Mazo veikalu šarms
Lūk, kad jūs mazajā piemājas piparbodē iedomājaties uzjautāt veikala īpašniekam, vai viņiem nebūs vēl tas garšīgais Rīgas alus, viņš apsola noteikti pasūtīt vēl, tieši jums, jau jau pircēji novērtē, lūk. Dāmai, kura rindā pirms manis pirka mazo pudelīti Metaxas, tika jautājums, vai tad nevajagot tomēr lielāku, vai varbūt divas mazās, uz ko viņa mazliet samulsusi atjautāja, vai tad izskatoties, ka viņai varētu nepietikt. Ak nē, ko jūs, ko jūs, es tikai tā pajautāju. Lūk, uzmanība, lūk serviss, pavej!
— Jums Piebaldziņu atstāt uz brīvdienām?
— Hmmmm, laikam nē.
— Bet tomēr. Tur citai klientei (kura arī mīl Piabalgu) dzimene šodien...
— Nē, nu paldies, bet laikam tomēr nevajag.
— Tiešām? Jo mēs ar kolēgīti tā apspriedāmies, un ņemot vērā, ka piegāde būs tikai pirmdien, nospriedām, ka tai citai klientei nedosim un taupīsim mūsu mīļākajam (klientam).
— Nē, nē. Paldies, khhhhhh. Lai jau cilvēkam izdevušies svētki.
Ot tas ir serviss!