aizpriedums par aizspriedumu
Tas, ko teikšu, protams, būs ārkārtīgi politnekorekti un vispār aizspriedumaini, un ar šo es nokļūšu pie Hannas, bet, kā jums šķiet, dakter, vai mēs tomēr nevaram runāt par sieviešu literatūru? Es ar to nedomāju Zuzannu Kubelku vai "Dziedoņus ērķšķu krūmā". Ņemsim Sigrijas Unsetes "Kristīni Lavransa meitu", kas ir tik aplam skaista, ka es pat izteikt nevaru. BET! Nu kurš vīrietis to lasīs? Viņi teiks, ka tur galīgi nav nekāda ekšena, un taisnība jau būs. Un tur viss tāds lēns, un sievietes iekšējo pasauli, un par ticību un mīlestību, un viduslaikiem. Es to lasu apmēram reizi pāris gados, un man allažiņ jaraud, kur Erlens nomirst, un Kristīne paliek atraitnēs. Nē nu labi, dakter, ja jūs teiksiet, ka esat lasījis, un jums dikti patika, un ka bērnībā lasījāt "Annu no Zaļajiem jumtiem" un "Poliannu", es jums ticēšu. Es vispār cilvēkiem tūlīt noticu, jo kāda joda pēc tad viņi dzisinātu muti gvelzdami muļķības... Es pati neesmu izlasījusi nevienu no tām Annām. Ak, tad "Džeinu Eiru" arī lasījāt, un patika, ja? Redziet, es gribēju teikt, ka viss ir tik sarežģīti, un dienā kad Rūta bija Rihards, Rihardam būtu jālasa arī Anna no Zaļajiem jumtiem. (Nulabilabi, tas varbūt bija slikts piemērs ar Annu).
Es gan neesmu lasījusi Lavransa meitu un droši vien nelasīšu, ibo action par maz :D
Tas, ko lasa cilvēki, kuri parasti nelasa, varētu būt Remarks. Pat mans tēvs ir lasījis "3 draugus", un tā viņam ir mīļākā grāmata. :) Viss pārējais ir par automašīnas uzbūvi, medībām un dārzkopību.