Božena Chodunska

Pašai par izbrīnu septembris man patīk. Septembris ir kā tāds slepenais precētais, inteliģentais mīlnieks - maigs, silts, diskrēts un ļoti piesardzīgs. Ar solījumiem septembris it kā nebārstās, bet kaut kāds solījums gaisā ir. Sevišķi vēlēšanu gadā.
Lielākot dzīves daļu esmu bijusi skolnieks, students, skolotājs, lektors un visbeidzot skolnieka un studenta māte, tāpēc gads man joprojām sākas septembrī. Septembrī pērk jaunas rudens kārtas, velk no skapjiem vecās; vasaras drēbēm pēkšņi nez kāda vaina uzradusies, toties viss, kas mīksts un adīts, sāk taisni vai uzmākties. Septembrī vēl var dzert vasaras baltvīnu, sevišķi dārzā, arī alu var, tikai jāpiemeklē īstā zorte. Septembrī jūra ir vēl labāka kā jūlijā. Es ļoti gaidu septembra nedēļas nogali. Es gribu braukt uz septembra jūru, pļaut vasarsmājas nenopļaujamo zālāju, sēdēt tumšajos vakaros lievenī, kur irši ķer sīkākus kukaiņus āra spuldzītes gaismā, cept kartupeļus pelnos, pārstādīt upeņu krūmus, dzert rudens alu un ostīt visas dārza agrā rudens smaržas - cidonijas, ābolus, zemi, lapas.