmīneja par šo frāzi, jo viņa vairākas reizes ķircināja viņu par šo frāzi. Dīvaini.

Piecēlusies no galda ar aploksni rokās viņa to ielika somā. Bet tad pārdomāja un devās ārā no mājas.

Viņai bija paveicies, jo pasta kastīte bija tikai pāris metrus no mājas. Viņa izskrēja čībās un piegāja pie kastītes. Pēdējo reizi viņa nominstinājās, bet tad žigli iemeta aploksni un tā pazuda melnumā. Viņa nopūtās.
"Tā nu tam jābūt."

Viņas skatienu apžilbināja spoža gaisma. Tas bija viss, ko viņa atcerējās.

Mūzika:
Bon Jovi- make a memory
* * *
Hell yeah
I'm back for good!
Un man tas patīk. Pat ļoti.
Un esmu dumja, dumja dumja. Bet tā pat es ienīstu kaķus, jo viņi ir kaitinoši un stulbi.

Katram no mums ir sava vājība un mana ir kaķis.

Ohh well. Atleast I wont die. Ir spend lots of money for it!
Deam

* * *
hmmm
Laikam darbs nav tas labaakais, ja ir domas:
"Kaapeec darbs nevar skist tik pat forss ka viss cits. Kaapeec peec darba vienmeer ir patiikama atvieglojuma sajuuta, ka vairs nav jaadara tas. Kaapec es nevaru buut kaut kur veiksmiiga?! "

Njaa, esmu nogurusi. Un viilusies. Sevii. Es brienu arvien dzilaakaa un dzilaakaa putraa..

Man Tevis pietruukst. Veel joprojaam. Esmu nozeelojama. Punkts.

* * *
Draudzīgiem skatiem tikai! :)

Ja esi gatavs morālai izvarošanai lasot emociju uzplūdus, tad uz priekšu :) Subjektīvi brutals viedokis man noder! Ja nē, tad veiksmīgu dienu cibiņ ;)

Mūzika:
Boum boum boum- Enigma
* * *
"nothing but nothing…"

/Twilight- new moon/

"Turn down the lights, turn down the bed
Turn down these voices inside my head..
cause I cant make you love me if you dont
You cant make your heart feel something it wont..."

/George Michael- I cant make you love me/

"I wake up in the morning
Put on my face
The one that's gonna get me
Through another day
Doesn't really matter
How I feel inside"

/Avril Lavigne- Naked/

"My heart goes boom boom boom,
every time i think of you"

/Enigma- boum boum/

* * *
If
If i were a boy
i think i could understand
how to be a better man.

but your just a boy...

/Beyonce- if i were a boy/
Skaisti, tiešām.
Nezinu kādēļ, bet šī dziesma mani ļoti piesaista. Tiešām
Interesanti, laikam tiešām tas kā jūtamies ietekmē mūsu mūzikas gaumi. Jo es tiešām jūtos kā šajā dziesmā.
Nezinu, pat kam uzitcēties. Es tiešām neuzticos sirdij. Nē, tas ir pārāk sāpīgi, bet kādēļ es tagad tai uzticos. Akli uzticos, ka viss būs kārtībā. Nezinu kādēļ. Man visu laiku liekas, ka tas viss ntiek nepazināti un nevērīgi. Tiešām žēl.

Pats sāpīgākasi ka viņš jau pēc mūsu superīgā randiņa vakarā to darija ar bijušo. Tā ir kā nodevība. drausmīgi tādā ziņā.

Gadās, tagad atliek vienīgi gaidīt :)

Mūzika:
kayne west- love lockdown
* * *
^__^
you made my day even you didnt come! ;)
* * *
es nek odaudz negribu, tikai lai kāds mani samīļo un skums pēc manis.
lai ir vēle atgriezties...
* * *
Dažreiz es vēlos kaut viņš būtu tu...
Tik tiešām dažreiz..
Dažreiz es vēlos zināt, kas ad īsti notiek tavā galvā.
Dažreiz vienkārši gribās, lai tu pasaki kā ir.
Vai tiešām tu domā ko raksti, vai tā ir... pieklājība.
Jā, man patīk skaidrība
man patīk, ka es jūtos droša, par to kas notiek ap mani
par to ka es zinu, ka es VARU domāt to ko es domāju,
es varu vēlēties to, ko es vēlos,
es varu darīt to, ko es vēlos darīt.
Es vēlos lai tu mani nepārprastu
kaut... viņš būtu tu
Bet laikam man nekad to neuzzināt
* * *
Brise pārleļas uz labākiem pasaku laikiem, kā Fairy
* * *
HA!!!
Viņš to izdarija!
Šodien pārspēja pac sevi!!!! Nē nopietni Dievs ir tik tiešām ģeniāls!!!
Nepeitiek ar to ka man augstskolas pārstāve sastāstija muļķības, ka uz Iļģuciemu jābrauc ar tresō tramvaju kaut tas kursē no Juglas uz Kengaragu(WTF!!!) bet pac svarīgākais- viņi sastāsitja muļķības, ka man būs ja'vada nodarbība 6gadīgiem bērniem, bet izrādās man ibja jaukta grupiņa...
Tātad Lauma ne tikai apmaldījās(loģisk ies meklēju citu kkādu transportu) bet vēl nepareizi bija sastādijusi nodarbību un bērniem bija par sarežģītu un man bija vismazākais panktu skaits no visiem!!!

Ak jel, apokopējas darbs jau mani gaidi!!!!

* * *
paldies tev ^^
1. atvainojos bet es vnk nespeju neuzrakstit so vestijumu, te v man milais Dievs!!!

Padlies Dievs ka tu mani tik loti mili!!
Ne tiesam tu esi izradijis savu milumu dazreiz bet nu sis jau parspej visu!!!
-paldies par izgasan os konkursa lai tiktu budzeta vieta, jo nedabuju rekmondaciju uz kuru palavos visvairak, ka ari diplomu par dalibu projekta
-paldies par lielisk odraugu kurs man melo acis skatidamies, pasauc mani uz tiksanos un igonre gandriz visu taas laiku, nosplaujas par manam jutam un dzivi un izskatras ka teju katru bridfi salauzis manu sirdi daudz sikas drumstalas un varesu atkal ieniist visu virsiesus un par visu! ga;vas sqapes cenosoties vinu izprast jau ir neizturamas
-paldies ka viens no retajiem draugiem kas man ir(u nvarpbut pat lqabakais) par sazin ko ir uz mnai apvainojies un knapi ar mani runa! Es ka parasti neapzinati maksu sastradat vnk idealas lietas(pateicoties manam burvigajam un apburosajam sirzu lauzejam kas cakare man smadzenes jau hmm otro nedelu vismaz)
-un visbeidzot nmogriezot man pedejo finasu avotu, lai jau lauma badojas un slikts bedu un paradu ieleja, jo rekinajas ar so naudu!!

Secinajumi- neuzticies nevienam, nepielaid sev kaltru nevienu, nemili nevienu citesu savu kruzi " viss vienmer beidzas ar cuku un saplestu kruzi"

un vel viens secinajums- dievs ir drankis vai vnk es vinam esmu atnemusi konfekti un vins man to piemnes viiiisu muzu!!!
Lielski!!!
Nevaru sagaidit nakam ovi na NEdarbu!!!!

beigsu uz sis visnotal pozitivas nots...

Tags:

Mūzika:
nafig necel
* * *
!!!!!!!!!
HA!!!!!

Es jūtos tik kruta!!!!

Es tagad jūtos ka visu varu jo ja es spēju izturēt iepriekšējo nedēļu tad...

uhh....

I'm so fucking happy ^^

I am strong :)

Unn.... es noteikti nopirkšu mazo princi... damd, laba grāmata

"Vispirms tu apsēdies zālē- tā patālāk no manis.
Es tevi uzlūkošu ar vienu acu kaktiņu,
un tu neko neteiksi.
Valoda ir nesaprašanās avots.
Bet ar katru dienu tu varēsi
apsēsties mazliet tuvāk"

:)

* * *

Previous · Next