Božena Chodunska

Dakter, droši vien man ir bēgošās līgavas sindroms – es galīgi negribu Sarunas, kas tā patika kapteinim Džekam Zvirbulim noteiktos pirātiskās dzīves brīžos. Es gribu pagriezties un iet prom. Pa citu ceļu. Uz savu zemi. Ja nav, lai nav. Nepatīk darbs? Gribu iet prom, nevis audzināt priekšnieku. Un galdauts man par celiņu! Vīrišķis liek kluci manā skaidrajā dvēs’lē un dauza manas sirds logus? Gribu, lai viņš ir vismaz tik tālu kā Austrālija, kuru tāpat neviens nav redzējis, un kura, iespējams, nemaz neeksistē, bet, ja Austrālija nenāk man palīgā, es tak varu to huligānu vienkārši ignorēt visos pieejamajos veidos, vai ne? Lūdzu dakter paglaimojiet man, sakiet ka man ir Maķedonijas Aleksandra sindroms cirst mezglus un dedzināt tiltus. Tikai nepiedāvājiet man Sarunas, Dakter! Vai tagad nākamajā dzīvē man būs jāatsien visi mezgli un jāveļ pontoni?

Manā rajonā ļaudis dzer visu ko, atkarībā no rocības, tautības, partijas piederības.
It comes all shapes and sizes. Ap stūri bodīte pieejamais Tulamors nav neko daudz dārgāks kā kādā lielveikalā. Otrā bodītē var dabūt izlejamu lauku pienu, starp citu, ļoti labas kvalitātes! Veikali, kuros gozējas alkohols ir kādi 6 pavisam, neskaitot tālo Maximu un šausmīgi tālo Superneto.
Ostapa iestāde "Enkurs" tirgo lētu izlejamu alu saviem pastāvīgajiem klientiem un pēc pl. 22.00 pa godīgo tikai atkorķētas vīna un stiprā pudeles tiem naudīgajiem, kurus vēlu vakarā nelāgi pārsteidzis nesagatavotus alkohola tirdzniecības ierobežojuma lāsts.
Droši vien kaut kur dabonams arī kas nelegāls, jo dažkārt manāmi īpatņi ar rūtainajām tirgus somām, lai gan pilnīgi iespējams, ka viņi pārnesā kartupeļus vai kādas lipīgas slimības.
Taču visvairāk prieka saviem cienītājiem pēdējā laikā sagādājis vietējais semi-lielveikals Beta, dāvājot klientiem neatkārtojamo iespēju iegādāties odekolonus ar nosaukumu "SAŠA" uun "Trjohkratnij". Nesen Božena novēroja vairākus smaržoties gribētājus, kuri viens pēc otra atstāja veikalu apskaidrotām sejām un smaržīgo pudeļu pilnām rokām.
Spriežot pēc stadionā izmētātās taras, jaunatne lielākoties niekojas ar saldajiem bundžu sidriņiem un dažādu krāsu kokteiļiem, kas pie viena nokrāso arī mēles zilas, zaļas vai koši rozā, gluži kā tās košļājamās gumijas, kuras jaunie cilvēki pirms pāris gadiem pirka taja pašā bodītē, kurā tagad iegriežas pēc cigaretām un dzeramā.
Aizvadītajos gados tika dzirdēts par rajona iedzīvotājiem, kuri apziņas paplašināšanai lietojuši ogļu aizdedzināmo šķidrumu un pēc nepilna gada sākuši apmirt ar aknu kaiti.

Jā, sirsnīgā korporatīvās ēdnīcas darbiniece mani brīdināja par ķiplokiem burkānu salātos, taču neko neteica par izteiksmīgo puravu un sīpolu buķeti, kas dvesīs no manis kā tveicīgs musons, ja ēdīšu viņu pagatavotos kāpostu un citu herņu salātus!