Božena Chodunska

Pēc ilgiem laikiem pārgulēju dzīvoklī pie putekļiem un mantu maisiem un kastēm (izskatās kā kojās, kur nemitīgi kāds ievācas vai izvācas) un veicu novērojumus Rajonā (gari). Rajons tātad zied un zeļ, apakš logiem zied un zeļ samtenes, sētniece manās acīs ir daļēji reabilitējusies, jo nav izrāvusi ne ceriņu, ne astilbi (jā, jā es arī to iestādīju un īrisus arī, es esmu zaļais diversants), un viss tur glīti apkārpīts un drīz ziedēs flokši. Apkārt zeļ arī vietējā fauna. Sētas kaķenei atkal ir kaķēni (pie vainas atkal Maksis, kas ir nelaiķes Nilles dēlēns, un kuram saimniece Dainas tanta spītīgi atsakās laupīt manuprāt apstākļiem pārspīlēto vīrišķību), viens ir melns ar baltu astes galu. Kaķu populācija vispār plaši pārstāvēta, tuvējā graustā dzīvo divi ļoti skaisti balti, nu jau arī tie ir savairojušies, ja nu kādam ir kaķu trūkums, ir iespēja aiziet un sasmelt sev pēc skaita vai svara.
Kaijām arī ir bērni, un visur pretī tuntulē iespaidīga izmēra kaijulēni ar tādiem bērnu ģīmīšiem un izbrīnītām acīm. Tur tak vislielākajā ciniķī rodas mātes jūtas. Es nemaz nezināju, ka blakusmājā izgājšgad viens kaijas cālis novēlies no ligzdas, bet iedzīvotāji uzņēmušies rūpestu un izglābuši, un tagad kaija dzīvo speciālā staba galā uzceltā kaijas mājā, ja vēl nav nodibinājusi ģimeni, un visi viņu baro.
Īpašais dienas prieks - izskatās, ka īrnieks-kaimiņš, viņš arī dzērājs-invalīds ar saviem zeperiem ir izvācies, jo kāpnēs vairs nevalda TIK alternatīva smarža, papīri, drazas un citi viņu aktivitāšu pierādījumi arī nekur nemētājas, vienvārdsakot māja uzelpo pēc grautiņa, bet var jau būt, ka viņš tikai pārvācies uz vasaras rezidenci uzņemt spēkus jaunai sezonai.
Kas attiecas uz faunas pārstāvjiem-humanoīdiem, tad arī viņiem viss kārtībā. Viens man vakar aiz muguras ilgi un monotoni sauca "Ģevuška, a ģevušķa...ģevušķa", sauciens bija vientulīgs un stiepts kā tāda dumpja balss purvājā, tomēr es nospriedu, ka tas nav man, un pat ja man, es taču tāpat nekādi nevarēju palīdzēt. Divi pagāja garām risinot sarunu par eksistencialiem jautājumiem, es dzirdēju tikai druskas: ".., nu, a jesļi vzjatj, na primer, noļ semj na četiri..."
Vecās Maukas Dēls gan izskatījās sakrities, bet ar viņu vispār strauji iet uz leju. Mazais Aizdomīgais Veikaliņš joprojām dzirda Rajona nepilngadīgos, toties maizes un cukura krājumi kā vienmēr nebija papildināti (loģiski vispār, vai tad nepilngadīgie gurmāni rūpējoties par savu booz piekodīs maizi vai cukuru?).
Vienvārdsakot, gandrīz viss ir savās vietās, pastāvīgs kā nodokļi.