blond

oj, šitā ir jocīga doma. kad sāc domāt, ka jābūt taču, bet tik pat labi var arī nebūt. tā, vienkārši - viss un nav. un nekad vairs nebūs. un nekas nekur nav palicis, tikai tas, ko var atcerēties.

(Reply to this) (Thread)

kamēr ir, kas atceras

(Reply to this) (Parent) (Thread)

un pat kamēr ir, atmiņas paliek aizvien blāvākas un blāvākas, un beigās ir... pavisam skumji. pat ne divtik skumji, daudz skumjāk nekā divtik.

(Reply to this) (Parent)

Jā, vai ne. Vēl vienīgi jācer, ka par atkalsatikšanās šķērsli nekļūs atšķirīgā pēcnāves pieredze. Ā, bet priekš tā taču ir mūžība ieviesta, lai pieskaņotos.

(Reply to this) (Thread)

ak, nejoko. man tas šovakar nopietni.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Bet es taču nejokoju. Redzi, cik daudz kas ir mainījies, kopš vairs neesat tikušās. Kā lai to pēc tam iedzen? Mūžību vajadzētu. Tāpēc, iespējams, tā tas arī paredzēts.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

jā. Un tāpēc man liekas tik frivoli tie apgalvojumi "kāda starpība 10/20 gadu ātrāk vai vēlāk"

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Jā, pat nezinot, kā tur ir, pēc tam, grūti iztēloties, ka viņi ar visu savu redzēšanu no malas varētu ieteikt beigt cīnīties. (Kļūst ezotēriski, es izstājos.)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

:))

(Reply to this) (Parent)

satiksi. tik neatpazīsi. :p

(Reply to this)