Božena Chodunska

Dakter, droši vien man ir bēgošās līgavas sindroms – es galīgi negribu Sarunas, kas tā patika kapteinim Džekam Zvirbulim noteiktos pirātiskās dzīves brīžos. Es gribu pagriezties un iet prom. Pa citu ceļu. Uz savu zemi. Ja nav, lai nav. Nepatīk darbs? Gribu iet prom, nevis audzināt priekšnieku. Un galdauts man par celiņu! Vīrišķis liek kluci manā skaidrajā dvēs’lē un dauza manas sirds logus? Gribu, lai viņš ir vismaz tik tālu kā Austrālija, kuru tāpat neviens nav redzējis, un kura, iespējams, nemaz neeksistē, bet, ja Austrālija nenāk man palīgā, es tak varu to huligānu vienkārši ignorēt visos pieejamajos veidos, vai ne? Lūdzu dakter paglaimojiet man, sakiet ka man ir Maķedonijas Aleksandra sindroms cirst mezglus un dedzināt tiltus. Tikai nepiedāvājiet man Sarunas, Dakter! Vai tagad nākamajā dzīvē man būs jāatsien visi mezgli un jāveļ pontoni?