Daile un patiesiba
Par Daili nomiru un tiku aprakts,
Kad manīm blakam nolikts tapa
Kāds, kas par Patiesibu cietis —
Nu viņu atrada iekš kapa.
"Par ko tu šeit?" viņš maigi bilda.
"Par Daili!" — "Un es par Patiesibu.
Tie īra viens — mēs brāļi esam,
Jo ciešam vienu mīlestibu."
Un ilgi mēs vēl runajamies
Caur savu māju smilšu sienu,
Līdz beidzot pīšļos pārvērtamies
Un kopā palikām arvienu.
Emīlija Dikinsone. Atdzejojis A. B., tātad laikam Jānis Sudrabkalns (https://jaunagaita.net/jg284/JG284_Kub