Manā piparbodītē pirms laika bija šāda saruna ar mani, kad pirku ūdeni pirms treniņa:
— Jums Piebaldziņu atstāt uz brīvdienām?
— Hmmmm, laikam nē.
— Bet tomēr. Tur citai klientei (kura arī mīl Piabalgu) dzimene šodien...
— Nē, nu paldies, bet laikam tomēr nevajag.
— Tiešām? Jo mēs ar kolēgīti tā apspriedāmies, un ņemot vērā, ka piegāde būs tikai pirmdien, nospriedām, ka tai citai klientei nedosim un taupīsim mūsu mīļākajam (klientam).
— Nē, nē. Paldies, khhhhhh. Lai jau cilvēkam izdevušies svētki.
Ot tas ir serviss!
— Jums Piebaldziņu atstāt uz brīvdienām?
— Hmmmm, laikam nē.
— Bet tomēr. Tur citai klientei (kura arī mīl Piabalgu) dzimene šodien...
— Nē, nu paldies, bet laikam tomēr nevajag.
— Tiešām? Jo mēs ar kolēgīti tā apspriedāmies, un ņemot vērā, ka piegāde būs tikai pirmdien, nospriedām, ka tai citai klientei nedosim un taupīsim mūsu mīļākajam (klientam).
— Nē, nē. Paldies, khhhhhh. Lai jau cilvēkam izdevušies svētki.
Ot tas ir serviss!