Božena Chodunska

Vakar vakarā mēs ar Jaunkundzi satināmies šallēs un kapucēs (satinos vairāk tā kā es) un aizgājām skatīties, par ko visi runā, proti, Kriminālo Ekselenci.
Mums visumā patika. Nē nu, vienmēr jau var vēlēties labāk te un citādāk šite, no sāniem pieslīpēt, pat Saulei ir plankumi, bet kopumā patīkami. Bija smieklīgi. Liekas, ka paši pasākuma dalībnieki procesu ņēmuši priekšā aizrautīgi un līksmi kā kucēns savu pirmo zābaku.
Visus tos "bļaģ" un "pimpis" sākumā dzirdējām un pamanījām (Jaunkundze pietvīkusi spurdza rokā caur popkornu, kā šitā var runāt pieauguši cilvēki), bet drīzi jau apradām un vēlāk jau tie klusu dūca fonā. Baltais troksnis tāds.
Galvenais varonis - nu kur var atrast tik brīnišķu tūdaliņu? Taisni tik nožēlojami tizlu, ka gribas piespiest pie krūts, iespiest viņa degunu krūšu bedrītē un pakasīt aiz austiņas.