Božena Chodunska

Viss, beidzu krāsot šodienai. (Tieši nodomāju, ka droši vien kādu gadu neko nekrāsošu, pat mandalu grāmatiņas ne, bet, kad tā paskatās apkārt, iedomājos, ka vēl lodziņu vajadzētu, un tad durvis un tā, un tā jau vispār krāsot ir forši, gandrīz varu iedomāties, ka tā ir glezniecība). Atradu velo saslēdzēju (zinām mēs tos, kuri noliek vietā, šortu kabatā iebāž, un šortus nomet kaut kur!), aizbraucu pabraukāties un uz veikalu, nopirku visu Karību jūru dzērienam, izņemot ledu, apcerīgi sēžu dārzā, apkārt lidinās irši, zied rododendri, mārpuķītes un visāda flora. Laiku pa laikam zālāju (mauriņš tas gluži nav) šķērso kāds kaķis. Nupat jau ceturtais. Un viņi nesveicinās starp citu. Iet pārbaudīt kompostkaudzu, bet tur tikai dārzeņu mizas, ha! Bet kaimiņAndžs apsolīja vakarā žāvētas zivtiņas, varbūt kaķi to zina.
Ja nečaukstinās, var dzirdēt, kā ar paukšķi izsprāgst gārsa. Gārsa noteikti izdzīvos arī robotu sacelšanos un reiz nodibinās savu gārsu civilizāciju.