![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Man ir atvaļinājums, Dārgo Dakter un Mīļo Garkājtētiņ! Šodien es piebeidzu krāsot vasarsmājas guļamistabas notecējušos griestus. Griesti notecēja, būsim atklāti, pirms gadiem pieciem. Vēl es biju uzkāpusi uz jumta apsekot jumta stāvokli. Jumta stāvoklis ir tāds, ka jāpērk substance vārdā Bitumena Mastika un jādarvo. Man vispār bail kāpt uz jumta. Īpaši kāpt lejā bail. Es spiedzelēju un īdu, kad jākāpj lejā. Vēl man šodien papus rādīja, kā jātīra skurstenis. Es arī dabūju nedaudz patīrīt. Pirmo reizi mūžā. Papus arī bija uzkāpis uz jumta, kā tad citādi viņas varētu man parādīt, kā tīra skursteni. Papum ir astoņdesmit astoņi gadi, un vēl vēzis, tāpēc viņš grib parādīt visādas tādas lietas.
Skursteni ir ļoti svarīgi iztīrīt, citādi skurstenī var aizdegties sodrēji.
Vēl mums jākrāso mājas koka daļas un jāslej jauna siltumnīca, bet par to es domāšu rīt.
Tagad mēs ar Jaunkundzi sēžam lievenī saulē, un ir mierīgi un labi.
Skursteni ir ļoti svarīgi iztīrīt, citādi skurstenī var aizdegties sodrēji.
Vēl mums jākrāso mājas koka daļas un jāslej jauna siltumnīca, bet par to es domāšu rīt.
Tagad mēs ar Jaunkundzi sēžam lievenī saulē, un ir mierīgi un labi.
Par znotiem bija nupat ļoti labi, sēžam viendien dārzā es, mana māsa un mana jaunākā meita. Māsa saka, lai tad nu meitenes gādā kādus labus puišus, kas mums plauktus pieliek, jumtu pielabo, uz ko mana jaunākā nīgri atbild, lai paasas meklējam.