A mind-made-body

mācīšanās manī notiek tā, ka es piepeši aptveru kādu jaunu realitātes struktūru, un tad es vairs neatgriežos tajā domāšanā, kas man ir bijusi, pirms es esmu to ieraudzījusi

jaunais ieraudzītais neizpaužas kā vārdi, bet drīzāk kā forma un kustība, musturis. un, lai to ietērptu vārdos, iespējams, būtu jāuzraksta disertācija. vai tas tā ir visiem? nesen lasīju, ka cilvēki ar ADHD dabiski domā hologrāfiski, nevis lineāri. man nav iespējas salīdzināt, es nezinu, kā notiek lineārā domāšana. esmu tikai pamanījusi, ka cilvēki, kas var izvēlēties to ieslēgt, viņiem ir daudz vieglāk rakstīt un vispār viņi tik bieži nejūk prātā paši savu domu dēļ.

tātad, man piepeši pieleca, ko Malkolms domā ar savām "extended mind" un post-somatics teorijām, bet man nav vārdu, lai to paskaidrotu.

varētu mēģināt šādi: prāts beidzas tur, kur ir siena
tāpēc, izejot ārā, ir sajūta, ka mazinās domu blīvums, it kā tu būtu attaisījis sev galvā durvis
ilgāku laiku padzīvojot ārā, ir sajūta, ka tuvojas apgaismība, jo tavs prāts aizsniedzas līdz pat horizontam un "saprot" (jo saprast ir prāta darbiņš) arvien plašākas teritorijas
tāda pati bezgalības un atbrīvotības sajūta galvā var iestāties, arī vienkārši aizverot acis
jo aizverot acis tu pieslēdzies visuma tumsai

fokusu es spēju saglabāt aptuveni 20 minūtes uz kaut ko, kas man ir jādara datorā, un aptuveni 1,5 h uz kaut ko fizisku (piemēram individuālu movement research uzdevumu). fizisku darbu turpretī es mierīgi varu darīt visu darba dienu, jo kermenis ieiet autopilotā un prāts var atpūsties.jo īpaši ārā. mana ideālā haltúra būtu stādīt mežu.
vēl pamanīju, ka, pievêršot uzmanību kermena sajūtām, ir līdzīgs efekts kā no pastaigas dabā.
pastaigā pats savā dabā.

#bodygoals: atvaļinājumā man izdevās īstenot to, ko sauc par deep hip release, un ieraudzīt, ka ļoti daudzas kustības un tehniski paņēmieni vispār nav iespējami, to nesaprotot un nekontrolējot.

release ir kļuvis par jaunu plauktu manā dzīvē.

muskuļiem ir tikai divi stāvokļi - sasprindzināties vai nesasprindzināties. atbrīvošana ir tāda pati māka kā sasprindzināšana.
efektīvi sasprindzināt var tikai to, kas ir pilnībā atbrīvots.

kaut kas ilgstoši savilkts vai sasprindzis savukārt rada blokus nervu sistēmā un var pilnībā mainīt sevis sajūtu. un ķermeņa likteni. gaitu, stāju, "skoliozi" un locītavu deformācijas.

skatos jau kuro reizi šo
https://www.youtube.com/watch?v=DpVfF4U75B8&list=RDDpVfF4U75B8

un ir daudz ko pārdomāt pašreizējās izglītības sakarā

piemēram, profesionāla deja vs cilvēks kas dejo no sirds = sekss vs porn
emocionālais ķermenis vs industriāls ķermenis
un to satikšanās neiespējamība
yorks šajā klipā ir cilvēks, kas cenšas izsaukt jūtas lellē, un es nevaru saprast, vai tā ir apzināta vai neapzināta blakne

mani draugi šeit ir 23-29 gadus veci, ceła stabi, un es no savas vietas skaidri redzu, kā vińu domāšanu apstulbina ego problēmas. es tikai nezinu, kā lai vińiem to parāda, jo man vēl nav vārdu, pati tur biju vêl pavisam nesen. tas, ko man devis vecums - tikai tad, kad visu telpu vairs neaizńem aktīva neticēšana sev un izmisīgas alkas pêc atzinības, tu arī vari sākt patiesi skatïties uz pasauli un kłūt gudrs, tādā zińà, ka tavs teiktais var noderēt citiem. un otrs - tikai tad, kad pāriet bailes neko nesasniegt vai nenopelnīt, tu vari ieraudzīt, kas tevi interesē, un sākt kaut ko radīt. tikai tad energija pārstāj pazust melnajå caurumā un dzīïve kłūst par komētas asti, ko vada bezsubjekta zińkārība. es es es. citreiz gribas kliegt - kāds šim visam ir sakars tieši ar tavu es.
es apzinos, ka šis izklausàs pēc fakin mazā prinča, bet tā tas ir

basic biohacking ziemai - ja trūkst energijas, lielāku pauzi starp 1. un pēdējo ēdienreizi. līdz pat 18 h. ja pietrūkst uzrāviena, var mazliet pabadoties, jo tad palielinās kortizols.  nesen izpētīju kortizola ražošanas ciklu un atkrita uztraukums par to, kāpēc gadiem esmu modusies no trauksmes lēkmes. tā vienkārši strādā smadzenes https://en.m.wikipedia.org/wiki/Cortisol_awakening_response

mācos deju un somatiku, bet pamazām pa diedziņam risinās dažādas citas tēmas, piemēram šodienas nodarbībā sapratu savas attiecības ar noteikumiem. how does one turn rules into a score?

savā movement research šobrīd risinu dejas vijīgumu. kurš mani ir sācis loti besīt. mani interesē, vai mūsu vēlme dejot līgani ir bioloģiska vai arī no kultūras? jo īpaši tās apļveida locītavu un plecu kustības. tas ka tu pakāpeniski radi vilni sākot no pleca līdz plaukstas locītavai. laikmetīgajā dejā to nedara, bet amatieri pilnīgi visi. es domāju arī par enerģijasplūsmas likumiem. taiči un cigunā mēdz strādāt ar viļņa attēlu. un kad tu ieej tajā cigun transā, tu tomēr arī kusties it kā būtu medū.

mēs kādreiz visi bijām maybe zivis.

trīs galvenās lietas, kas cilvēkus atdala no viņu ķermeņiem, ir tehnoloģijas, atkarības un izglītība (institūcija)

move in your helplesness

Kullervo in 6 tempo - for an aesthetics that doesn’t have much to loose.

omg mana nākamā gada taro kārts ir pakārtais vīrs
tas nozīmē - tagad čill, iepauzēt. karājies, skaties un smaidi. tas jau sen redzams, ka tu esi otrādi.

10 dienas dzīvojot principā ārā - ne pārāk komfortablos apstāklos (8 no 10 naktīm es teltī salu) - neizpaudās gandrīz neviena no mokošajām mana prāta darbības īpatnībām. šo fenomenu īstenībā uzskata par textbook patiesību. gribu apņemties pie katras iespējas izvēlēties gulēšanu teltī. 

šis ir viens no maniem jaunajiem dieviem
https://www.feldenkraisguild.com/Files/download/moshe_bio.pdf

un šis ir viņa citāts:

"Examination of the use of the head gives a fair idea of the state of the use of self and idea of consciousness and awareness of the body examined"

atvaļinājums bija labs, bet jūtos pārāk daudz atpūtusies. gribas atkal mācīties!

"over time I recognized that psychology and brain biology are both metaphores for understanding life and understanding the human condition"

atradu podcāstu, kas mani interesē:
https://soundcloud.com/radiofreeleader

labās ziņas ir tādas, ka prāts ir veidots, lai vispirms koncentrētos uz negatīvo. iedomājies, tu dzīvo mežā un ēd ogas. svarīgāk atcerēties, kuras ogas bija indīgas.

https://www.scientificamerican.com/article/what-is-loss-aversion/

vēl labākas ziņas ir tādas, ka negativitāte pārsvarā nav racionāla, un kaut kādā ziņā arī tas ir slinkums. var mazliet padomāt, iepauzēt, un pateikt arī kaut ko foršu.

https://heleo.com/conversation-negativity-is-built-into-our-dna-heres-what-we-can-do-about-it/16410/

vai kāds ir pamanījis, ka rozīnes ir tik saldas, ka viņas jau ir gandrīz sāļas

dateles arī

savukārt citas lietas kļūst saldas, lai arī tādas neskaitās. piemēram, rieksti, batātes, karoba

atmetot cukuru, saldums kļūst citāds, un arī pārstāj tik ļoti interesēt. tā kļūst par VIENU NO garšām, ne vairs UBERGARŠA

atbraucu tikko uz laukiem. te ir 2 kaķi - viens ir gudrs, bet otrs - mazliet atzūmojies*
abus kaķus ik pa laikam met ārā (jo kaķim nav caurām dienām pa iekšu jādzīvo).
tas gudrais pusaudža gados izdomāja, ka viņš var pieslieties pakaļkājās pie loga no ārpuses ar rokām intensīvi veikt stikla mazgāšanas kustību, un tad viņu ielaiž iekšā.
ne pārāk gudrais vienkārši sēdēja uz palodzes un cerīgi lūkojas (viņš pat tikpat kā neņaud; nav sapratis, ka tam ir sakars ar komunikāciju).

tagad atbraucu un redzu, ka arī stulbais kaķis ir iemācījies šo kustību - vajadzēja nieka divus gadus. pirms 6 mēnešiem redzēju, kā viņš sāk mācīties - mēģina slieties un krīt atpakaļ, pamet ķepu neveiklā kustībā. no malas izskatījās, ka šī mācīšanās notiek pret viņa gribu. it kā no iekšpuses kaut kas spiestu veikt viņam nedabisku kustību. (sk. kā filmās kustas apsēstie). it kā viņš vienkārši būtu saņēmis mesidžu no izdzīvošanas programmas, ka otram kaķim ir efektīvāka iekšā tikšanas stratēģija.

man šeit ir jautājums, kā tieši notika mācīšanās? kaķi pat pārāk daudz viens ar otru netusē. kā tikai nodots šis mācīšanās vektors - ka ir jātiecas uz artikulētu un atstrādātu loga mazgāšanas kustību? kas saprata, ka saimnieku redzēšana ir veidota labāk pamanīt kustību, pat tad, ja tā notiek perifērijā (šis ir no dejas post-teorijām), un ka šis priekšnesums ir jauks un atgādina kaut kādas cilvēciskas emocijas, tādējādi iežēlinot saimniekus? kas iedeva šo ideju pirmajam kaķim? ir gana daudz, par ko padomāt.

arī saistībā ar teoriju, kurai sliecos piekrist arvien vairāk, ka viss kaķa uzvedības aparāts ir veidots manipulācijai ar citu sugu pārstāvjiem.

--------------
*cita saruna ir par intelektuālajām spējām. man pašlaik šķiet, ka tas, ko mēdz saukt par intelektu, ir dažādu mainīgo kopums, no kuriem pats svarīgākais ir uzmanības pārvaldīšana.

“I noticed other things: As a group the patients were strikingly clumsy and physically uncoordinated. When we went camping, most of them stood helplessly by as I pitched the tents. We almost capsized once in a squall on the Charles River because they huddled rigidly in the lee, unable to grasp that they needed to shift position to balance the boat. In volleyball games the staff members invariably were much better coordinated than the patients. Another characteristic they shared was that even their most relaxed conversations seemed stilted, lacking the natural flow of gestures and facial expressions that are typical among friends.”

Excerpt From: Bessel van der Kolk MD. “The Body Keeps the Score: Brain, Mind, and Body in the Healing of Trauma.”

gada galvenā atzińa ir, ka kermeñi eksistē reålajā laikā, kamēr prāts var darboties loti nereālos laikos un dažkārt pat vairākos paralēli
un šī ir aizmirstā tautas gudrība, pie kuras jāatgriežas