Božena Chodunska

Iznācu no MājasDarba pl.19.30, mirkšķinot apsarkušās acis kā no šahtām izlīdis ogļracis vai zombis (ja zombji mirkšķina), pret šizokrāsas debesīm ar maziem pūkainiem zelta šizomākonīšiem. MājasDarbs un ārkārtas stāvoklis jau noēda manu aprīli, tā arī nesapratu, kur palika aprīlus, nav viņa, u neizskatās, ka maiju man kāds tā dos par velti.
Jaunkundzei vakarā bija jālasa Kārlis Skalbe, un man vajadzēja nedaudz palasīt, lai konsultētu esejā. Labi raksta tas Skalbe, tikai bēdīgi pārmēru, es nospriedu, par nabaga ļaužu Laimu un Mēnesi caur garām melnām eglēm, dzeltenu kā tādu vaska ritulīti. Apraudājos un sagribēju uz mājiņu laukos, kaut kur aiz Gulbenes vislabāk, kur mēness pār eglēm.