Božena Chodunska

Jaunkundze mani izklaidēja, lasot krieviski visu, kas rakstīts uz dažādiem pārtikas iepakojumiem, un es, šādi izklaidēta, nemanot sagriezu kādus 2 kg cidoniju, kas, piekritīsiet, nav ļoti jauks darbs. Tiesa, es sagriezu arī rokas.
Jaunkundze krieviski lasa diezgan slikti, sevišķi, ja jālasa podsolņečnoje maslo, hronjitj v prohladnom, v zašķišķonom ot sveta mestje. Un vēl šitas:nasiščonnije žirnije kisloti.
Man liekas, ka vienā brīdī viņa sāk lasīt arī ukraiņu tekstus vai kaut ko tādu. Jo tā vairs nebija īsti krievu valoda. Es domāku, tas nekas, ja vien neizsauc kaut kādus garus.

Pamatskolā Jaunkundze man katru dienu lasīja krieviski no lasāmās mācību grāmatas, jo ļoti baidījās no skolotājas Aleftīnas (vārds mainīts).
Uzsvarus bērns lika nepareizi, pie tam dusmojās, ja es laboju. Katru tekstu viņa lasīja kādas reizes piecas, kamēr man asiņoja ausis. Ausu upuri uz krievu valodas altāra nebija nesti veltīgi, atvase krievu valodā vienmēr dabūja vismaz sekmīgi.
Atšķirībā no daudziem citiem.
Burtu Jo mēs saucam par jožika burtu. Jo tas taču ir jožika burts.
Tad nu Jaunkundze nodomāja, ka man ļoti sen neviens nav lasījis priekšā, kas rakstīts uz Ādažu čipšiem un saulespuķu eļļas, pie tam ausis jau arī zaudējušas jebkādu treniņu.

Domāju atrast tādu produktu, kuram daudz sastāvdaļu, lai palasa vēl. Pie viena uzturvērtības iemācīsimies.