blond

Mana baiļu lādīte ir pagrabs, kur man jāiet kurināt krāsni. Visapkārt ir durvis, aiz kurām nav nekā cita kā vien melna tumsa, virs krāsns viena vienīga vārga lampiņa. Vēl tur ir superīga zibesnbūda, jeb kā nu to kasti ar zibeni virsū sauc. Es taisu to vaļā un nospiežu vienu vienīgu slēdzīti. "Ja tu kaut kam tur pieskarsies, uzreiz būsi beigta" , teica tētis ierādot to vienu vienīgo slēdzīti, kuram man jāpieskarās kautru dienu. Visbiedējošākie zibesbūdā izskatās tādi balti štuki, kam iekšā iet lieli resni vadi. Šķiet, ka no tiem tiešām uzreiz var būt beigts.
Bet par pagrabu. Tas ir gandrīz labirints - melna telpa pēc melnas telpas, dažās neesmu bijusi gadiem. Staigāju tikai no krāsns līdz garāžas bedrei, jo tajā atrodas malka. Līdz garāžas bedrei jāiet cauri zapšu noliktavai. Tur plauktos stāv dažas vecas ābolu ievārījuma burkas. Vēl arī tukšas burkas un veci puķu podi. Šī telpa nešķiet īpaši bīstama. Bīstamas izskatās durvis uz garāžas bedri, nekad nevar zināt, kas aiz tām būs. Parasti tur gan ir tikai malkas grēda. Sienas tur ir mitras, vietām uz tām ir tādas kā baltas putas, vietām apmetums nodrupis. Un nez kādu plānprātīgu iemeslu dēļ, man vienmēr šķiet, ka kāds te var uzbrukt no augšas. Droši vien tāpēc, ka griestos ir tas mašīnu skatāmais caurums. Kaut arī pārsegts ar dēļiem, tas tomēr ir aizdomīgs. Nepatīkami un viss. Kamēr es noliekusies lasu pagales, man var virsū uzkrist kāds milzu zirneklis vai sazin kāds briesmonis. Nevar arī zināt, kāds mošķis var būt paslēpies malkas grēdā. Tomēr griesti ir aizdomīgāki. Mēģinu nekad nezaudēt modrību un paturēt tos acīs. Vai arī tieši pretēji, neskatīties uz tiem nemaz, jo ja nu tur...
Vēl man nepatīk cirvis. Jo īpaši pēc vienas filmas, kur neredzamais cilvēks skrēja pa mežu ar cirvi rokās. Un izskatījās tas vienkārši baisi - mežs, kurā lielā ātrumā lido cirvis. Vien pats lido. Jo cilvēks taču neredzams.
Malkai arī var būt savas šausminošas iezīmes. Vienu laiku krāsns bija jākurina ar malku, kura bija apaugusi ar sēnēm. Tipa suņusēnes. Es toreiz vēl gribēju nobildēt un bildi ielikt cibā. Bet tad tā malka beidzās. Bet man ļoti nepatika sajuta, ka tu paņem pagali, un tās sēnes tricinās uz tādiem gariem makaronveidīgiem kātiņiem. Likās, ka tās ir dzīvas un var pēkšņi aptīties ap pirkstiem.
Jā, es arī gaidu pavasari. Kaut vai pagraba dēļ.

(Reply to this)