| View: | Recent Entries. |
| View: | Archive. |
| View: | Friends. |
| View: | User Info. |
| You're looking at the latest 20 entries, after skipping 160 newer ones. Missed some entries? Then simply jump back 20 entries or forward 20 entries |
|
lietots lietotājs lieto lieliski
|
|||||||||||
| ||||||
| Mans spēks nāk no mana vājuma, un mans vājums nāk no mana spēka. Tas ir viens un tas pats. Lai pastēvētu ir jāatzīst patiesība. Un mans noziegus pret sevi būs vienmer uz manas sirds. Sev pārmetu klusēšanu un mazdūšību. Es nodevu pats sevi. Un tagad sevi varu vien izsmiet, bet ne tiesāt. Uz priekšu. А ведь ты идешь, идешь, ты все-таки пойдешь, ты решил, что пойдешь. | ||||||
comments: Leave a comment   |
| ||||||
| «Совесть! Что совесть? Я сам ее делаю. Зачем же я мучаюсь? По привычке. По всемирной человеческой привычке за семь тысяч лет. Так отвыкнем и будем боги» | ||||||
| comments: Leave a comment |
| ||||||
 Alpha and Omega. | ||||||
| comments: Leave a comment |
| ||||||
 The Eye of whatever | ||||||
| comments: Leave a comment |
| ||||||
| "...спокойствие и даже смерть человеку дороже свободного выбора в познании добра и зла. Нет ничего обольстительнее дл человека, как свобода его совести, но нет ничего и мучительнее..." | ||||||
| comments: Leave a comment |
| ||||||
| "Ну что же, задумчиво отозвался тот, - они - люди как люди. Любят деньги, но ведь это всегда было... Человечество любит деньги, из чего бы те ни были сделаны, из кожи ли, из бумаги ли, из бронзы или из золота. Ну, легкомысленны... ну, что ж... и милосердие иногда стучится в их сердца... обыкновенные люди... в общем, напоминают прежних..." "Ну что же, задумчиво отозвался тот, - они - люди как люди. Любят деньги, но ведь это всегда было... Человечество любит деньги, из чего бы те ни были сделаны, из кожи ли, из бумаги ли, из бронзы или из золота. Ну, легкомысленны... ну, что ж... и милосердие иногда стучится в их сердца... обыкновенные люди... в общем, напоминают прежних..." . | ||||||
| comments: Leave a comment |
| ||||||
| «Есть минуты, когда люди любят преступление.» | ||||||
| comments: Leave a comment |
| ||||||||
| «Вы именно любите его таким, каким он есть, вас оскорбляющим его любите. Если б он исправился, вы тотчас забросили бы и разлюбили его вовсе. Но он вам нужен, чтобы созерцать беспрерывно ваш подвиг верности и упрекать его в неверности. И все это от вашей гордости. О, тут много принижения и унижения, но все это от гордости…» | ||||||||
| comments: Leave a comment |
| ||||||
| "Tāpēc logoterapijas uzdevums ir nodrošināt atbildības uzņemšanos un jēgas atrašanu. Cilvēks ir būtne, kas nelīdzinās nevienai citai dzīvai radībai, tāpēc viņa saslimstības nav izskaidrojamas ar dziņu mehāniku, refleksoloģiju vai biheiviorismu. Cilvēka pārprašanu (un līdz ar to arī jēgas izzušanas nodrošinājumu) Frankls saskata redukcionismā, proti, bioloģismā, psiholoģismā un socioloģismā, kurā tiek ignorēts logoss un cilvēka eksistences personālisms. Cilvēka būt ir "būt citādi", visa būšana ir saistoša attieksmes eksistence (Bezogen-sein). Frankls norāda, ka, piemēram, neirotiķiem lielākoties pat ir ļoti pieņemami, ka slimība tiek izskaidrota bioloģiski, psiholoģiski vai socioloģiski, atsaucoties uz iedzimtību, bezapziņu, apkārtni, audzināšanu u. tml. Šādi tiek veicināta bezatbildība un atteikšanās no brīvības. Neirotiķim ir raksturīga arī aplama attieksme pret laiku, tāpēc logoterapija viņam cenšas iemācīt drosmīgi stāties pretim nākotnei, būt darbīgam, mīlošam un prast ciest tagadnē, bet pagātnē saskatīt dzīvotās dzīves vērtību. Frankls norāda, ka arī ciešanām un pacietībai ir jēga, taču straujās dzīves pārņemtie to nepamana un neprot izmantot." "Dostojevskis ir teicis: "Es bīstos tikai vienu — nebūt savu ciešanu cienīgs." Šiem vārdiem gana bieži jāiešaujas galvā, ja iepazīst tos martīros cilvēkus, kuru izturēšanās nometnē, kuru ciešanas un nāve apliecina cilvēka pēdējo un nepazaudējamo iekšējo brīvību. Viņi visnotaļ pamatoti varētu teikt, ka ir bijuši "savu ciešanu cienīgi". Viņi ir pierādījuši, ka īstās ciešanās ir veikums, ka tās ir iekšējs sasniegums. Cilvēka garīgā brīvība, kuru nevar atņemt līdz pat pēdējam elpas vilcienam, ļauj viņam ari līdz pat pēdējam elpas vilcienam atrast izdevību jēgpilni veidot savu dzīvi. Jo jēga ir ne tikai darbīgai dzīvei, kura cilvēkam sniedz iespēju radoši īstenot vērtības; un nejau tikai baudošai dzīvei ir jēga, proti, dzīvei, kas cilvēkam dāvā izdevību piepildīt sevi skaistā pārdzīvojumā, mākslas vai dabas pārdzīvošanā; dzīve saglabā savu jēgu arī tad, kad - kā, piemēram, koncentrācijas nometnē - nepiedāvā gandrīz nekādas izredzes radoši vai pārdzīvojoši īstenot vērtības, drīzāk jau tā piedāvā vēl tikai pēdējo iespēju jēgpilni veidot dzīvi, proti, veidā, kā cilvēks ievirza savu tebūtmi pret ārēji uzspiestajiem ierobežojumiem. Radošā un baudošā dzīve viņam jau sen ir liegta. Taču jēga ir ne tikai radošai un baudošai dzīvei, ja dzīvei vispār ir kāda jēga, tad jēga ir jabut arī ciešanām. Ciešanas taču kaut kā iederas dzīvē, gluži tāpat kā liktenis un miršana. Posts un nāve tikai arī padara cilvēka tebūtmi par kaut ko veselu. Vairumu lielākoties nodarbināja jautājums "Vai mēs izdzīvosim nometnē?". Ja neizdzīvosim, tad visām šīm ciešanām nav nekādas jēgas. Savukārt mani nodarbināja pavisam cits jautājums -vai visām šīm ciešanām, nāvei mums visapkārt ir jēga? Ja nav, tad galu galā nav ari nekādas jēgas izdzīvot nometnē. Jo dzīve, kuras jēga pastāv vai zūd tikai tāpēc, ka izdodas vai neizdodas glābt dzīvību, proti, dzīve, kuras jēga ir atkarīga no šādas nejaušības žēlastības, šāda dzīve īstenībā nemaz nav tā vērta, lai vispār tiktu dzīvota." | ||||||
| comments: 4 comments or Leave a comment |
| ||||||
| "Bring Me The Disco King" You promised me the ending would be clear You'd let me know when the time was now Don't let me know when you're opening the door Stab me in the dark, let me disappear Memories that flutter like bats out of hell Stab you from the city spires Life wasn't worth the balance Or the crumpled paper it was written on Don't let me know we're invisible Don't let me know we're invisible Hot cash days that you trailed around Cold cold nights under chrome and glass Led me down river of perfumed limbs Sent me to the streets with the good time girls Don't let me know we're invisible Don't let me know we're invisible We could dance, dance, dance thru' the fire Dance, dance, dance thru' the fire Feed me no lies I don't know about you, I don't know about you Breathe through the years I don't know about you, I don't know about you Bring me the disco king I don't know about you, I don't know about you Dead or alive, bring me the disco king Bring me the disco king, bring me the disco king Bring me the disco king Spin-offs with those who slept like corpses Damp morning rays in the stiff bad clubs Killing time in the '70s Smelling of love through the moist winds Don't let me know when you're opening the door Close me in the dark, let me disappear Soon there'll be nothing left of me Nothing left to release Dance, dance, dance thru' the fire Dance, dance, dance thru' the fire Feed me no lies I don't know about you, I don't know about you Breathe through the years I don't know about you, I don't know about you Bring me the disco king I don't know about you, I don't know about you Dead or alive, bring me the disco king Bring me the disco king Bring me the disco king, bring me the disco king Bring me the disco king, bring me the disco king Bring me the disco king, bring me the disco king | ||||||
| comments: 1 comment or Leave a comment |
| ||||||
| Kam gan neienāktu prātā stāsts par nāvi Teherānā? Kāds bagāts un varens persietis sava kalpotāja pavadībā priecīgs klaiņāja pa sava nama dārzu. Te kalpotājs sāk vaimanāt, ka redzējis nāvi un tā viņam draudējusi; kalpotājs sirsnīgi lūdzas kungu, lai viņš iedod visātrāko rumaku, ar kuru viņš grib steigšus doties ceļā un bēgt uz Teheranu, kur cerot nokļūt tās pašas dienas vakarā. Kungs viņam iedod rumaku, un kalpotājs aizauļo. Taču atceļā uz namu kungs pats satiek nāvi. Viņš tai jautā: "Kāpēc tu tā izbiedēji manu kalpotāju, kāpēc draudēji viņam?" Nāve atbild: "Es viņam nemaz nedraudēju! Es negribēju viņu ari izbiedēt. Es tikai biju ļoti izbrīnīta, jo biju pārsteigta viņu ieraugām šeit, jo man taču viņš vakarā jāsatiek Teherānā!" | ||||||
| comments: Leave a comment |
| ||||||||
| No vēstules "29 Dec 2004 19:17:01 par draugu tevi es jau nosaucu pirms gadiem paaris, tev to pateicu laikam pusgadu atpakalj, vai varbuut (stipri ticami), ka pat vairaak... no vaardiem nav jaakaunaas, jaakaunaas no darbiem kuri neatbilst vaardiem... bet jaabuut uzmaniigam ar taadiem piilaariem kaa labais vai labaakais, skasitai, gudrais uttt... to kursh tur tiek uzcelt nakas driiz vien gaazt..." ... gāžana paredz krišanu. Un tā paredz bezdibeni. Tekstam nav garšas kāda ir mūzikai, tā spēj aizvilināt noskaņās un klejojumos, ko nespej izdzēst pat laiks, pat vardarbība. Mūzika spēj uzburt savas un svešas pagātnes aiznas ar smaržām, tēliem un izjūtām. Tajā reizē ir spēks un vājums. Nekad nepiedodu savas kļūdas. | ||||||||
| comments: Leave a comment |
| ||||||
| Prospero:
But I made a pact with Satan! Man in red: He alone does not rule the universe. Prospero: No! There is no other ruler, God's dead! Man in red: Man creates his own God, his own devil, his own heaven and his own hell. This is your hell. | ||||||
| comments: Leave a comment |
| ||||||
| Man vajag izvēdināt domas. Tās sasmok, ja netiek brīvībā. Vārdi rada vārdus patiesībā viss ir savādāk. | ||||||
| comments: Leave a comment |
| ||||||
| Vēl viens ļaunums ir mani atstājis, vai pat vienkārsi atstājies. Iemesls nezināms. Lai gan nojaušams. | ||||||
| comments: Leave a comment |
| ||||||
| Ja man nākas uzdot jautājumu Kādas ir manas attiecības ar filosofiju? - man būtu neiespējami viennozīmīgi attbildēt. Man nāktos runāt metaforās, lai kaut cik aptvertu un aprakstītu ainu, kas atklājās pēc šāda jautājuma uzdošanas. Vistiešākā atbilde būtu norādīt uz kādām pilsētas drupām Grieķijā un sacīt, ka tās līdzinās manām attiecībām. Kaut kas sens un antīks, modernas pasaules ieskauts un reizē tikai drupas. Pagātne pretstatā tagadnei, kā to ironiski varētu izsacīt savādāk. Divas dažadas vērību sistēmas, kā divi dažādi laikmeti, kas sadurās vienā punktā - tagadnē. Tas nedz nozīmē to, ka filosofija ir muļīga, nedz to, ka dzīve, kāda tā paverās ikdienā ir muļķīga. Abas ir muļķīgas un ne viena, jo jebkuru no abām muļķīgu visticamak padara fons, kurā to aplūko. Muļķīgs liktos debeskrāpis, ja tas būtu attēlots senu celtņu ieskauts, un tik pat muļķīgi mums šķistu kāds pusagruvis templis, ko ieskutu modernā apbūve tik cieši, ka šķistu, ka tās ir atliekas, ko saglabā sentimenta pēc, jo citi iemesli ir jau aizmirsti. Pēdējais man drīzāk šķistu vairak skumji kā muļķīgi, jo esmu veidots kā sentimentāla būtne un man vienmēr raisa skumjas pasaule, kas izīcina skaisto kas tuvs cildenajam. Tāpat to varētu iezīmēt ar kādu fotografijas reprodukciju, kas man senāk atradās pie sienas. Tajā bija attēlos skūpsts, ko komentēja uzraksts "Dzīvi var pārdot, bet to nevar nopirt atpakaļ. Tikai nozagt." Līdzīgi varētu sacīt par filosofiju - tā ir pārdota. Mēs gan nezinam kam un kurs to ir izdarījis un kā. Bet tie būtībā nav risināmi jautājumi - jo tajos nav atrodama vienozīmīga atbilde. Jo runa nav par stāvokli pirms un pēc pārdošanas, bet par procesu, kas ir noticis. Protams, varētu uzsākt sarunu par tā saukto "akadēmisko filosofiju", bet man tas šķiet lieki un nevajadzīgi. Kāpēc? Ļoti vienkārši. Manuprat tā līdzinās teātrim, kur aktieri pastaigājas pa skatuvi un cenšas iztēloties un arī pārliecinat skatītājus, ka notikumi un dekorācijas ir īstas - no tā cik parliecināšana būs ietekmīga ir atkārīga lugas uzveduma kvalitāte. Bet cēlienam beidzoties visi atopas zālē, un ilūzija par uzveduma patiesumu lēnām izgaist. Tēli kļūst par aktieri, aktieri par cilvēkiem, bet cilvēki dzīvo cilvēcisku dzīvi un nespēle savas lomas ārpus skatuves. Tādi ir noteikmui. Kaligula pārnakot majās kļūst par tēti, un prostitūta par māti. Eņģeļi un burviji par parastiem cilvēkiem bez pārdabiskām spējām. Vai vēl labāk - tā ir vienkārši pastaiga par drupām, kur visi cenšas iztēloties, ka nekas nav sagruvis. Un tai pat laikā ir nenoliedzami, ka filosofija manā dzīvē ieņem būtisku vietu - jo nespēju savu dzīvi izteloties vai iedomāties bez tās. Galvenokārt tā ir pievienotā vērtība, kas pati par sevi nepastāv. Tā jārada katru reizi no jauna, iztēlojoties to, kam un kapēc man ta ir svarīga. Tā brutāli izsakoties ir jānozog no grāmatām no autoriem, ka ir padarīti par klasiķiem. Tā nekad nav mana, tā vienmēr ir sveša un nesaprotama - tā ir upe, kas aived tumsā, jo ved pa neizdibināmiem domu ceļiem. Vienīgā karte, kas ir ir teksts un lai šo karti lasītu tā ir jāatšifrē. No atšifrēšnas veiksmīguma ir atkarīgs ceļš pa kuru dodos un vietas, ko apmeklešu. Nekad nav iespējams izstaigāt visu un nekad nav iespējams doties pa vienu un to pašu ceļu divreiz. | ||||||
| comments: Leave a comment |
| ||||||
| Man šķiet es drīzumā kļūšu par profesionālu killeri. Manī ir tik daudz naida un niknuma, ka savādāk tas nevarētu beigties: nogalināt aktrisi un jākli. | ||||||
| comments: 6 comments or Leave a comment |
| ||||||
Do You mind?  | ||||||
| comments: Leave a comment |
| ||||||
| Mēs nesaprotam viens otra pozīciju, jo upurējam daļu patiesības, lai pielaizītos sev. | ||||||
| comments: Leave a comment |
| ||||||
| Cik smagi var noželot žēlsirdību, līdzjūtību un saprātu - nerunājiet ar mani par cilvēkmīlestību, es pārvēršu savu sirdi akmenī un sasaldēju to. Prātā atkal Nīčes atziņa, kad man novēlēja, lai man labi klājas - nevis no sirds, bet no riebuma. Un tas atsauc atmiņā, ka tikai dékadents acīs līdzjūtība kā līdzcietībai un pārspīlētam žēlumam pret citu ir vēl nozīme, tāds žēlums ir otra cilvēka pazemošanā un aiz tās slēpjas milzīgi neiecietība. „Nekad nevajag aplēst lietas citādi kā saistībā ar mūsu interesēm. Katrai ziedoto būtņu eksistences pārtraukšanai attiecībā pret mums nav nekādas vērtības. (..) tad, sekojoši, ja mums gaidāms kaut mazākais labums vienā no šiem gadījumiem, mums bez jebkādas nožēlas tas jāvērš sev par labu, jo pilnīgi vienaldzīgā lietā, ja esam prātīgi un pārvaldām šo lietu, mums tā jāpavērš uz pusi, kādā tā mums ir izdevīga, nedomājot par to, ko tajā var zaudēt pretinieks, jo nav nekādu saprātīgu samēru starp to, kas skar mūs, un to, kas skar citus. Vienu mēs sajūtam fiziski, otrs pie mums atnāk morāli, un morālās izjūtas ir maldinošas, patiesas ir tikai fiziskās sajūtas (..).” un „Tāds nu tu esi, cilvēk, kas uzklausi tikai savas kaislības! Mežonīgu tuksnešu tālumā tīģeri šausminātos par taviem ļaunajiem darbiem.” | ||||||
| comments: Leave a comment |
lietots lietotājs lieto lieliski
|
|||||||||||