Kam gan neienāktu prātā stāsts par nāvi Teherānā?
Kāds bagāts un varens persietis sava kalpotāja pavadībā priecīgs klaiņāja pa sava nama dārzu. Te kalpotājs sāk vaimanāt, ka redzējis nāvi un tā viņam draudējusi; kalpotājs sirsnīgi lūdzas kungu, lai viņš iedod visātrāko rumaku, ar kuru viņš grib steigšus doties ceļā un bēgt uz Teheranu, kur cerot nokļūt tās pašas dienas vakarā. Kungs viņam iedod rumaku, un kalpotājs aizauļo. Taču atceļā uz namu kungs pats satiek nāvi. Viņš tai jautā: "Kāpēc tu tā izbiedēji manu kalpotāju, kāpēc draudēji viņam?" Nāve atbild: "Es viņam nemaz nedraudēju! Es negribēju viņu ari izbiedēt. Es tikai biju ļoti izbrīnīta, jo biju pārsteigta viņu ieraugām šeit, jo man taču viņš vakarā jāsatiek Teherānā!" |