Bļannas Baklažannas gaišo atmiņu mūžīgais starojums

Pārrados no Mazpilsētas ar darba tulznām, nosvilušu un sūrstošu muguru un laimi sejā. Laiks tur rit lēnāk. Apkārt vējš bērzos, dzeguzes un miers. Viss zied un smaržo, un tiecas dzīvot. Turklāt it visam, ko dari dārzā, ir jēga, vai tā ir rakšana, stādīšana, naglošana, skaldīšana, pļaušana un pat, jā, ziepju šķīdināšana lapušu nāvei. Tas nav tikai par 'šeit un tagad', bet arī par to, ka tas ir īsti. Tās tulznas uz rokām ir īstas.
Un diendusa liekas nevis kā izlaidība, bet pilnīgi loģiska dienas sastāvdaļa, kas iekļaujas laika un darbu ritumā. Pasaule tur, ārpusē, uz brīdi vairs neeksistē. Dārzs, darbi, dzīvība un grāmata. Atgriešanās Rīgā šovakar šķiet jo īpaši nežēlīga. Iespējams, fakts, ka aizmirsu Mazpilsētas mājā savu telefonu, kas arī mans vienīgais modinātājs, noklusēti pasaka ļoti daudz. Sadzeršos uz nakti tējas cerībā, ka pieriesušais pūslis mani uzmodinās kādu stundu pēc gaiļiem.

UPD. Pamodos ļoti laicīgi, plkst. 05:15

Btw, katru reizi, kad nositu kodi (vai ko tml.), es jūtos drusku slikti. True story.

Dārzā viss labi. Mūs šodien apciemoja mūsu kaimiņi, kas atnesa bērzu sulas, kā arī rižais runcis un raibā kaķenīte. Šķiet, ka arī Mārtiņš un Ligita* mūs jau atkal šogad pagodinās ar savu klātbūtni un, iespējams, pat ar bērniem.
Neko daudz mēs neizdarījām (bet nav arī tā, ka neizdarījām neko), tas tomēr vairāk izvērtās par retrītu un vienas dienas brīvestību, kad var iedzert piebaldzēnu un brengulīti, pūkaino, sākot jau no 11iem priekšpusdienā.
*gulbju pāris

Pa ceļam redzēju, kā viena vārna izvaroja otru. Tēviņš ar kāju bija piespiedis mātītes kaklu un galvu pie zemes, viņa nelabi ķērca, sita ar spārniem un mēģināja izrauties, bet viņš nerimās, kamēr tā lieta nebija nodarīta. Nē, nu es jau saprotu, ka viņiem pēc TĀ nav nekāds cuddle un acis kā zvaigznes, bet ko tik brutālu sen nebiju redzējusi. (Mana smadzene nespēja pārtraukt aizvietot reālo attēlu ar identisku no cilvēku valstības.) Tā jums vis nebija šāda rāma ūjināšana
Lūk, jums, pavasaris, romantika.