Tur jau tā lieta, ka es arī par sieviešu literatūru negribu saukt literatūru, ko rakstījušas sievietes. Un vispār nemaz negribētos minēt tādu sieviešu literatūru. Un noteikt kaut kādus kritērijus. Un domāt, ka vīrietis nevar lasīt Džeinu Eiru. Es esmu tagad sprukās. Jo es negribu tā domāt, bet pret savu gribu nāk prātā doma, ka es nepazīstu nevienu vīrieti, kas lasa Lavransa meitu. Nu tu tak saproti? Aizspriedums ir kaut kur manī pret manu gribu. Sūdīgi man.