Pēc sērkociņiem
Vai varētu būt, ka sērkociņu tirdzniecība ir cīši atbildīgs un grūšs process, ko regulē jo štengri noteikumi? Varbut tik ugunsnedrošu pričendāļu tirgošanai nepieciešama licence? Iegādei jāuzrāda apliecība par pieskaitāmību? Kā gan citādi izskaidrot manu trīskāršo fiasko, kad apskrienot tuvējos veikaliņus (skaitā 3) tā arī paliku tukšu priekšautiņu un vienu pašu nīkulīgu sērkociņu apdriskātā kārbiņā mājās uz plauktiņa. Nevienā no apmeklētajiem tirdzniecības punktiem nebija šīs deficīta preces. Es pieņemu, ka 21. gs Latvijā ļaudis savus cēlgāzu pavardus aizdedz ar blasteriem un lāzerpistolēm, vai piešķiļ ar siržu degsmi un jūtu ķīmiju, ja vien nav aprīkoti ar elektriskām uzpariktēm, tak es spītīgi pieturos pie oldskūla propāna-butāna plīts un stilīgi romantiskās sērkoku metodikas.